Psoriātiskais artrīts

Psoriātiskais artrīts ir hroniska iekaisīga locītavu slimība, kas var attīstīties cilvēkiem ar psoriāzi jeb zvīņēdi. Tā nav tikai “locītavu sāpes pie psoriāzes”. Psoriātiskais artrīts var skart locītavas, cīpslu un saišu piestiprinājuma vietas, pirkstus, pēdas, muguru, nagus un būtiski ietekmēt cilvēka kustību brīvību, darba spējas un dzīves kvalitāti.

Slimība var sākties pakāpeniski — ar rīta stīvumu, locītavu pietūkumu, sāpēm papēdī vai pirkstu, kas kļūst pietūcis visā garumā kā “desiņa”. Dažiem cilvēkiem ādas psoriāze ir redzama jau gadiem, bet citiem locītavu simptomi var parādīties pirms izteiktām ādas izmaiņām vai kopā ar nagu psoriāzi.

Psoriātiskais artrīts nav lipīgs. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Tā ir imūnmediēta iekaisīga slimība, kuras gadījumā imūnsistēmas darbības izmaiņas izraisa iekaisumu locītavās, cīpslu piestiprinājuma vietās un citos audos. Agrīna atpazīšana ir ļoti svarīga, jo neārstēts vai nepietiekami kontrolēts iekaisums var veicināt locītavu bojājumu, sāpes un kustību ierobežojumu.

Īsumā par psoriātisko artrītu

• Psoriātiskais artrīts ir iekaisīga locītavu slimība, kas saistīta ar psoriāzi.
• Tas var skart pirkstus, pēdas, plaukstas, ceļus, potītes, muguru, iegurni, papēžus, Ahileja cīpslu, cīpslu piestiprinājuma vietas un nagus.
• Tipiskas pazīmes ir locītavu sāpes, pietūkums, rīta stīvums, daktilīts jeb “desiņveida” pirksts, entezīts jeb cīpslu piestiprinājuma vietu iekaisums, nagu izmaiņas un nogurums.
• Slimība nav lipīga un nav infekcija.
• Psoriātiskais artrīts var parādīties cilvēkam ar ādas psoriāzi, nagu psoriāzi vai arī pirms izteiktiem ādas simptomiem.
• Analīzes var būt normālas, tāpēc slimību nevar droši izslēgt tikai pēc asins analīzēm.
• Agrīna dermatologa un reimatologa sadarbība palīdz savlaicīgi diagnosticēt slimību, kontrolēt iekaisumu un mazināt locītavu bojājuma risku.
• Ārstēšanu nosaka ārsts, ņemot vērā ādas, nagu, locītavu, muguras un cīpslu iesaisti, slimības smagumu un pacienta vispārējo veselību.

Kas ir psoriātiskais artrīts?

Psoriātiskais artrīts ir hroniska iekaisīga slimība, kas pieder spondiloartrītu grupai. Tas nozīmē, ka slimība var skart ne tikai klasiskas locītavas, bet arī mugurkaulu, iegurņa sakroiliālās locītavas, cīpslu un saišu piestiprinājuma vietas pie kaula.

Vienkāršāk sakot, psoriātiskais artrīts ir stāvoklis, kad psoriāzes iekaisuma process ietekmē ne tikai ādu, bet arī balsta un kustību sistēmu. Slimība var būt ļoti atšķirīga dažādiem pacientiem. Vienam cilvēkam tā izpaužas ar dažām pietūkušām pirkstu locītavām, citam — ar papēža sāpēm, muguras stīvumu, nagu izmaiņām vai vairākām iekaisušām locītavām vienlaikus.

Psoriātiskais artrīts nav tas pats, kas reimatoīdais artrīts, osteoartrīts vai podagra. Visām šīm slimībām var būt locītavu sāpes, bet to cēloņi, iekaisuma mehānismi, diagnostika un ārstēšanas pieeja atšķiras.

Kā psoriātiskais artrīts ir saistīts ar psoriāzi?

Psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība, bet psoriātiskais artrīts ir viena no būtiskākajām psoriāzes sistēmiskajām jeb ar visu organismu saistītajām izpausmēm. Tas nozīmē, ka slimības iekaisums ne vienmēr aprobežojas tikai ar ādu.

Daļai cilvēku vispirms parādās ādas psoriāze, un tikai vēlāk attīstās locītavu simptomi. Citiem cilvēkiem nagu izmaiņas, piemēram, bedrītes nagos, naga atslāņošanās vai sabiezēšana, var būt īpaši svarīgs signāls par lielāku locītavu iesaistes risku. Retāk locītavu simptomi var parādīties pirms skaidras ādas psoriāzes.

Tāpēc cilvēkam ar psoriāzi nevajadzētu ignorēt locītavu sāpes, locītavu pietūkumu, ilgstošu rīta stīvumu, papēža sāpes, Ahileja cīpslas sāpes, muguras iekaisuma sāpes vai pirksta pietūkumu visā garumā. Šīs pazīmes var liecināt, ka nepieciešama reimatologa izvērtēšana.

Vai psoriātiskais artrīts ir lipīgs?

Nē, psoriātiskais artrīts nav lipīgs. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka, pieskaroties, dzīvojot kopā, izmantojot kopīgus priekšmetus, sportojot vai atrodoties vienā telpā.

Tas nav infekcijas artrīts un nav slimība, kas izplatās ar baktērijām, vīrusiem vai sēnītēm. Tomēr infekcijas var būt viens no faktoriem, kas dažiem cilvēkiem var veicināt iekaisuma slimības paasinājumu. Tas nenozīmē, ka pati slimība ir infekcioza.

Kā sākas psoriātiskais artrīts?

Psoriātiskais artrīts var sākties nemanāmi. Sākumā cilvēks var pamanīt, ka no rīta locītavas ir stīvas, pirksti šķiet pietūkuši, pēda vai papēdis sāp pēc atpūtas, bet kustoties diskomforts daļēji mazinās. Dažkārt sāp viena vai dažas locītavas, citreiz simptomi ir vairākās ķermeņa vietās.

Bieži sākuma pazīmes var būt nespecifiskas:

• rīta stīvums;
• locītavu sāpes vai pietūkums;
• sāpes papēdī vai Ahileja cīpslas apvidū;
• pirksta vai kājas pirksta pietūkums visā garumā;
• nagu bedrītes, atslāņošanās vai sabiezēšana;
• nogurums;
• muguras lejasdaļas vai iegurņa sāpes, īpaši no rīta vai naktī.

Svarīga pazīme ir atšķirība starp iekaisuma un mehāniskām sāpēm. Iekaisuma sāpes biežāk ir izteiktākas no rīta, pēc miera perioda vai naktī, un tās var mazināties kustoties. Mehāniskas sāpes biežāk pastiprinās slodzes laikā un mazinās atpūšoties.

3–5 galvenās pazīmes, kas var liecināt par psoriātisko artrītu

Par psoriātisko artrītu var liecināt šādas pazīmes:

• locītavu sāpes, pietūkums vai siltuma sajūta locītavā cilvēkam ar psoriāzi;
• rīta stīvums, kas atkārtojas un nav tikai īslaicīga “ierūsēšana”;
• pietūcis pirksts vai kājas pirksts visā garumā — daktilīts jeb “desiņveida” pirksts;
• sāpes papēdī, Ahileja cīpslas apvidū vai citā cīpslas piestiprinājuma vietā — iespējams entezīts;
• nagu izmaiņas kopā ar locītavu sāpēm vai stīvumu.

Ja cilvēkam ar psoriāzi parādās šādas pazīmes, īpaši ja tās ilgst vairākas nedēļas, atkārtojas vai pasliktinās, nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Zemāk apkopotas pazīmes, kurām īpaši jāpievērš uzmanība, ja cilvēkam ir psoriāze vai nagu izmaiņas. Šo simptomu kombinācija var liecināt par iespējamu locītavu iesaisti.

Kādas locītavas un ķermeņa vietas skar psoriātiskais artrīts?

Psoriātiskais artrīts var skart dažādas locītavas un audus. Slimība var būt perifēra, aksiāla vai kombinēta.

Perifēra slimība nozīmē, ka skartas rokas, kājas un to locītavas. Aksiāla slimība nozīmē, ka skarts mugurkauls vai iegurņa sakroiliālās locītavas.

Biežāk skartās vietas:

• pirkstu un kāju pirkstu locītavas;
• plaukstas;
• pēdas;
• potītes;
• ceļi;
• elkoņi;
• pleci;
• muguras lejasdaļa;
• iegurņa sakroiliālās locītavas;
• Ahileja cīpslas piestiprinājuma vieta;
• papēža apvidus;
• nagi.

Psoriātiskais artrīts var izpausties dažādās ķermeņa vietās. Dažiem pacientiem dominē pirkstu vai pēdu locītavas, citiem — muguras, papēža, Ahileja cīpslas vai nagu izmaiņas.

Psoriātiskajam artrītam raksturīgi, ka simptomi var būt asimetriski, piemēram, skarta viena ceļa locītava un dažas pirkstu locītavas vienā ķermeņa pusē. Tomēr iespējama arī simetriska locītavu iesaiste, kas var atgādināt reimatoīdo artrītu.

Psoriātiskā artrīta simptomi

Psoriātiskā artrīta simptomi var būt dažādi, jo slimība var skart locītavas, cīpslu piestiprinājuma vietas, mugurkaulu un nagus.

Locītavu sāpes, pietūkums un stīvums

Iekaisusi locītava var būt sāpīga, pietūkusi, siltāka un grūtāk kustināma. Dažiem cilvēkiem sāpes ir vieglas, citiem tās būtiski traucē ikdienas aktivitātes.

Svarīgi neuzskatīt jebkuras locītavu sāpes par “vecumu”, “pārslodzi” vai “sāļu izgulsnēšanos”, ja cilvēkam ir psoriāze. Īpaši uzmanīgi jāvērtē pietūkums, ilgstošs rīta stīvums un simptomi, kas atkārtojas.

Rīta stīvums un iekaisuma sāpes

Rīta stīvums ir viena no iekaisuma artrīta pazīmēm. Tas var izpausties kā sajūta, ka locītavas pēc pamošanās ir “iestrēgušas”, grūti saliekt pirkstus, sākt staigāt vai izkustēties.

Iekaisuma sāpes bieži ir izteiktākas pēc miera, naktī vai no rīta. Tās var mazināties pēc izkustēšanās, atšķirībā no mehāniskām sāpēm, kas biežāk pastiprinās pie slodzes.

Daktilīts jeb “desiņveida” pirksts

Daktilīts ir visa pirksta vai kājas pirksta pietūkums visā garumā. Tāpēc to bieži sauc par “desiņveida” pirkstu. Tas nav tikai vienas locītavas pietūkums — iesaistīts var būt viss pirksts kopā ar cīpslām, locītavām un apkārtējiem audiem.

Daktilīts ir ļoti raksturīga psoriātiskā artrīta pazīme. Ja cilvēkam ar psoriāzi pēkšņi vai pakāpeniski pietūkst viens pirksts vai kājas pirksts, tas ir iemesls konsultēties ar ārstu.

Entezīts jeb cīpslu un saišu piestiprinājuma vietu iekaisums

Entezīts ir iekaisums vietā, kur cīpsla vai saite piestiprinās pie kaula. Pacientam tas var izpausties kā sāpes papēdī, Ahileja cīpslas apvidū, pēdas apakšā, elkonī, ceļa apvidū vai citā piestiprinājuma vietā.

Piemēram, cilvēks var domāt, ka papēdis sāp no apaviem, pārslodzes vai plantārā fascīta, bet dažkārt šīs sāpes var būt saistītas ar psoriātisko artrītu. Īpaši tas jāņem vērā, ja ir psoriāze, nagu izmaiņas vai citas iekaisuma pazīmes.

Daktilīts un entezīts ir divas pazīmes, kas bieži palīdz ārstam atpazīt psoriātisko artrītu. Daktilīts nozīmē visa pirksta pietūkumu, savukārt entezīts — sāpes vietā, kur cīpsla vai saite piestiprinās pie kaula.

Muguras, iegurņa un sakroiliālo locītavu sāpes

Daļai pacientu psoriātiskais artrīts var skart mugurkaulu vai sakroiliālās locītavas, kas atrodas iegurņa apvidū. Šādas sāpes var būt līdzīgas citām muguras sāpēm, bet iekaisuma muguras sāpēm biežāk raksturīgi, ka tās:

• sākas pakāpeniski;
• ir izteiktākas no rīta vai naktī;
• saistās ar stīvumu;
• mazinās kustoties;
• ne vienmēr uzlabojas tikai ar atpūtu.

Ja cilvēkam ar psoriāzi ir ilgstošas muguras lejasdaļas vai iegurņa sāpes, īpaši kopā ar rīta stīvumu, jākonsultējas ar ārstu.

Nagu izmaiņas un to saistība ar psoriātisko artrītu

Nagu psoriāze var izpausties ar bedrītēm nagos, naga atslāņošanos, sabiezēšanu, krāsas maiņu vai trauslumu. Nagu izmaiņas ir svarīgs signāls, jo tās bieži saistītas ar lielāku locītavu iesaistes risku.

Naga un pirksta gala locītavas anatomiski atrodas ļoti tuvu, tāpēc nagu psoriāze un distālo pirkstu locītavu iekaisums var būt savstarpēji saistīti. Ja nagu izmaiņām pievienojas pirkstu sāpes, pietūkums vai stīvums, nepieciešama dermatologa vai reimatologa izvērtēšana.

Nogurums un dzīves kvalitātes pasliktināšanās

Psoriātiskais artrīts var izraisīt ne tikai sāpes, bet arī nogurumu. Hronisks iekaisums, miega traucējumi, sāpes, kustību ierobežojumi un ādas psoriāzes ietekme uz pašsajūtu var būtiski samazināt dzīves kvalitāti.

Tāpēc slimības kontrole nav tikai “sāpju mazināšana”. Mērķis ir samazināt iekaisumu, saglabāt kustības, novērst locītavu bojājumus un palīdzēt cilvēkam atgriezties pie iespējami pilnvērtīgas ikdienas.

Nagu psoriāze kā svarīgs locītavu iesaistes signāls

Nagu izmaiņas psoriāzes gadījumā nav tikai kosmētiska problēma. Bedrītes nagos, naga atslāņošanās, sabiezēšana, trauslums vai dzeltenīgas krāsas izmaiņas var būt saistītas ar lielāku psoriātiskā artrīta risku.

Tas ir īpaši svarīgi, ja vienlaikus parādās pirkstu sāpes, pirkstu gala locītavu jutīgums, pietūkums, rīta stīvums vai sāpes, kas traucē satvert priekšmetus. Šādā gadījumā nepieciešama dermatologa vai reimatologa izvērtēšana, jo nagu izmaiņas var palīdzēt ārstam atpazīt psoriātiskās slimības locītavu formu.

Svarīgi atcerēties, ka nagu izmaiņas var būt arī citu iemeslu dēļ, piemēram, sēnīšu infekcijas, traumas vai citu nagu slimību dēļ. Tāpēc naga izskats viens pats nenosaka diagnozi, bet kopā ar psoriāzi un locītavu simptomiem tas ir būtisks klīnisks pavediens.

Vai psoriātiskais artrīts var būt bez ādas psoriāzes?

Jā, tas ir iespējams. Lai gan psoriātiskais artrīts visbiežāk attīstās cilvēkiem ar ādas psoriāzi, locītavu simptomi dažkārt var parādīties pirms izteiktām ādas izmaiņām. Dažiem cilvēkiem ādas izpausmes var būt ļoti vieglas, nepamanītas vai lokalizētas vietās, kur tās grūtāk pamanīt, piemēram, galvas ādā, aiz ausīm, nabā, ādas krokās vai dzimumorgānu apvidū.

Dažkārt svarīgs pavediens ir nagu psoriāze vai psoriāze ģimenē. Tāpēc reimatologs var jautāt ne tikai par locītavām, bet arī par ādas izsitumiem, nagu izmaiņām un ģimenes vēsturi.

Kam ir lielāks risks saslimt ar psoriātisko artrītu?

Psoriātiskais artrīts var attīstīties jebkuram cilvēkam ar psoriāzi, tomēr daži faktori var palielināt risku.

Lielāks risks var būt cilvēkiem, kuriem ir:

• ādas psoriāze;
• nagu psoriāze;
• psoriāze galvas matainajā daļā vai ādas krokās;
• psoriāze ģimenē;
• smagāka vai ilgstoša psoriāze;
• locītavu sāpes vai pietūkums;
• liekais svars;
• smēķēšana;
• hronisks stress;
• iepriekšēji locītavu vai cīpslu ievainojumi;
• citas iekaisīgas slimības.

Riska faktori nenozīmē, ka slimība noteikti attīstīsies. Tie palīdz saprast, kam īpaši uzmanīgi jāseko līdzi locītavu un nagu simptomiem.

Psoriātiskā artrīta attīstības mehānisms

Psoriātiskais artrīts rodas imūnsistēmas darbības izmaiņu dēļ. Imūnsistēma, kurai normāli jāaizsargā organisms, sāk uzturēt pārmērīgu iekaisumu ādas, locītavu, cīpslu piestiprinājuma vietu un citu audu līmenī.

Slimības attīstībā iesaistās vairāki faktori:

• ģenētiska nosliece;
• imūnsistēmas iekaisuma signāli;
• ādas psoriāzes iekaisums;
• cīpslu un saišu piestiprinājuma vietu slodze;
• vides faktori, piemēram, infekcijas, trauma, stress vai smēķēšana;
• vielmaiņas faktori, piemēram, liekais svars.

Vienkāršoti procesu var skaidrot šādi: cilvēkam ar noslieci uz psoriāzi imūnsistēmas signāli var aktivēt iekaisumu ne tikai ādā, bet arī locītavās un vietās, kur cīpslas un saites piestiprinās pie kaula. Šis iekaisums izraisa sāpes, pietūkumu, stīvumu un ilgākā laikā var bojāt locītavu struktūras.

Psoriātiskā artrīta attīstības un paasinājuma laika līnija

Psoriātiskais artrīts nav infekcija, tāpēc tam nav “inficēšanās perioda”. Slimība var attīstīties pakāpeniski, ar remisijas un paasinājuma periodiem.

Psoriātiskais artrīts parasti neparādās kā vienas dienas problēma. Bieži sākumā ir psoriāze vai nagu izmaiņas, pēc tam pievienojas locītavu sāpes, rīta stīvums, pietūkums, daktilīts vai entezīts.

Iespējama slimības attīstības laika līnija:

• Psoriāze, nagu izmaiņas vai ģimenes nosliece — cilvēkam var būt ādas psoriāze, nagu psoriāze vai psoriāze ģimenē.
• Pirmās locītavu vai cīpslu pazīmes — parādās sāpes, rīta stīvums, papēža sāpes, pirksta pietūkums vai diskomforts muguras lejasdaļā.
• Iekaisuma pazīmju nostiprināšanās — locītava var kļūt pietūkusi, sāpīga un grūtāk kustināma. Var pievienoties daktilīts vai entezīts.
• Ārsta izvērtēšana — dermatologs vai ģimenes ārsts var novirzīt pie reimatologa. Tiek vērtēti simptomi, āda, nagi, locītavas un nepieciešamie izmeklējumi.
• Ārstēšana un slimības kontrole — mērķis ir mazināt iekaisumu, saglabāt kustības, samazināt paasinājumus un novērst locītavu bojājumu.

Psoriātiskā artrīta cēloņi un paasinājuma faktori

Psoriātiskajam artrītam nav viena vienkārša cēloņa. Tas rodas ģenētiskas noslieces, imūnsistēmas iekaisuma un vides faktoru mijiedarbības rezultātā.

Paasinājumu var veicināt:

• stress;
• infekcija;
• ādas vai locītavu trauma;
• smēķēšana;
• liekais svars;
• nepietiekami kontrolēta psoriāze;
• ārstēšanas pārtraukšana bez ārsta norādījuma;
• pārmērīga slodze iekaisušām locītavām;
• miega trūkums un vispārēja organisma pārslodze.

Ne visiem pacientiem izdodas atrast konkrētu paasinājuma iemeslu. Dažkārt slimība aktivizējas bez skaidri nosakāma faktora.

Psoriātiskā artrīta formas un izpausmes

Psoriātiskais artrīts var izpausties vairākos veidos. Vienam pacientam var dominēt viena forma, citam — vairākas vienlaikus.

Perifērs psoriātiskais artrīts

Perifērs psoriātiskais artrīts skar rokas, kājas un to locītavas. Tas var būt ar dažām skartām locītavām vai ar plašāku vairāku locītavu iekaisumu.

Bieži var būt skarti pirksti, plaukstas, pēdas, potītes vai ceļi. Iesaistes raksturs var būt asimetrisks vai simetrisks.

Aksiāls psoriātiskais artrīts

Aksiāls psoriātiskais artrīts skar mugurkaulu un sakroiliālās locītavas iegurnī. Tas var izpausties ar muguras lejasdaļas sāpēm, stīvumu un sāpēm naktī vai no rīta.

Šo formu var sajaukt ar mehāniskām muguras sāpēm, diska problēmām vai pārslodzi, tāpēc svarīga ir ārsta izvērtēšana.

Daktilīts

Daktilīts nozīmē visa pirksta vai kājas pirksta pietūkumu. Tas ir viens no raksturīgākajiem psoriātiskā artrīta simptomiem.

Entezīts

Entezīts ir cīpslas vai saites piestiprinājuma vietas iekaisums. Tipiska vieta ir papēdis vai Ahileja cīpsla, bet entezīts var būt arī citās ķermeņa vietās.

Distālo pirkstu locītavu iesaiste

Psoriātiskais artrīts var skart pirkstu gala locītavas, kas atrodas tuvu nagiem. Šī forma bieži ir saistīta ar nagu psoriāzi. Cilvēks var pamanīt sāpes pirkstu galos, naga izmaiņas, pietūkumu vai grūtības veikt smalkas roku kustības.

Nagu iesaiste

Nagu psoriāze var būt cieši saistīta ar psoriātisko artrītu. Nagu bedrītes, atslāņošanās, sabiezēšana vai krāsas maiņa kopā ar locītavu simptomiem ir būtiska pazīme, ko nevajadzētu ignorēt.

Ar ko psoriātisko artrītu var sajaukt?

Psoriātisko artrītu var sajaukt ar vairākām citām slimībām, jo locītavu sāpes un stīvums ir bieži simptomi.

Psoriātiskais artrīts vai osteoartrīts

Osteoartrīts ir locītavu nolietošanās un mehānisku izmaiņu slimība. Tas biežāk pastiprinās slodzes laikā un mazinās atpūšoties. Psoriātiskajam artrītam raksturīgākas ir iekaisuma pazīmes — pietūkums, rīta stīvums, sāpes pēc miera un entezīts vai daktilīts.

Psoriātiskais artrīts vai reimatoīdais artrīts

Reimatoīdais artrīts bieži skar locītavas simetriski un tam ir cita imunoloģiska aina. Psoriātiskais artrīts biežāk saistīts ar psoriāzi, nagu izmaiņām, daktilītu, entezītu un var būt asimetriskāks. Tomēr dažos gadījumos atšķiršana nav vienkārša, tāpēc nepieciešama reimatologa izvērtēšana.

Psoriātiskais artrīts vai podagra

Podagra bieži izraisa pēkšņas, ļoti stipras sāpes vienā locītavā, piemēram, kājas īkšķa pamatnē. Psoriātiskais artrīts var būt hroniskāks un saistīts ar psoriāzi, nagiem, daktilītu vai entezītu. Dažkārt abas problēmas var pastāvēt vienlaikus, tāpēc pašdiagnostika nav droša.

Psoriātiskais artrīts vai mehāniskas locītavu sāpes

Mehāniskas sāpes parasti saistītas ar slodzi, traumu vai pārslodzi. Iekaisuma sāpes biežāk ir no rīta, pēc miera, naktī vai kopā ar pietūkumu un stīvumu.

Psoriātiskais artrīts vai mugurkaula diska problēmas

Diska problēmas bieži izraisa sāpes, kas saistītas ar konkrētām kustībām, slodzi vai nerva kairinājumu. Aksiāls psoriātiskais artrīts biežāk izpaužas ar iekaisuma muguras sāpēm, rīta stīvumu un uzlabošanos kustoties. Precīzu iemeslu nosaka ārsts.

Psoriātiskais artrīts vai cita locītavu slimība?

Šī tabula palīdz orientēties, bet tā neaizstāj ārsta diagnostiku. Dažkārt slimību pazīmes pārklājas, un vienam cilvēkam var būt vairākas locītavu problēmas vienlaikus.

Kā diagnosticē psoriātisko artrītu?

Psoriātiskā artrīta diagnostika balstās uz simptomu izvērtēšanu, ādas un nagu apskati, locītavu izmeklēšanu, analīzēm un attēldiagnostiku, ja tā nepieciešama. Nav viena vienīga testa, kas vienmēr apstiprina psoriātisko artrītu.

Ārsta apskate un slimības vēsture

Ārsts noskaidro:

• vai pacientam ir psoriāze;
• vai ir nagu izmaiņas;
• vai psoriāze ir ģimenē;
• kuras locītavas sāp vai pietūkst;
• vai ir rīta stīvums;
• vai ir papēža, Ahileja cīpslas vai muguras sāpes;
• vai bijis “desiņveida” pirksts;
• cik ilgi simptomi turpinās;
• vai ir nogurums, acu iekaisums vai citas sistēmiskas pazīmes;
• kādas zāles lietotas un kādas slimības ir bijušas iepriekš.

Asins analīzes

Asins analīzes var palīdzēt izvērtēt iekaisuma aktivitāti un izslēgt citas slimības. Var tikt vērtēti iekaisuma rādītāji, piemēram, CRP un EGĀ, kā arī citi rādītāji pēc ārsta izvērtējuma.

Svarīgi: normāli iekaisuma rādītāji pilnībā neizslēdz psoriātisko artrītu. Dažiem pacientiem analīzes var būt tikai nedaudz izmainītas vai pat normas robežās, neskatoties uz simptomiem.

Reimatoīdais faktors psoriātiskā artrīta gadījumā bieži ir negatīvs, bet tas nav vienīgais diagnostikas kritērijs. HLA-B27 var būt nozīmīgs, īpaši ja ir aksiāla slimība vai sakroiliālo locītavu iesaiste.

Vai psoriātiskais artrīts var būt, ja analīzes ir normālas?

Jā, tas ir iespējams. Psoriātiskajam artrītam nav viena specifiska asins testa, kas droši apstiprina vai izslēdz slimību. Iekaisuma rādītāji, piemēram, CRP un EGĀ, var būt paaugstināti, bet daļai pacientu tie var būt normas robežās arī tad, ja ir locītavu sāpes, pietūkums, rīta stīvums, daktilīts vai entezīts.

Tāpēc diagnoze balstās nevis tikai uz analīzēm, bet uz simptomu kopumu, ādas un nagu apskati, locītavu izvērtēšanu, ģimenes anamnēzi un nepieciešamības gadījumā attēldiagnostiku — ultrasonogrāfiju, rentgenu vai magnētisko rezonansi.

Šis ir īpaši svarīgi pacientiem, kuriem ir psoriāze un locītavu simptomi, bet asins analīzēs nav izteiktu iekaisuma rādītāju. Šādā situācijā simptomus nevajadzētu automātiski skaidrot tikai ar pārslodzi vai vecumu.

Rentgens

Rentgens var palīdzēt izvērtēt locītavu strukturālas izmaiņas, īpaši ilgākas slimības gadījumā. Agrīnā slimības stadijā rentgens ne vienmēr parāda iekaisumu, tāpēc normāls rentgens ne vienmēr izslēdz psoriātisko artrītu.

Ultrasonogrāfija

Locītavu un cīpslu ultrasonogrāfija var palīdzēt atklāt sinovītu, entezītu, šķidruma uzkrāšanos un cīpslu apvalku iekaisumu. Tā var būt noderīga, ja simptomi ir, bet ārēji pietūkums nav ļoti izteikts.

Magnētiskā rezonanse

Magnētiskā rezonanse var palīdzēt izvērtēt agrīnu iekaisumu locītavās, cīpslu piestiprinājuma vietās, mugurkaulā vai sakroiliālajās locītavās. Tā var būt īpaši noderīga, ja ir aizdomas par aksiālu psoriātisko artrītu.

Dermatologa un reimatologa sadarbība

Psoriātiskais artrīts atrodas starp dermatoloģiju un reimatoloģiju. Dermatologs novērtē ādu un nagus, bet reimatologs — locītavas, muguru, entezītu un slimības sistēmisko aktivitāti. Vislabākos rezultātus bieži dod abu speciālistu sadarbība.

Psoriātiskais artrīts un organisma imunitāte

Psoriātiskais artrīts nav infekcija, tāpēc pēc tā “pārslimošanas” neveidojas imunitāte kā pēc infekcijas slimībām. Cilvēks nevar vienreiz izslimot psoriātisko artrītu un kļūt pret to imūns.

Slimībai var būt remisijas un paasinājuma periodi. Remisija nozīmē, ka iekaisums ir labi kontrolēts un simptomi ir minimāli vai nav izteikti. Paasinājums nozīmē, ka iekaisums aktivizējas un simptomi pastiprinās.

Ārstēšanas mērķis ir panākt pēc iespējas zemāku slimības aktivitāti, saglabāt kustību funkciju un novērst locītavu bojājumu.

Saslimšanas sekas un iespējamās komplikācijas

Neārstēts vai nepietiekami kontrolēts psoriātiskais artrīts var izraisīt:

• pastāvīgas locītavu sāpes;
• locītavu bojājumu;
• kustību ierobežojumu;
• roku vai pēdu funkcijas pasliktināšanos;
• muguras kustību ierobežojumu;
• darba spēju samazināšanos;
• nogurumu;
• miega traucējumus;
• emocionālu slodzi;
• dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Smagos gadījumos ilgstošs iekaisums var izraisīt neatgriezeniskas locītavu strukturālas izmaiņas. Tāpēc svarīga ir agrīna diagnostika un ārstēšana.

Psoriātiskais artrīts un vispārējā veselība

Psoriātiskais artrīts var ietekmēt ne tikai locītavas. Hronisks iekaisums, sāpes un samazināta fiziskā aktivitāte var būt saistīta ar lielāku vielmaiņas, sirds-asinsvadu un psiholoģiskās slodzes risku.

Tāpēc pacientam ar psoriātisko artrītu ārsts var vērtēt arī:

• asinsspiedienu;
• ķermeņa svaru;
• cukura vielmaiņu;
• holesterīna rādītājus;
• miega kvalitāti;
• nogurumu;
• trauksmi vai depresijas pazīmes;
• smēķēšanas un alkohola lietošanas paradumus;
• fiziskās aktivitātes līmeni.

Šāda visaptveroša pieeja palīdz ārstēt ne tikai locītavu sāpes, bet arī slimības ietekmi uz cilvēka kopējo veselību un dzīves kvalitāti. Psoriātiskais artrīts ir sistēmiska iekaisīga slimība, tāpēc laba slimības kontrole nozīmē ne tikai mazāk sāpju, bet arī labāku ilgtermiņa veselības pārvaldību.

Kad psoriātiskais artrīts ir bīstams?

Psoriātiskais artrīts var kļūt bīstams, ja iekaisums ir aktīvs, strauji progresē vai skar būtiskas funkcijas.

Steidzami jāvēršas pie ārsta, ja ir:

• pēkšņs locītavas pietūkums un stipras sāpes;
• locītava kļūst karsta, ļoti sāpīga vai grūti kustināma;
• drudzis kopā ar locītavu pietūkumu;
• strauji pietūkst pirksts vai kājas pirksts;
• izteikts kustību ierobežojums;
• stipras muguras sāpes ar neiroloģiskiem simptomiem;
• acu sāpes, apsārtums vai redzes traucējumi;
• simptomi strauji pasliktinās;
• cilvēks nevar normāli staigāt, satvert priekšmetus vai veikt ikdienas kustības.

Īpaši svarīgi negaidīt, ja locītavu sāpes un pietūkums parādās cilvēkam ar psoriāzi vai nagu izmaiņām.

Psoriātiskā artrīta ārstēšana

Psoriātiskā artrīta ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisumu, kontrolēt sāpes un stīvumu, saglabāt locītavu kustīgumu, novērst strukturālus bojājumus un vienlaikus kontrolēt ādas un nagu psoriāzi.

Ārstēšanu nosaka ārsts. Tā ir atkarīga no slimības smaguma, skarto locītavu skaita, muguras vai entezīta iesaistes, ādas psoriāzes smaguma, nagu izmaiņām, blakusslimībām, pacienta vecuma un iepriekšējās ārstēšanas.

Pretiekaisuma un simptomu mazināšanas terapija

Vieglākos gadījumos vai īslaicīgi simptomu kontrolei ārsts var izmantot pretiekaisuma terapiju. Tā var mazināt sāpes un stīvumu, bet ne vienmēr pietiek, lai kontrolētu slimības progresēšanu.

Ilgstoši pašārstēties tikai ar pretsāpju vai pretiekaisuma līdzekļiem nav droši, jo iekaisums var turpināt bojāt locītavas.

Sistēmiskā terapija

Sistēmiskā terapija iedarbojas uz slimības iekaisuma procesu organismā. Tā var būt nepieciešama, ja ir vairākas iekaisušas locītavas, aktīvs iekaisums, locītavu bojājuma risks vai nepietiekama atbildes reakcija uz vieglāku ārstēšanu.

Sistēmiskā terapija prasa ārsta uzraudzību un dažkārt regulāras analīzes.

Bioloģiskā un mērķterapija

Bioloģiskā un mērķterapija ir mūsdienīgas ārstēšanas pieejas, kas iedarbojas uz konkrētiem iekaisuma mehānismiem. Šīs terapijas var būt nozīmīgas pacientiem ar aktīvu psoriātisko artrītu, īpaši ja iesaistīta gan āda, gan locītavas, vai ja iepriekšējā terapija nav pietiekama.

Konkrētu terapijas izvēli nosaka ārsts, ņemot vērā slimības izpausmes — perifēro artrītu, aksiālo slimību, entezītu, daktilītu, ādas psoriāzi, nagu iesaisti un blakusslimības.

Lokāla terapija un injekcijas locītavās

Atsevišķos gadījumos ārsts var izmantot lokālu ārstēšanu konkrētā locītavā vai cīpslas apvidū. Šādu ārstēšanu drīkst veikt tikai speciālists, izvērtējot diagnozi, infekcijas risku un citus faktorus.

Fizioterapija, vingrošana un kustību saglabāšana

Fizioterapija un atbilstoša fiziskā aktivitāte ir svarīga ārstēšanas daļa. Tās mērķis ir saglabāt kustību apjomu, stiprināt muskuļus, mazināt stīvumu un palīdzēt cilvēkam droši kustēties.

Aktīvā iekaisuma periodā slodzei jābūt pielāgotai. Remisijas vai labākas kontroles periodos regulāras, saudzīgas aktivitātes var būt ļoti nozīmīgas locītavu funkcijai un vispārējai veselībai.

Ādas psoriāzes un locītavu slimības ārstēšanas saskaņošana

Psoriātiskā artrīta ārstēšanā svarīgi vienlaikus skatīties uz ādu, nagiem un locītavām. Dažkārt terapija, kas labi palīdz ādai, var nebūt pietiekama locītavām, vai otrādi. Tāpēc ārstēšana jāplāno kopā ar dermatologu un reimatologu.

Ko darīt psoriātiskā artrīta paasinājuma laikā?

Paasinājuma laikā svarīgi nepārslogot sāpīgās locītavas, bet arī pilnībā nekustēties bez ārsta ieteikuma. Ilgstoša nekustēšanās var palielināt stīvumu, bet pārmērīga slodze var pastiprināt sāpes.

Ieteicams:

• sazināties ar ārstu, ja simptomi ir jauni, izteikti vai pasliktinās;
• neignorēt locītavu pietūkumu;
• nepaļauties tikai uz pašārstēšanos;
• pielāgot slodzi;
• turpināt ārsta nozīmēto terapiju;
• nepārtraukt zāles bez ārsta norādījuma;
• pievērst uzmanību ādas un nagu izmaiņām;
• pierakstīt, kuras locītavas sāp, cik ilgi ir stīvums un kas simptomus pasliktina vai mazina.

Dzīvesveids, uzturs, svars un fiziskās aktivitātes

Dzīvesveids psoriātisko artrītu neizārstē, bet var būtiski ietekmēt slimības kontroli un vispārējo veselību.

Svarīgi faktori:

• svara kontrole;
• regulāras, pielāgotas fiziskās aktivitātes;
• smēķēšanas atmešana;
• miega kvalitāte;
• stresa mazināšana;
• sirds un asinsvadu riska faktoru kontrole;
• sabalansēts uzturs;
• alkohola ierobežošana, ja tas veicina paasinājumus vai traucē ārstēšanu.

Nav vienas universālas diētas, kas izārstē psoriātisko artrītu. Tomēr sabalansēts uzturs, liekā svara mazināšana un iekaisumu veicinošu paradumu ierobežošana var palīdzēt uzlabot kopējo slimības kontroli un samazināt slodzi locītavām.

Kas ir pierādīts, par ko vēl diskutē un pie kā strādā medicīna?

Kas ir labi pierādīts

Ir labi pierādīts, ka psoriātiskais artrīts ir hroniska iekaisīga slimība, kas var skart locītavas, entēzes, pirkstus, mugurkaulu un nagus. Ir skaidrs, ka agrīna diagnostika un ārstēšana palīdz mazināt iekaisumu un locītavu bojājuma risku.

Tāpat ir labi zināms, ka daktilīts, entezīts un nagu psoriāze ir būtiskas pazīmes, kas palīdz atpazīt psoriātisko artrītu.

Par ko nepieciešama individuāla pieeja

Individuāla pieeja nepieciešama ārstēšanas izvēlē. Vienam pacientam dominē ādas simptomi, citam — locītavas, citam — mugura, entezīts vai daktilīts. Tāpēc ārstēšana jāpielāgo konkrētajām slimības izpausmēm.

Individuāli jāvērtē arī blakusslimības, vecums, svars, infekciju risks, grūtniecības plāni, iepriekšējā ārstēšana un pacienta dzīvesveids.

Pie kā strādā medicīna

Mūsdienu reimatoloģija un dermatoloģija attīsta agrīnas atpazīšanas pieejas, treat-to-target principus, personalizētu terapijas izvēli, bioloģisko un mērķterapiju, kā arī labākus dzīves kvalitātes un slimības aktivitātes novērtēšanas rīkus. Mērķis ir ne tikai mazināt sāpes, bet arī novērst locītavu bojājumu un palīdzēt pacientam saglabāt pilnvērtīgu ikdienu.

Kad ar psoriāzi jāiet pie reimatologa?

Pie reimatologa jāvēršas, ja cilvēkam ar psoriāzi vai nagu izmaiņām parādās locītavu sāpes, locītavu pietūkums, ilgstošs rīta stīvums, pirksta vai kājas pirksta pietūkums visā garumā, papēža vai Ahileja cīpslas sāpes, muguras sāpes, kas izteiktākas no rīta vai naktī, vai kustību ierobežojums.

Dažas pazīmes cilvēkam ar psoriāzi vai nagu izmaiņām nevajadzētu ilgstoši skaidrot tikai ar pārslodzi, vecumu vai apavu problēmām. Šādos gadījumos nepieciešama reimatologa izvērtēšana.

Īpaši svarīgi negaidīt, ja simptomi atkārtojas, ilgst vairākas nedēļas vai traucē staigāt, satvert priekšmetus, strādāt vai gulēt.

Pie reimatologa īpaši jāapsver pieraksts, ja ir:

• psoriāze un pietūkusi locītava;
• psoriāze un rīta stīvums;
• psoriāze un “desiņveida” pirksts;
• psoriāze un papēža vai Ahileja cīpslas sāpes;
• psoriāze un muguras iekaisuma sāpes;
• nagu psoriāze un locītavu simptomi;
• locītavu sāpes, kas atkārtojas vai progresē;
• simptomi, kurus nevar izskaidrot tikai ar traumu vai pārslodzi.

Dermatologs var palīdzēt izvērtēt ādas un nagu psoriāzi, bet reimatologs — locītavu, muguras, entezīta un daktilīta iesaisti. Ja simptomi pārklājas, vislabākā pieeja ir abu speciālistu sadarbība.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Latvijas klīniskās rekomendācijas: Psoriāze. Latvijas Dermatovenerologu asociācija
• Slimību profilakses un kontroles centrs
• Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): Psoriāze — izvērtēšana un ārstēšana
• Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): Spondiloartrīts cilvēkiem no 16 gadu vecuma — diagnostika un ārstēšana
• NICE Clinical Knowledge Summaries: Spondiloartrīts un psoriātiska artropātija
• Amerikas Reimatoloģijas koledža un Nacionālais Psoriāzes fonds: Psoriātiskā artrīta ārstēšanas vadlīnijas
• Eiropas Reimatoloģijas asociāciju alianse (EULAR): Psoriātiskā artrīta farmakoloģiskās ārstēšanas rekomendācijas
• GRAPPA: Psoriātiskā artrīta ārstēšanas rekomendāciju atjauninājums
• ASV Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): Psoriāzes klīniskās vadlīnijas
• DermNet: Psoriātiskais artrīts
• DermNet: Psoriāze
• DermNet: Nagu psoriāze
• Britu Dermatologu asociācija: Psoriāze — informācija pacientiem un speciālistiem
• Arthritis Foundation: Psoriātiskais artrīts
• NCBI Bookshelf / StatPearls: Psoriātiskais artrīts
• PubMed: Psoriātiskā artrīta patoģenēze, diagnostika un ārstēšana
• PubMed: Daktilīts un entezīts psoriātiskā artrīta gadījumā
• PubMed: Treat-to-target pieeja psoriātiskā artrīta ārstēšanā

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem mērķiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja cilvēkam ir psoriāze, nagu izmaiņas, locītavu sāpes, locītavu pietūkums, rīta stīvums, muguras vai papēža sāpes, “desiņveida” pirksts, kustību ierobežojums vai citas pazīmes, nepieciešams vērsties pie dermatologa, reimatologa vai cita atbilstoša speciālista. Pašdiagnostika un pašārstēšanās var būt kļūdaina un aizkavēt atbilstošas ārstēšanas uzsākšanu, īpaši ja locītavu pietūkums, rīta stīvums, daktilīts, entezīts vai muguras iekaisuma sāpes ilgstoši tiek ārstētas tikai ar pretsāpju līdzekļiem bez ārsta izvērtēšanas. Smagu, strauji pasliktinošos vai augsta riska simptomu gadījumā, piemēram, ļoti sāpīgas un pietūkušas locītavas, drudža, izteikta kustību ierobežojuma, acu sāpju, redzes traucējumu, neiroloģisku simptomu vai pēkšņas stāvokļa pasliktināšanās gadījumā nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile