Pilienveida psoriāze ir psoriāzes forma, kurai raksturīgi daudzi sīki, pilienveida vai punktveida sarkani, rozā, brūngani vai violetīgi plankumi uz ādas. Tie bieži parādās pēkšņi, īpaši bērniem, pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem, nereti dažas nedēļas pēc kakla infekcijas, angīnas vai streptokoka infekcijas. Izsitumi visbiežāk ir uz ķermeņa, muguras, vēdera, rokām un kājām, bet dažkārt var būt arī galvas ādā vai citās ķermeņa vietās.
Pilienveida psoriāze nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Tā nav sēnīte, nav parasta alerģija un nav vīrusu izsitumi, lai gan sākumā tā var izskatīties līdzīgi vairākām citām ādas slimībām. Tāpēc precīza diagnoze ir svarīga, īpaši, ja izsitumi parādās pēkšņi, strauji izplatās vai rodas bērnam pēc kakla infekcijas.
Dažiem cilvēkiem pilienveida psoriāze pāriet dažu nedēļu vai mēnešu laikā, bet citiem tā var atkārtoties vai vēlāk pāriet hroniskākā psoriāzes formā, piemēram, perēkļveida psoriāzē. Tāpēc svarīga ir dermatologa izvērtēšana, pareiza diagnoze un individuāli piemērots ārstēšanas plāns.
Īsumā par pilienveida psoriāzi
- Pilienveida psoriāze ir psoriāzes forma ar daudziem sīkiem, pilienveida plankumiem uz ādas.
- Tā bieži parādās pēkšņi, nereti pēc kakla infekcijas, angīnas vai streptokoka infekcijas.
- Izsitumi visbiežāk ir uz ķermeņa, muguras, vēdera, rokām un kājām. Plaukstas un pēdas šai formai parasti nav tipiskākā lokalizācija.
- Plankumi var būt sarkani vai rozā uz gaišas ādas, bet uz tumšākas ādas tie var izskatīties brūngani, violetīgi, pelēcīgi vai tumšāki.
- Pilienveida psoriāze nav lipīga un nav slimība, ar kuru var inficēties no cita cilvēka.
- Tā var līdzināties alerģijai, vīrusu izsitumiem, rozā ēdei, sēnītei, ekzēmai, seborejiskajam dermatītam vai medikamentu izraisītiem izsitumiem.
- Diagnozi visbiežāk nosaka dermatologs pēc ādas apskates un slimības vēstures; dažkārt var būt vajadzīgs streptokoka tests, kakla uztriepe, asins analīzes vai ādas biopsija.
- Ārstēšana var ietvert ādas kopšanu, lokālu terapiju, fototerapiju, infekcijas izvērtēšanu un smagākos gadījumos plašāku dermatologa nozīmētu terapiju.
Kas ir pilienveida psoriāze?
Pilienveida psoriāze ir iekaisīga ādas slimība un viena no psoriāzes formām. Tās gadījumā uz ādas parādās daudz sīku plankumu vai papulu — nelielu paceltu ādas elementu. Tie parasti ir mazāki un smalkāki nekā klasiskās perēkļveida psoriāzes perēkļi.
Šo formu bieži sauc arī par guttate psoriāzi, jo vārds “guttate” nozīmē “pilienveida”. Raksturīgais izskats ir kā daudzi mazi pilieni vai punkti uz ādas.
Pilienveida psoriāze bieži sākas pēkšņi. Cilvēks vai bērna vecāki var pamanīt, ka pēc nesena kakla iekaisuma, angīnas vai citas infekcijas uz ādas parādās daudz sīku sarkanu vai zvīņainu plankumu. Šī pēkšņā parādīšanās ir viens no iemesliem, kāpēc pilienveida psoriāzi bieži sajauc ar alerģiju vai vīrusu izsitumiem.
Kāpēc to sauc par pilienveida psoriāzi?
Nosaukums “pilienveida psoriāze” saistīts ar izsitumu formu. Plankumi bieži ir sīki, apaļi vai ovāli, un var izskatīties kā ūdens pilieni uz ādas. Tie parasti ir mazāki nekā perēkļveida psoriāzes perēkļi un mēdz būt daudzskaitlīgi — nevis viens vai divi plankumi, bet daudzi sīki elementi.
Pilienveida forma var būt ļoti izteikta uz ķermeņa, kur plankumi izvietojas izkaisīti pa muguru, vēderu, krūtīm vai sāniem. Dažkārt tie ir arī uz rokām un kājām. Retāk izsitumi var parādīties uz sejas vai galvas ādā.
Kā pilienveida psoriāze tiek klasificēta?
Medicīniskajā klasifikācijā pilienveida psoriāze tiek izdalīta kā atsevišķa psoriāzes forma. Starptautiskajā slimību klasifikācijā tā atbilst psoriāzes grupai un tiek apzīmēta kā pilienveida psoriāze jeb guttate psoriasis.
Pacientam svarīgākais nav pats klasifikācijas kods, bet tas, ka šai formai ir atšķirīgs izskats, biežāka saistība ar kakla infekciju un atšķirīga slimības gaita nekā klasiskai perēkļveida psoriāzei. Tieši tāpēc pilienveida psoriāzi ir lietderīgi skaidrot atsevišķā rakstā, nevis tikai kā vienu teikumu vispārējā psoriāzes aprakstā.
Vai pilienveida psoriāze ir lipīga?
Nē, pilienveida psoriāze nav lipīga. Ar to nevar inficēties, pieskaroties cilvēkam, lietojot kopīgus dvieļus, atrodoties vienā telpā, sportojot vai dzīvojot kopā.
Svarīgi saprast atšķirību: pilienveida psoriāzi var provocēt infekcija, īpaši streptokoka kakla infekcija, bet pati psoriāze nav infekcija. Tas nozīmē, ka kakla infekcija var būt slimības uzliesmojuma ierosinātājs cilvēkam ar noslieci uz psoriāzi, bet ādas izsitumi nav lipīgi.
Tāpat pilienveida psoriāze nav sēnīte un nav parasta alerģiska reakcija, lai gan ārēji tā dažkārt var līdzināties šiem stāvokļiem.
Kā izskatās pilienveida psoriāze?
Pilienveida psoriāze parasti izskatās kā daudzi sīki sarkani, rozā, brūngani vai violetīgi plankumi uz ādas. Plankumi var būt nedaudz pacelti virs ādas virsmas un pārklāti ar smalku zvīņošanos. Zvīņas pilienveida psoriāzes gadījumā bieži ir plānākas un smalkākas nekā klasiskās perēkļveida psoriāzes gadījumā.
Uz gaišas ādas plankumi bieži izskatās sārti vai sarkani. Uz tumšākas ādas tie var būt brūngani, violetīgi, pelēcīgi vai tumšāki par apkārtējo ādu. Pēc iekaisuma mazināšanās var palikt pigmentācijas izmaiņas — gaišāki vai tumšāki ādas laukumi.
Tipiski pilienveida psoriāzes izsitumi:
- ir sīki un daudzskaitlīgi;
- var būt pilienveida, apaļi vai ovāli;
- bieži atrodas uz ķermeņa, muguras, vēdera, rokām un kājām;
- var viegli zvīņoties;
- var niezēt, bet ne vienmēr;
- bieži parādās pēkšņi;
- var sākties pēc kakla infekcijas.
Pilienveida psoriāzei raksturīgi daudzi sīki papulozi, zvīņaini elementi. Tie biežāk skar rumpi un ekstremitātes, bet plaukstas un pēdas šai formai parasti nav tipiskākā lokalizācija. Šī pazīme var palīdzēt ārstam atšķirt pilienveida psoriāzi no vairākām citām ādas slimībām.
3–5 galvenās pazīmes, kas var liecināt par pilienveida psoriāzi
Par pilienveida psoriāzi var liecināt šādu pazīmju kombinācija:
- daudzi sīki sarkani, rozā, brūngani vai violetīgi plankumi uz ķermeņa;
- smalkas zvīņas uz izsitumu virsmas;
- pēkšņa izsitumu parādīšanās, īpaši pēc kakla infekcijas, angīnas vai streptokoka;
- izsitumi uz muguras, vēdera, krūtīm, rokām vai kājām;
- nieze vai ādas jutīgums, kas var būt viegls vai izteiktāks.
Ja šādi izsitumi parādās bērnam vai pusaudzim pēc kakla infekcijas, pilienveida psoriāze ir viena no diagnozēm, kas jāapsver. Tomēr līdzīgi var izskatīties arī vairākas citas ādas slimības, tāpēc nepieciešama dermatologa izvērtēšana.
Zemāk apkopotas galvenās pazīmes, kas var palīdzēt laikus atpazīt iespējamu pilienveida psoriāzi, īpaši tad, ja sīki zvīņaini plankumi parādās pēkšņi pēc kakla infekcijas vai angīnas.
Kur uz ķermeņa visbiežāk parādās pilienveida psoriāze?
Pilienveida psoriāze visbiežāk parādās uz ķermeņa un ekstremitātēm. Tipiskas vietas ir:
- mugura;
- vēders;
- krūtis;
- sāni;
- augšdelmi;
- apakšdelmi;
- augšstilbi;
- apakšstilbi;
- dažkārt galvas āda;
- retāk seja.
Izsitumi bieži ir simetriski vai plaši izkaisīti. Tie var būt ļoti daudz, taču katrs atsevišķais plankums parasti ir mazs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pilienveida psoriāze atšķiras no perēkļveida psoriāzes, kur biežāk ir lielāki, biezāki, skaidrāk norobežoti perēkļi.
Vai pilienveida psoriāze skar plaukstas un pēdas?
Pilienveida psoriāze parasti skar ķermeni, muguru, vēderu, rokas un kājas, bet plaukstas un pēdas šai formai nav tipiskākā lokalizācija. Ja galvenie izsitumi ir tieši uz plaukstām vai pēdām, dermatologam jāizvērtē arī citas psoriāzes formas vai citas ādas slimības.
Šādā gadījumā diferenciāldiagnozē var būt plaukstu un pēdu psoriāze, ekzēma, sēnīšu infekcija, kontaktdermatīts vai citas iekaisīgas ādas slimības. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc lokalizācija ir svarīga diagnozes daļa.
Pilienveida psoriāzei ir raksturīgas noteiktas ķermeņa zonas. Visbiežāk izsitumi ir uz rumpja, muguras, vēdera, rokām un kājām, savukārt plaukstas un pēdas šai formai nav tipiskākā lokalizācija.
Pilienveida psoriāzes simptomi
Pilienveida psoriāzes simptomi var atšķirties pēc smaguma. Dažiem cilvēkiem izsitumi ir viegli un izraisa nelielu diskomfortu, bet citiem tie ir plaši, redzami un niezoši.
Sīki sarkani vai rozā plankumi
Galvenā pazīme ir daudzi sīki pleķi vai papulas. Tie var būt kā mazi pilieni uz ādas. Pleķi parasti ir mazāki nekā perēkļveida psoriāzes perēkļi.
Uz dažādiem ādas toņiem krāsa var atšķirties. Tāpēc pilienveida psoriāzi nevajadzētu vērtēt tikai pēc tā, vai plankumi ir “sarkani”. Dažiem cilvēkiem tie var būt tumšāki, brūngani vai violetīgi.
Zvīņošanās
Uz plankumu virsmas var būt smalkas zvīņas. Tās bieži ir plānākas nekā perēkļveida psoriāzes gadījumā. Dažreiz zvīņošanās ir tik viegla, ka sākumā tā nav ļoti pamanāma.
Zvīņošanos var pastiprināt ādas sausums, kasīšana, kairinoši mazgāšanas līdzekļi vai nepiemērota ādas kopšana.
Nieze un ādas jutīgums
Pilienveida psoriāze var niezēt, bet nieze nav obligāta. Dažiem pacientiem galvenā sūdzība ir ādas izskats, citiem — nieze, sausums vai jutīgums.
Spēcīga kasīšana var traumēt ādu un pasliktināt iekaisumu. Ja izsitumi kļūst sāpīgi, strutaini, ļoti karsti vai strauji mainās, jāizvērtē arī infekcijas iespēja.
Strauja parādīšanās pēc infekcijas
Pilienveida psoriāze bieži parādās pēkšņi. Raksturīgi, ka cilvēkam nesen bijis kakla iekaisums, angīna, drudzis vai cita augšējo elpceļu infekcija, un pēc tam uz ādas parādās daudz sīku plankumu.
Ne vienmēr pacients atceras infekciju. Dažreiz kakla infekcija ir bijusi viegla vai nav tikusi diagnosticēta. Tāpēc ārsts var jautāt par nesenu kakla sāpju, temperatūras, angīnas vai kontaktu ar infekcijas slimniekiem vēsturi.
Atšķirība no perēkļveida psoriāzes
Perēkļveida psoriāze parasti veido lielākus, biezākus, skaidrāk norobežotus plankumus ar izteiktāku zvīņošanos. Pilienveida psoriāze biežāk izpaužas kā daudz sīku, izkaisītu plankumu.
Tomēr abas formas var būt saistītas. Dažiem cilvēkiem pilienveida psoriāze var būt pirmā psoriāzes izpausme, bet vēlāk var attīstīties vai saglabāties perēkļveida psoriāzes elementi.
Pilienveida psoriāze bērniem un pusaudžiem
Pilienveida psoriāze biežāk sastopama bērniem, pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem nekā vecākiem cilvēkiem. Bērniem tā bieži parādās pēc kakla infekcijas vai angīnas.
Vecāki var pamanīt, ka bērnam pēkšņi parādās daudz sīku plankumu uz ķermeņa. Sākumā tos var sajaukt ar alerģiju, vīrusu izsitumiem, rozā ēdi vai citu bērnu ādas slimību. Tāpēc bērnam ar plašiem vai neskaidriem izsitumiem nepieciešama ārsta izvērtēšana.
Bērniem pilienveida psoriāze var būt īpaši satraucoša, jo izsitumi mēdz parādīties pēkšņi un plaši. Tas var radīt trauksmi gan bērnam, gan vecākiem. Bērnam nevajadzētu teikt, ka tā ir “lipīga”, “netīrības pazīme” vai kaut kas, par ko jākaunas — pilienveida psoriāze nav lipīga un nav saistīta ar personīgās higiēnas trūkumu.
Vienlaikus bērnam ar izsitumiem pēc kakla infekcijas jāizvērtē gan ādas slimība, gan iespējamā infekcijas saistība. Ārsts var lemt, vai nepieciešama kakla apskate, streptokoka tests, kakla uztriepe vai cita izmeklēšana.
Īpaši svarīgi meklēt medicīnisku palīdzību, ja bērnam ir:
- drudzis;
- slikta pašsajūta;
- strauji izplatās izsitumi;
- stipra nieze vai sāpes;
- aizdomas par angīnu vai streptokoka infekciju;
- izsitumi nepāriet vai atkārtojas;
- parādās strutainas pazīmes vai āda kļūst ļoti sāpīga.
Bērniem pilienveida psoriāze bieži ir pēkšņa un vecākiem satraucoša. Īpaši svarīgi ir nepalaist garām saistību ar nesenu kakla infekciju un vienlaikus atcerēties, ka slimība nav lipīga.
Pilienveida psoriāze pieaugušajiem
Pilienveida psoriāze var būt arī pieaugušajiem. Pieaugušajiem tā var parādīties pēc infekcijas, stresa, ādas traumas vai citiem provocējošiem faktoriem. Dažkārt tā ir pirmā psoriāzes izpausme cilvēkam, kuram iepriekš nav bijusi skaidra psoriāzes diagnoze.
Pieaugušajiem pilienveida psoriāzi ir svarīgi atšķirt no citām ādas slimībām, tostarp rozā ēdes, sēnīšu infekcijas, alerģiskiem izsitumiem, medikamentu izraisītiem izsitumiem vai citām iekaisīgām dermatozēm.
Kāpēc pilienveida psoriāze bieži rodas pēc angīnas vai kakla infekcijas?
Pilienveida psoriāze bieži saistīta ar imūnsistēmas reakciju pēc infekcijas. Visbiežāk tiek minēta streptokoka kakla infekcija, piemēram, angīna. Cilvēkam ar ģenētisku vai imunoloģisku noslieci šāda infekcija var “iedarbināt” iekaisuma procesus ādā.
Tas nenozīmē, ka psoriāzi izraisa pati baktērija, kas atrodas ādā. Drīzāk infekcija var darboties kā imūnsistēmas aktivizētājs. Tāpēc izsitumi bieži parādās pēc infekcijas, nevis tieši infekcijas pirmajā dienā.
Svarīgi arī saprast, ka antibiotikas var būt vajadzīgas, ja ir aktīva bakteriāla kakla infekcija, bet tās automātiski neārstē pašus psoriāzes izsitumus. Ārstēšanas lēmumu pieņem ārsts, izvērtējot gan kakla infekciju, gan ādas stāvokli.
Streptokoks un pilienveida psoriāze
Streptokoka infekcija ir viens no zināmākajiem pilienveida psoriāzes provocējošajiem faktoriem. Tipiska situācija: bērnam, pusaudzim vai jaunam pieaugušajam ir bijis kakla iekaisums vai angīna, un pēc dažām nedēļām parādās daudzi sīki zvīņaini plankumi uz ādas.
Ja ārstam ir aizdomas par streptokoka saistību, var būt nepieciešama kakla uztriepe, streptokoka tests vai asins analīzes. Izmeklējumu izvēle atkarīga no simptomiem, infekcijas pazīmēm, vecuma un klīniskās situācijas.
Ne katrā pilienveida psoriāzes gadījumā streptokoka tests būs nepieciešams, bet par nesenu kakla infekciju ārstam noteikti jāpastāsta.
Pilienveida psoriāze bieži netiek pamanīta uzreiz kakla infekcijas laikā. Izsitumi var parādīties vēlāk, kad infekcijas simptomi jau mazinās, tāpēc pacientam vai bērna vecākiem ir svarīgi sasaistīt nesenu kakla infekciju ar pēkšņu sīku plankumu parādīšanos.
Kam ir lielāks risks saslimt ar pilienveida psoriāzi?
Lielāks risks var būt cilvēkiem, kuriem ir:
- psoriāze ģimenē;
- iepriekš bijusi psoriāze;
- nesena streptokoka infekcija vai angīna;
- biežas kakla infekcijas;
- bērna, pusaudža vai jauna pieaugušā vecums;
- izteikta imūnsistēmas reakcija pēc infekcijas;
- stress vai citi psoriāzes paasinājuma faktori;
- ādas trauma vai kairinājums.
Riska faktori nenozīmē, ka slimība noteikti attīstīsies. Tie palīdz saprast, kāpēc vienam cilvēkam pēc kakla infekcijas izsitumi neparādās, bet citam var sākties pilienveida psoriāze.
Pilienveida psoriāzes attīstības mehānisms
Pilienveida psoriāze rodas imūnsistēmas iekaisuma reakcijas dēļ. Cilvēkam ar noslieci uz psoriāzi imūnsistēma pēc noteiktiem ierosinātājiem, piemēram, infekcijas, var aktivizēt iekaisuma procesus ādā. Rezultātā ādas šūnu atjaunošanās un iekaisuma reakcija kļūst pārāk aktīva, un uz ādas parādās sīki psoriāzes plankumi.
Vienkāršoti to var skaidrot šādi:
- cilvēkam ir nosliece uz psoriātisku iekaisumu;
- infekcija vai cits faktors aktivizē imūnsistēmu;
- imūnsistēmas signāli ietekmē ādu;
- uz ādas veidojas daudz sīku iekaisīgu plankumu;
- plankumi var zvīņoties, niezēt vai kļūt redzami plašā ādas laukumā.
Pilienveida psoriāzes attīstības un paasinājuma laika līnija
Pilienveida psoriāze nav infekcija, tāpēc tai nav “inficēšanās perioda”. Tomēr bieži var redzēt noteiktu secību.
Iespējama laika līnija:
- Kakla infekcija vai angīna — cilvēkam ir kakla sāpes, temperatūra, angīna vai cita augšējo elpceļu infekcija.
- Imūnsistēmas aktivizēšanās — pēc infekcijas imūnsistēma turpina aktīvi reaģēt, un cilvēkam ar noslieci var sākties ādas iekaisums.
- Sīku plankumu parādīšanās — pēc kāda laika uz ādas parādās daudzi sīki sarkani, rozā, brūngani vai violetīgi plankumi ar zvīņām.
- Dermatologa izvērtēšana — ārsts novērtē ādu, slimības vēsturi un nepieciešamības gadījumā izvērtē kakla infekcijas saistību.
- Ārstēšanas plāns — ārstēšana var ietvert ādas kopšanu, lokālu terapiju, fototerapiju, infekcijas izvērtēšanu un citus ārsta nozīmētus pasākumus.
Pilienveida psoriāzes cēloņi un paasinājuma faktori
Pilienveida psoriāzei nav viena vienīga cēloņa. Tā rodas imūnsistēmas, ģenētiskas noslieces un provocējošu faktoru mijiedarbības rezultātā.
Iespējamie provocējošie faktori:
- streptokoka kakla infekcija;
- angīna;
- citas augšējo elpceļu infekcijas;
- stress;
- ādas trauma vai kairinājums;
- daži medikamenti;
- imūnsistēmas aktivizācija;
- iepriekšēja vai ģimenes psoriāzes vēsture.
Ne vienmēr izdodas atrast skaidru ierosinātāju. Dažkārt cilvēks neatceras kakla infekciju vai tā bijusi ļoti viegla.
Vai pilienveida psoriāze pāriet pati?
Dažiem cilvēkiem pilienveida psoriāze var pakāpeniski mazināties un pāriet dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Īpaši tas iespējams gadījumos, kad uzliesmojums ir saistīts ar vienu infekcijas epizodi un ādas iekaisums nav ļoti smags.
Tomēr ne vienmēr tā pāriet pati. Dažiem pacientiem izsitumi saglabājas ilgāk, atkārtojas vai pāriet citā psoriāzes formā. Tāpēc nevajadzētu paļauties tikai uz gaidīšanu, ja izsitumi ir plaši, niezoši, bērnam, pēc infekcijas, neskaidri vai ilgstoši.
Vai pilienveida psoriāze var atkārtoties vai kļūt hroniska?
Jā, pilienveida psoriāze var atkārtoties. Dažiem cilvēkiem katrs jauns kakla infekcijas vai cits iekaisuma epizodes periods var provocēt līdzīgu uzliesmojumu.
Daļai pacientu pilienveida psoriāze vēlāk var pāriet hroniskākā psoriāzes formā, piemēram, perēkļveida psoriāzē. Tas nenotiek visiem, bet šāds risks pastāv. Tāpēc svarīga ir novērošana, īpaši, ja izsitumi nepāriet, atkārtojas vai parādās lielāki, biezāki psoriāzes perēkļi.
Vai pilienveida psoriāze var pāriet perēkļveida psoriāzē?
Jā, dažiem cilvēkiem pilienveida psoriāze var būt pirmā psoriāzes izpausme, pēc kuras vēlāk attīstās perēkļveida psoriāze. Perēkļveida psoriāzes gadījumā plankumi parasti ir lielāki, biezāki, ar izteiktāku zvīņošanos un biežāk atrodas uz elkoņiem, ceļiem, galvas ādas vai muguras lejasdaļas.
Daļai pacientu pilienveida psoriāze ir vienreizējs uzliesmojums, bet daļai tā var kļūt par sākumu hroniskākai psoriāzes gaitai. Praktiski tas nozīmē, ka pēc pilienveida izsitumu mazināšanās jāvēro, vai neveidojas lielāki, biezāki, ilgstoši zvīņaini perēkļi, kas vairāk līdzinās perēkļveida psoriāzei.
Ja pēc pilienveida izsitumu epizodes uz ādas saglabājas atsevišķi lielāki vai hroniski plankumi, nepieciešama dermatologa kontrole.
Ar ko pilienveida psoriāzi var sajaukt?
Pilienveida psoriāze var līdzināties vairākām citām ādas slimībām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pašdiagnostika nav droša.
Pilienveida psoriāze vai alerģija
Alerģiski izsitumi bieži ir saistīti ar jaunu pārtiku, medikamentu, kosmētiku, sadzīves ķīmiju vai kontaktu ar alergēnu. Tie var būt ļoti niezoši un dažkārt mainīgi.
Pilienveida psoriāzei vairāk raksturīgi sīki zvīņaini plankumi, bieži pēc infekcijas, ar tipisku izvietojumu uz ķermeņa. Tomēr atšķirt abas slimības pēc izskata vienmēr nav iespējams.
Pilienveida psoriāze vai vīrusu izsitumi
Vīrusu izsitumi bieži parādās kopā ar drudzi, iesnām, klepu, caureju vai citiem infekcijas simptomiem. Dažiem vīrusu izsitumiem ir ļoti raksturīgs izskats, bet citi var būt nespecifiski.
Pilienveida psoriāze var sākties pēc infekcijas, bet pati nav vīrusu izsitumi. Ja bērnam ir drudzis un izsitumi, nepieciešama ārsta izvērtēšana.
Pilienveida psoriāze vai rozā ēde
Rozā ēde jeb pityriasis rosea var izraisīt sārtus, zvīņainus plankumus uz ķermeņa un dažkārt sākas ar vienu lielāku “mātes plankumu”, kam seko vairāki mazāki izsitumi. Tā var līdzināties pilienveida psoriāzei.
Dermatologs izvērtē izsitumu formu, izvietojumu, zvīņošanos, slimības gaitu un citus simptomus, lai noteiktu pareizo diagnozi.
Pilienveida psoriāze vai sēnīšu infekcija
Sēnīšu infekcija bieži veido apļveida perēkļus ar aktīvāku malu un var būt lipīga. Pilienveida psoriāze nav sēnīte un nav lipīga.
Ja izsitumi ir apļveida, zvīņaini vai neskaidri, ārsts var nozīmēt sēnīšu testu. Nepareiza pašārstēšanās ar neatbilstošiem līdzekļiem var aizkavēt diagnozi.
Pilienveida psoriāze vai ekzēma
Ekzēmai biežāk raksturīgs sausums, nieze, ādas kairinājums, plaisāšana un saistība ar kairinātājiem vai atopiju. Pilienveida psoriāzei raksturīgāki ir daudzi sīki zvīņaini plankumi, bieži pēc infekcijas.
Dažkārt abas slimības var būt grūti atšķirt, un nepieciešama dermatologa apskate.
Pilienveida psoriāze vai seborejiskais dermatīts
Seborejiskais dermatīts biežāk skar galvas ādu, seju, uzacis, deguna krokas un krūšu vidusdaļu, kur parādās apsārtums un taukaināka zvīņošanās. Pilienveida psoriāzei raksturīgāki ir daudzi sīki, izkaisīti plankumi uz ķermeņa un ekstremitātēm.
Ja izsitumi ir galvas ādā, uz sejas vai krūšu vidusdaļā, dermatologam jāvērtē gan seborejiskā dermatīta, gan psoriāzes iespēja.
Pilienveida psoriāze vai medikamentu izraisīti izsitumi
Daži izsitumi var parādīties pēc jaunu zāļu sākšanas un ārēji līdzināties iekaisīgām ādas slimībām. Tāpēc ārstam vienmēr jāpastāsta, kādi medikamenti vai uztura bagātinātāji lietoti pēdējās nedēļās.
Īpaši svarīgi ir nemēģināt pašam noteikt, vai izsitumi ir “alerģija no zālēm” vai psoriāze, jo ārstēšanas taktika var būt atšķirīga.
Pilienveida psoriāze vai perēkļveida psoriāze
Pilienveida psoriāzei raksturīgi daudzi sīki pilienveida plankumi. Perēkļveida psoriāzei raksturīgi lielāki, biezāki un skaidrāk norobežoti perēkļi.
Abas formas var būt vienam cilvēkam dažādos slimības periodos. Tāpēc svarīga ir ne tikai izsitumu forma, bet arī slimības vēsture un gaita.
Tā kā pilienveida psoriāze var līdzināties vairākām citām ādas slimībām, vizuāls salīdzinājums palīdz saprast, kāpēc diagnozi nevajadzētu noteikt tikai pēc attēliem internetā.
Kā diagnosticē pilienveida psoriāzi?
Pilienveida psoriāzi visbiežāk diagnosticē dermatologs, izvērtējot ādas izskatu, izsitumu izvietojumu, slimības sākumu un pacienta neseno veselības vēsturi.
Ārsts var jautāt:
- kad izsitumi sākās;
- vai tie parādījās pēkšņi;
- vai nesen bija kakla infekcija, angīna vai drudzis;
- vai ģimenē ir psoriāze;
- vai izsitumi niez vai sāp;
- vai bijuši līdzīgi izsitumi iepriekš;
- vai lietoti jauni medikamenti;
- vai izsitumi izplatās;
- vai ir citi simptomi.
Dermatologa apskate
Ādas apskate ir galvenais diagnostikas solis. Dermatologs vērtē plankumu formu, izmēru, zvīņošanos, izvietojumu un salīdzina to ar citām iespējamām diagnozēm.
Dažkārt diagnoze ir skaidra jau pēc apskates, īpaši, ja ir tipisks izskats un nesena kakla infekcija.
Streptokoka tests un kakla uztriepe
Ja ir aizdomas, ka pilienveida psoriāze saistīta ar streptokoka infekciju, ārsts var nozīmēt streptokoka testu vai kakla uztriepi. Tas ir īpaši svarīgi, ja pacientam joprojām ir kakla sāpes, drudzis, palielināti limfmezgli vai citi infekcijas simptomi.
Asins analīzes
Asins analīzes var palīdzēt izvērtēt iekaisuma pazīmes vai nesenas streptokoka infekcijas iespējamību. Tās nav nepieciešamas katram pacientam, bet var būt noderīgas noteiktās situācijās.
Ādas biopsija
Ādas biopsija nozīmē neliela ādas gabaliņa paņemšanu izmeklēšanai mikroskopā. Pilienveida psoriāzes gadījumā biopsija nav vajadzīga vienmēr, bet to var izmantot, ja diagnoze ir neskaidra vai izsitumi neatbilst tipiskai ainai.
Vai pilienveida psoriāze ietekmē organisma imunitāti?
Pilienveida psoriāze nav infekcija, tāpēc pēc tās neveidojas “imunitāte pēc pārslimošanas” kā pēc dažām infekcijas slimībām. Cilvēks nevar vienreiz “izslimot” pilienveida psoriāzi un kļūt pret to pilnībā pasargāts.
Tomēr slimības gaita var būt dažāda. Dažiem cilvēkiem tā parādās vienu reizi un pakāpeniski pāriet, citiem tā var atkārtoties pēc infekcijām vai pāriet hroniskākā psoriāzes formā.
Saslimšanas sekas un iespējamās komplikācijas
Pilienveida psoriāze bieži nav dzīvībai bīstama, bet tā var būt nepatīkama, plaša un psiholoģiski satraucoša. Īpaši bērniem un pusaudžiem pēkšņi izsitumi uz ķermeņa var radīt bailes, kauna sajūtu un trauksmi.
Iespējamās sekas:
- nieze un ādas kairinājums;
- miega traucējumi, ja nieze ir izteikta;
- ādas bojājumi kasīšanas dēļ;
- sekundāra infekcija bojātās ādas vietās;
- pigmentācijas izmaiņas pēc iekaisuma;
- atkārtoti uzliesmojumi;
- pāreja uz hroniskāku psoriāzes formu daļai pacientu;
- psiholoģisks diskomforts.
Ja cilvēkam ar psoriāzi parādās locītavu sāpes, pietūkums, rīta stīvums vai “desiņveida” pirksti, jāizvērtē arī psoriātiskā artrīta iespēja.
Kad pilienveida psoriāze ir bīstama?
Pilienveida psoriāze parasti nav neatliekams stāvoklis, bet noteiktās situācijās nepieciešama ātra ārsta izvērtēšana.
Pie ārsta jāvēršas steidzami, ja:
- izsitumi strauji izplatās;
- izsitumi ir bērnam kopā ar drudzi;
- ir stipras sāpes vai izteikta ādas jutība;
- ir strutainas pazīmes;
- āda kļūst ļoti karsta, sāpīga vai pietūkusi;
- ir aizdomas par smagu alerģisku reakciju;
- ir apgrūtināta elpošana, sejas vai lūpu pietūkums;
- ir ļoti slikta pašsajūta;
- izsitumi parādās pēc smagas infekcijas;
- diagnoze nav skaidra;
- izsitumi nepāriet vai atkārtojas.
Bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti vai smagām blakusslimībām izsitumi jāvērtē īpaši uzmanīgi.
Pilienveida psoriāzes ārstēšana
Pilienveida psoriāzes ārstēšana atkarīga no izsitumu plašuma, niezes, pacienta vecuma, ādas stāvokļa, infekcijas pazīmēm un tā, vai slimība atkārtojas.
Ārstēšanu nosaka dermatologs vai cits ārsts pēc izvērtēšanas. Mērķis ir mazināt iekaisumu, niezi un zvīņošanos, uzlabot ādas barjeru, izvērtēt iespējamo infekcijas saistību un novērst slimības pasliktināšanos.
Ādas kopšana un lokāla terapija
Vieglākos gadījumos var būt svarīga saudzīga ādas kopšana, mitrināšana un ārsta nozīmēta lokāla terapija. Lokāla terapija nozīmē ārstēšanu, ko uzklāj tieši uz ādas.
Svarīgi izvairīties no kairinošiem mazgāšanas līdzekļiem, agresīvas beršanas, biežas kasīšanas un pašrocīgas spēcīgu līdzekļu lietošanas bez diagnozes.
Fototerapija jeb gaismas terapija
Ja izsitumi ir plašāki vai lokāla terapija nav pietiekama, dermatologs var apsvērt fototerapiju jeb medicīnisku gaismas terapiju. Tā nav tas pats, kas nekontrolēta sauļošanās vai solārijs. Fototerapija notiek noteiktās devās un ārsta uzraudzībā.
Fototerapija nav solārijs un nav nekontrolēta sauļošanās. Tā ir medicīniska procedūra ar noteiktu starojuma veidu, devu un biežumu, ko izvēlas ārsts. Pašrocīga solārija izmantošana psoriāzes ārstēšanai nav droša alternatīva fototerapijai.
Fototerapija var būt noderīga pilienveida psoriāzes gadījumā, bet tā nav piemērota visiem. Lēmumu pieņem dermatologs.
Sistēmiska terapija smagākos gadījumos
Smagākos, ļoti plašos vai ilgstošos gadījumos var būt nepieciešama sistēmiska terapija, kas iedarbojas uz iekaisuma procesu organismā. Šādu terapiju nosaka tikai ārsts, izvērtējot ieguvumus, riskus un nepieciešamo uzraudzību.
Pacientu izglītojošā rakstā nav droši norādīt konkrētu recepšu medikamentu shēmas vai devas, jo terapija jāpielāgo individuāli.
Kakla infekcijas izvērtēšana un ārstēšana
Ja ir aktīva streptokoka infekcija vai angīna, tā jāizvērtē un jāārstē atbilstoši ārsta norādījumiem. Infekcijas ārstēšana ir svarīga pacienta vispārējai veselībai un var palīdzēt novērst infekcijas komplikācijas.
Tomēr antibiotikas pašas par sevi ne vienmēr ātri izārstē psoriāzes izsitumus. Tās lieto tad, ja ārstam ir pamats ārstēt bakteriālu infekciju, nevis vienkārši jebkuru izsitumu gadījumā.
Vai antibiotikas palīdz pilienveida psoriāzei?
Antibiotikas nav universāla pilienveida psoriāzes ārstēšana. Tās var būt nepieciešamas, ja ārstam ir pamats domāt par aktīvu bakteriālu infekciju, piemēram, streptokoka angīnu. Tomēr antibiotikas ne vienmēr tieši un ātri novērš pašus psoriāzes izsitumus.
Tāpēc antibiotikas nevajadzētu lietot pašrocīgi “pret izsitumiem”. Lēmumu pieņem ārsts pēc kakla simptomu, streptokoka testa, kakla uztriepes vai citu datu izvērtēšanas.
Ko nevajadzētu darīt pašārstēšanās ceļā
Pilienveida psoriāzes gadījumā nevajadzētu:
- ilgstoši pašārstēties bez diagnozes;
- lietot recepšu zāles bez ārsta norādījuma;
- pašrocīgi lietot antibiotikas;
- berzt vai skrāpēt izsitumus;
- izmantot agresīvus dezinfekcijas līdzekļus uz plašiem ādas laukumiem;
- apmeklēt solāriju kā “ārstēšanu”;
- pieņemt, ka visi izsitumi pēc infekcijas ir alerģija;
- bērnam ar plašiem izsitumiem atlikt ārsta konsultāciju.
Ko darīt pilienveida psoriāzes paasinājuma laikā?
Ja parādās sīki zvīņaini izsitumi, īpaši pēc kakla infekcijas, ieteicams:
- pierakstīt, kad izsitumi sākās;
- atcerēties, vai nesen bija angīna, kakla sāpes vai drudzis;
- nefiksēt diagnozi pašam pēc attēliem internetā;
- neberzt un nekasīt ādu;
- lietot saudzīgu ādas kopšanu;
- izvairīties no kairinošiem kosmētikas līdzekļiem;
- pieteikt vizīti pie dermatologa;
- bērna gadījumā konsultēties ar pediatru vai ģimenes ārstu;
- steidzami meklēt palīdzību, ja ir drudzis, sāpes, strutas vai strauja pasliktināšanās.
Dzīvesveids, ādas kopšana, stress un infekciju kontrole
Dzīvesveids pilienveida psoriāzi neizārstē, bet var palīdzēt mazināt paasinājumu risku un uzlabot ādas stāvokli.
Svarīgi:
- saudzīgi mazgāt ādu;
- regulāri mitrināt ādu;
- izvairīties no ādas traumēšanas;
- ārstēt kakla infekcijas atbilstoši ārsta norādījumiem;
- neignorēt atkārtotas angīnas;
- mazināt stresu;
- nepārtraukt ārsta nozīmētu ārstēšanu bez konsultācijas;
- izvairīties no smēķēšanas;
- uzturēt vispārēju veselību un miega režīmu.
Nav vienas īpašas diētas, kas izārstē pilienveida psoriāzi. Sabalansēts uzturs var palīdzēt vispārējai veselībai, bet to nevajadzētu pasniegt kā aizstājēju dermatologa nozīmētai ārstēšanai.
Kas ir pierādīts, par ko vēl diskutē un pie kā strādā medicīna?
Kas ir labi pierādīts
Ir labi zināms, ka pilienveida psoriāze ir psoriāzes forma ar sīkiem pilienveida izsitumiem un ka tā bieži var sekot streptokoka kakla infekcijai. Ir labi zināms arī tas, ka slimība nav lipīga un ka tā jāatšķir no infekcijām, alerģiskiem izsitumiem un citām ādas slimībām.
Fototerapija un ārsta nozīmēta lokāla terapija ir nozīmīgas ārstēšanas iespējas atbilstoši slimības smagumam.
Par ko nepieciešama individuāla pieeja
Individuāli jāvērtē, vai nepieciešams streptokoka tests, kakla uztriepe, asins analīzes vai ādas biopsija. Tāpat individuāli jāizvēlas ārstēšana — dažiem pacientiem pietiek ar ādas kopšanu un lokālu terapiju, citiem nepieciešama fototerapija vai plašāka dermatologa uzraudzība.
Joprojām individuāli vērtējama arī antibiotiku nozīme: tās ir svarīgas aktīvas bakteriālas infekcijas ārstēšanā, bet nav automātiska pilienveida psoriāzes izsitumu ārstēšana.
Pie kā strādā medicīna
Medicīnā turpinās darbs pie labākas psoriāzes formu agrīnas atpazīšanas, infekciju lomas precizēšanas, bērnu un pusaudžu psoriāzes uzraudzības, slimības pārejas uz hronisku psoriāzi riska izvērtēšanas un personalizētas ārstēšanas.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Pie dermatologa jāvēršas, ja:
- uz ādas pēkšņi parādās daudzi sīki zvīņaini plankumi;
- izsitumi parādās pēc kakla infekcijas vai angīnas;
- izsitumi ir bērnam;
- izsitumi strauji izplatās;
- izsitumi niez, sāp vai traucē gulēt;
- diagnoze nav skaidra;
- izsitumi nepāriet;
- izsitumi atkārtojas;
- ir aizdomas par psoriāzi;
- ir jāatšķir psoriāze no sēnītes, alerģijas, rozā ēdes vai vīrusu izsitumiem;
- parādās locītavu sāpes, pietūkums vai rīta stīvums.
Dermatologs var palīdzēt noteikt diagnozi, izvērtēt slimības smagumu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu.
Šīs pazīmes palīdz saprast, kad izsitumus nevajadzētu ilgstoši novērot mājās un kad nepieciešama dermatologa, pediatra vai ģimenes ārsta izvērtēšana.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- Latvijas klīniskās rekomendācijas: Psoriāze. Latvijas Dermatovenerologu asociācija
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): Psoriāze — izvērtēšana un ārstēšana
- NICE Clinical Knowledge Summaries: Psoriāze
- ASV Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): Psoriāzes klīniskās vadlīnijas
- ASV Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): Psoriāzes vadlīnijas bērniem
- DermNet: Pilienveida psoriāze
- DermNet: Psoriāze
- DermNet: Rozā ēde
- Primary Care Dermatology Society: Pilienveida psoriāze
- National Psoriasis Foundation: Guttate psoriasis
- National Psoriasis Foundation: Psoriāzes cēloņi un provocējošie faktori
- Britu Dermatologu asociācija: Psoriāze — informācija pacientiem un speciālistiem
- Mayo Clinic: Psoriāze
- Cleveland Clinic: Guttate psoriasis
- PubMed Central: Pilienveida psoriāzes ārstēšanas sistemātisks pārskats
- PubMed: Pilienveida psoriāze un streptokoka infekcija
- PubMed: Pilienveida psoriāze bērniem
- PubMed: Pilienveida psoriāze un fototerapija
- Doctus: Mazāk zināmas psoriāzes formas. Atpazīstam, ārstējam
- Rīgas 1. slimnīca: Psoriāzes centrs
Medicīniska atruna
Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem mērķiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja cilvēkam vai bērnam ir sīki sarkani, rozā, brūngani, violetīgi vai zvīņaini izsitumi, izsitumi pēc kakla infekcijas, ādas nieze, strauja izsitumu izplatīšanās, aizdomas par psoriāzi, alerģiju, infekciju vai citu ādas slimību, nepieciešams vērsties pie dermatologa, pediatra, ģimenes ārsta vai cita atbilstoša speciālista. Pašdiagnostika un pašārstēšanās var būt kļūdaina un aizkavēt atbilstošas ārstēšanas uzsākšanu, īpaši bērniem, plašu izsitumu, drudža, sāpju, strutainu pazīmju, aizdomu par infekciju vai neskaidras diagnozes gadījumā. Smagu, strauji pasliktinošos vai augsta riska simptomu gadījumā, piemēram, elpošanas grūtību, sejas vai lūpu pietūkuma, augstas temperatūras, ļoti sliktas pašsajūtas, straujas izsitumu izplatīšanās, stipru sāpju vai smagas alerģiskas reakcijas pazīmju gadījumā nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība.
