Krona slimība

Krona slimība visbiežāk parādās vecumā no 13 līdz 30 gadiem. Tā var būt iedzimta, un pacienta radinieki var slimot ar šo pašu vai līdzīgu zarnu iekaisuma slimību tipu.

Slimībai raksturīgi zarnu kustību traucējumi. Kad kanāls tiek pilnībā nobloķēts, ēdiena un izkārnījumu kustība apstājās, izraisot krampjus vēderdobumā un vemšanu. Krona slimības izraisītās čūlas var veicināt cauruļveida kanālu (fistulu) veidošanos slimības skartajās un pat neskartajās vietās zarnu iekšienē. Fistulas visbiežāk ir redzamas vietās ap taisno zarnu un anālo atveri. Dažkārt ap fistulām un to iekšienē var veidoties infekcijas apvalks (abscess).

Ar Krona slimību saistītas saslimšanas

Nereti cilvēkiem ar Krona slimību ir raksturīgas arī citas saslimšanas:

Anēmija (mazasinība) – var izraisīt pati slimība;
Kaulu trauslums (osteoporoze jeb osteomalācija) – raksturīgi pacientiem, kas ir ārstēti ar stereoīdu medikamentiem;
Artrīts;
Ādas problēmas;
Uzpūšanās acīs vai mutē;
Nierakmeņi, žultsakmeņi un aknu problēmas;
Nemierīgo kāju sindroms;
Barībvielu (proteīnu, vitamīnu, kaloriju) nepietiekama uzņēmība.

Bērniem ar Krona slimību var būt augšanas traucējumi, un viņi var būt mazāki un īsāki nekā citi bērni viņu vecumā.

Krona slimības cēloņi

Imūnsistēma jeb ķermeņa dabiskās aizsardzības sistēma aizsargā no infekcijām, cīnoties pret baktērijām, vīrusiem un citiem faktoriem, kas var izraisīt saslimšanu. Zinātnieki uzskata, ka Krona slimības gadījumā imūnsistēma uzbrūk nekaitīgām baktērijām un vīrusiem.

Slimības gadījumā zarnu sieniņu iekšpusē sāk lielā daudzumā uzkrāties baltie asinsķermenīši, izraisot hronisku iekaisumu, kas rada čūlas vai jēlas brūces un zarnu bojājumus.

Krona slimības simptomi

Izplatītākie Krona slimības simptomi ir:

Vēdera sāpes;
Caureja;
Zarnu asiņošana – var novērot kā traipus uz apakšveļas, izkārnījumos;
Svara zudums;
Drudzis.

Krona slimības diagnosticēšana

Krona slimības diagnostikā pielietotās analīžu metodes ir:

Asins analīzes. Laboratorijas pārbaudē asins analīzes var uzrādīt anēmiju (samazinātu sarkano asinsķermenīšu apjomu), vai augstu balto asinsķermenīšu līmeni, kas ir hroniska iekaisuma pazīme.

Izkārnījumu analīzes. Tiek veiktas, lai noskaidrotu, vai pacientam ir asiņošana vai iekaisums, kā arī lai izslēgtu citus zarnu trakta slimību cēloņus, kā, piemēram, infekcijas.

Citas papildus Krona slimības diagnostiskās pārbaudes ir:

Kolonoskopija. Visbiežāk izmantotā pārbaudes metode Krona slimības diagnosticēšanai. Pārbaudes laikā tiek apskatīta taisnā, resnā, kā arī līkumainā zarna no iekšpuses. Ar nelielas, digitālas kameras palīdzību ārsts var ieraudzīt iekaisumu, čūlas vai asiņošanu; slimības diagnozes apstiprināšanai var tikt veikta audu paraugu ievākšana mikroskopiskai apskatīšanai.
Sigmoidoskopija. Šīs procedūras laikā tiek apskatīta taisnā zarna un resnās zarnas apakšējā daļa no iekšpuses.
Datortomogrāfija (DT). Šī metode izmanto rentgenstarus un datoru, lai radītu ķermeņa iekšpuses attēlus, kuri var palīdzēt diagnosticēt Krona slimību.
Augšējā zarnu trakta rentgenogrāfija. Tos veic, lai ārsts varētu apskatīties tievo zarnu. Pirms rentgena attēlu uzņemšanas, pacients iedzer kaļķainu šķīdumu (bāriju), kurš noklāj tievās zarnas iekšpusi, tā padarot slimības skartās vietas labāk saskatāmas.
Apakšējā zarnu trakta rentgenogrāfija. Tā nepieciešama, lai ārsts varētu apskatīties resno zarnu. Procedūras laikā resnajā zarnā tiek ievadīts bārijs, tādējādi rentgenuzņēmumos skaidrāk ir saredzamas slimības skartās vietas.

Krona slimības ārstēšanas metodes

Ārstniecības procesā tiek pielietotas dažādas metodes:

Medikamentoza;
Ķirurģija;
Ēšanas, diētas un barošanas režīmu ievērošana.

Ārstēšanas metode ir atkarīga no:

Slimības atrašanās vietas gremošanas traktā;
Slimības izraisītajām komplikācijām;
Iepriekšējām ārstēšanās metodēm.

Krona slimības ārstēšanā izmantotie medikamenti

Pretiekaisuma medikamenti. Visbiežāk tiek piemēroti sākotnējā ārstēšanās fāzē; palīdz samazināt iekaisumu zarnās, atvieglo sāpes un caureju.

Steroīdi. Palīdz samazināt iekaisumu. Steroīdi ir līdzīgi ķermeņa dabiskajām ķimikālijām, tomēr steroīdus var lietot tikai īslaicīgi, jo ilglaicīgam to lietojumam var būt nopietnas blakusparādības.

Imūnsistēmu nomācoši līdzekļi. Azatioprīns un 6-merkaptopurīns neļauj imūnsistēmai uzbrukt nekaitīgiem svešķermeņiem. Imūnsistēmu nomācošiem līdzekļiem ir blakusparādības, tādēļ ir nepieciešams konsultēties ar ārstu par tiem.

Bioloģiskās terapijas. Tie ir mākslīgi, mūsu dabiskajām imūnsistēmas vielām radniecīgi medikamenti, kas tiek injicēti vēnā, piemēram, infliximabs (Remicade), vai injicēti ādā kā, piemēram, adalimumabs (HUMIRA). Ja citi medikamenti nav iedarbojušies, ārsts var izrakstīt bioloģisko terapiju, lai samazinātu iekaisumu, kā arīi gadījumā, ja ir novērotas fistulas ar abscesiem.

Antibiotikas. Tās tiek lietotas, lai neitralizētu zarnu sašaurinājumu, fistulu vai operācijas izraisītu baktēriju savairošanos.

Pretcaurejas līdzekļi. Caureja un vēderdobuma krampji samazinās, ja tiek ārstēts iekaisums, taču dažkārt nepieciešams lietot papildu medikamentus.

Krona slimības ķirurģiskas ārstēšanas metodes

Zarnu resekcija. Ķirurgs izgriež slimības skarto zarnu daļu un savieno zarnu galus kopā.

Proktokolektomija. Ķirurģiska operācija, lai izņemtu taisno zarnu un daļu vai visu resno zarnu.

Ileostomija. Operācija atveres izveidošanai, sauktai par stomu, izkārnījumu izvadīšanai no ķermeņa, kad nav bijis iespējams savienot zarnu galus. Lai izveidotu stomu, zarnas gals tiek izvilkts caur nelielu atveri, kas ir izveidota vēderdobuma apakšējā labajā daļā blakus jostas vietai. Ķermeņa ārpusē pie stomas tiek nēsāts ostomijas maiss atkritumvielu savākšanai, un tas tiek iztukšots vairākas reizes dienā.

Ķirurģiskās operācijas mēdz neizārstēt Krona slimību pavisam. Dažkārt ir nepieciešams veikts vairāk nekā vienu operāciju, jo slimība mēdz atgriezties tieši blakus vietai, kur tika izgriezta zarnu daļa.

Kvalifikācijas līmenis	Klīnikas klienti	Pirmā vizīte
Ārsts	42 €	45 €
Augsti kvalificēts ārsts	52 €	55 €
Dr. Med.	66 €	70 €

	Dermatoloģe Ilona Zablocka Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei
	Dermatoloģe Alise Huskivadze Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei
	Dermatoloģe Elīza Sālījuma Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei
	Dermatoloģe Zanda Bogdanova Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei
	Dermatoloģe Dace Buile Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Ar Krona slimību saistītas saslimšanas

Krona slimības cēloņi

Krona slimības simptomi

Krona slimības diagnosticēšana

Krona slimības ārstēšanas metodes

Krona slimības ārstēšanā izmantotie medikamenti

Krona slimības ķirurģiskas ārstēšanas metodes

Galerija

Krona slimības ārstniecības process

Konsultācija

Ārstniecības process

Ārsta norādījumu ievērošana

Atopiskā dermatīta ārstēšanas konsultāciju cenas

Klīnikas dermatologi

Ārsti

Dermatoloģe Rezidente Gunita Buiksa

Augsti kvalificēti ārsti

Dermatoloģe Ilona Zablocka

Dermatoloģe Alise Huskivadze

Dermatoloģe Elīza Sālījuma

Dermatoloģe Zanda Bogdanova

Dermatoloģe Dace Buile

Dr. Med.

Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere

Pieteikties vizītei

Uzdot jautājumu

Paldies par Jūsu jautājumu!

Jūsu vizīte ir pieteikta

Krona slimība

Ar Krona slimību saistītas saslimšanas

Krona slimības cēloņi

Krona slimības simptomi

Krona slimības diagnosticēšana

Krona slimības ārstēšanas metodes

Krona slimības ārstēšanā izmantotie medikamenti

Krona slimības ķirurģiskas ārstēšanas metodes

Galerija

Krona slimības ārstniecības process

Konsultācija

Ārstniecības process

Ārsta norādījumu ievērošana

Atopiskā dermatīta ārstēšanas konsultāciju cenas

Klīnikas dermatologi

Ārsti

Dermatoloģe Rezidente Gunita Buiksa

Augsti kvalificēti ārsti

Dermatoloģe Ilona Zablocka

Dermatoloģe Alise Huskivadze

Dermatoloģe Elīza Sālījuma

Dermatoloģe Zanda Bogdanova

Dermatoloģe Dace Buile

Dr. Med.

Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere

Pieteikties vizītei

Uzdot jautājumu

Paldies par Jūsu jautājumu!

Vizīšu kalendārs

Jūsu vizīte ir pieteikta