Болезнь Крона

Kas ir Krona slimība?

Krona slimība izraisa iekaisumu vai pietūkumu, vai kairinājumu jebkurā gremošanas trakta daļā, sauktu arī par gastroenteroloģisko (GE) traktu. Visbiežāk tiek skarta tievās zarnas beigu daļa, saukta par līkumaino zarnu.

Krona slimības gadījumā, GE trakta daļas var iekaist un kļūt rētainas.
 

Krona slimība ir viena no divām visbiežāk izplatītākajām GE trakta slimībām, sauktas arī par zarnu iekaisuma slimībām (IBD). Otrs ir čūlainais kolīts, kas skar resno zarnu un taisno zarnu – no resnās zarnas apakšējās daļas līdz anālajai atverei.

Krona slimības gadījumā ilgstošs vai hronisks iekaisums var veicināt rētu veidošanos zarnu sieniņu iekšpusē. Veidojoties rētaudiem, trakta kanāls var sašaurināties, tādējādi ēdiens un izkārnījumi var iziet caur GE traktam daudz lēnāk, kas savukārt var izraisīt sāpes, krampjus un caureju.

Veidojoties rētaudiem, trakta kanāls var sašaurināties.

Kas slimo ar Krona slimību?

Gan vīrieši, gan sievietes var iegūt Krona slimību, un tā var būt iedzimta. Cilvēkiem ar Krona slimību var būt tuvi radinieki, kas slimo ar šo pašu vai citu IBD tipu. Visbiežāk Krona slimība parādās vecumā no 13 līdz 30 gadiem.

Kas izraisa Krona slimību?

Zinātnieki pēta iespējamos Krona slimības cēloņus. Jūsu ķermeņa dabiskās aizsardzības sistēma, saukta par imūnsistēmu, aizsargā Jūs no infekcijām, cīnoties pret baktērijām, vīrusiem un citām lietām, kas var likt Jums saslimt.  Zinātnieki uzskata, ka Krona slimības gadījumā imūnsistēma uzbrūk nekaitīgām baktērijām un vīrusiem. Kā rezultātā baltie asinsķermenīši atrodas zarnu sieniņu iekšpusē. Baltie asinsķermenīši izraisa hronisku iekaisumu, kas rada čūlas vai jēlas brūces un zarnu bojājumus.

Citi ar Krona slimību saistīti faktori:

• Gēni – no vecākiem iedzimtas iezīmes;
• Nezināmi iekaisuma izraisītāji vidē.

Kādi ir Krona slimības simptomi?

Krona slimības simptomi var būt atšķirīgi katram cilvēkam. Visizplatītākie Krona slimības simptomi:

• Vēdera sāpes – bieži vien vēderdobuma labajā apakšējā daļā;
• Caureja;
• Asiņošana taisnajā zarnā, ko var redzēt personas apakšveļā, tualetē, vai izkārnījumos; taisnās zarnas asiņošana var būt nopietna veselības problēma un tā var nepazust bez medicīniskas palīdzības;
• Svara zudums;
• Drudzis

Kā Krona slimība tiek diagnosticēta?

Ārsts veiks apskati un analīzes, lai diagnosticētu Krona slimību. Vizītes laikā ārsts Jums jautās par simptomiem un slimību vēsturi.

Ārsts var nosūtīt veikt asins analīzes – asins analīzes var noņemt ārsta kabinetā un tās tālāk tiek nosūtītas uz laboratoriju pārbaudēm. Asins analīzes var uzrādīt asiņošanas radītu anēmiju. Anēmijas gadījumā sarkanie asinsķermenīši ir mazāk apjomā vai mazāki izmērā nekā ierasts, kas nozīmē, ka ķermeņa šūnām tiek piegādāts mazāk skābekļa. Asins analīzes var arī uzrādīt augstu balto asinsķermenīšu līmeni, kas ir hroniska iekaisuma pazīme.

Jums var prasīt veikt izkārnījumu analīzes. Tās tiek parasti izmantotas, lai izslēgtu citus GE slimību cēloņus, kā piemēram, infekcijas. Ārsts iedos Jums speciālu trauku analīžu parauga savākšanai un uzglabāšanai. Šīs analīzes var tikt arī veiktas, lai noskaidrotu, vai Jums ir asiņošana vai iekasums.

Lai diagnosticētu Krona slimību, var būt nepieciešams veikt arī citas analīzes vai pārbaudes. Sekojošās pārbaudes var tikt veiktas slimnīcā vai poliklīnikā.

• Kolonoskopija. Tā ir visbiežāk izmantotā pārbaudes metode, lai diagnosticētu Krona slimību. Šī pārbaude tiek pielietota, lai apskatītu taisno un resno, kā arī līkumaino zarnu no iekšpuses. Ārsts sniegs Jums rakstiskas instrukcijas, kā iepriekš sagatavoties šai procedūrai. Iespējams Jums būs nepieciešams ievērot šķidrumu diētu 1 līdz 3 dienas pirms procedūras. Iepriekšējā vakarā Jums būs nepieciešams lietot caureju veicinošs līdzekļus un veikt klizmu, un visdrīzāk Jums būs nepieciešams veikt vienu vai vairākas klizmas 2 stundas pirms kolonoskopijas. Caureju veicinoši līdzekļi veicina vēdera izeju. Klizma ietver ūdens, caureju veicinoša līdzekļa, vai dažreiz viegla ziepju šķīduma ievadīšanu anālajā atverē, izmantojot tam speciāli paredzētu palīglīdzekli.

Pārbaudes laikā Jūs atradīsities guļus stāvoklī uz galda, kamēr ārsts ievadīs manevrējamu caurulīti Jūsu anālajā atverē. Caurulītes galā atrodas maza kamera, kas nosūta uz datora ekrānu zarnu iekšējo sieniņu attēlus. Tādējādi ārsts var ieraudzīt iekaisumu, čūlas vai asiņošanu. Ārsts var arī veikt biopsiju. Lai apstiprinātu Krona slimības diagnozi, ārsts apskatīs audus mikroskopā. Lielākajā daļā gadījumu pacientiem tiek iedots viegls nomierinošs līdzeklis un, iespējams, pretsāpju medikamenti, lai palīdzētu atbrīvoties. Jūs nejutīsiet biopsiju.

Pirmās stundas laikā pēc procedūras iespējami krampji vai uzpūšanās. 24 stundas pēc procedūras nav atļauts vadīt automašīnu, kamēr nomierinošie līdzekļi izbeidz savu iedarbību. Jums vajadzētu padomāt par mājupceļu jau pirms procedūras. Nākamajā dienā Jums vajadzētu justies pilnīgi normāli un Jūs varat atjaunot normālo ēšanas režīmu.

• Sigmoidoskopija. Šīs procedūras laikā apskata taisno zarnu un resnās zarnas apakšējo daļu no iekšpuses. Ārsts sniegs Jums rakstiskas instrukcijas, kā iepriekš sagatavoties šai procedūrai. Iespējams Jums būs nepieciešams ievērot šķidrumu diētu 1 līdz 3 dienas pirms procedūras. Iepriekšējā vakarā Jums būs nepieciešams lietot caureju veicinošs līdzekļus un veikt klizmu. Un Jums būs nepieciešams veikt vienu vai vairākas klizmas 2 stundas pirms procedūras.

Pārbaudes laikā Jūs atradīsities guļus stāvoklī uz galda, kamēr ārsts ievadīs manevrējamu caurulīti Jūsu anālajā atverē. Jums nebūs nepieciešami nomierinoši līdzekļi procedūras veikšanai. Caurulītes galā atrodas maza kamera, kas nosūta uz datora ekrānu zarnu iekšējo sieniņu attēlus. Ārsts var ieraudzīt iekaisumu, čūlas vai asiņošanu. Ārsts var arī veikt biopsiju, nogriežot audu paraugu no zarnu iekšējās sieniņas. Ārsts apskatīs audus mikroskopā, lai apstiprinātu Krona slimības diagnozi. Jūs nejutīsiet biopsiju.

Jūs varat atjaunot normālo ēšanas režīmu pēc pārbaudes, lai gan Jūs varat sajust krampjus vai uzpūšanos pirmās stundas laikā pēc procedūras.

• Datortomogrāfija (DT). Šī metode izmanto rentgenstarus un datoru, lai radītu ķermeņa iekšpuses attēlus. Procedūras laikā Jūs apgulsieties uz speciāla galda, kas ieslīdēs tuneļveida iekārtā, kas veic rentgenuzņēmumus. Speciālists var Jums lūgt iedzert speciālu šķidrumu vai injicēt speciālu vielu vēnā. Jums nebūs nepieciešami nomierinoši līdzekļi procedūras veikšanai. DT rezultāti var palīdzēt diagnosticēt Krona slimību.
• Augšējo GE attēli (rentgenuzņēmumi). Tie var tikt veikti, lai apskatītos tievo zarnu. 8 stundas pirms procedūras nav atļauts ēst vai dzert. Jums nebūs nepieciešami nomierinoši līdzekļi procedūras veikšanai. Procedūras laikā Jūs stāvēsiet vai sēdēsiet rentgena aparāta priekšā un iedzersit bāriju, kaļķainu šķīdumu. Bārija šķīdums noklāj tievās zarnas iekšpusi, tādējādi rentgenuzņēmumos skaidrāk ir saredzamas slimības skartās vietas.

Pēc pārbaudes Jūs varat atgriezties pie normālā ēšanas režīma, lai gan īslaicīgi Jūs varat izjust nelabumu vai uzpūšanos. Bārija palieku dēļ GE traktā izkārnījumi var būt balti vai gaiši pāris dienas pēc procedūras.

• Apakšējo GE attēli (rentgenuzņēmumi). Tie var tikt veikti, lai apskatītos resno zarnu. Ārsts sniegs Jums rakstiskas instrukcijas, kā iepriekš sagatavoties šai procedūrai. Iespējams Jums būs nepieciešams ievērot šķidrumu diētu 1 līdz 3 dienas pirms procedūras. Parasti iepriekšējā vakarā pirms procedūras tiek lietoti caureju veicinoši līdzekļi vai veikta klizma. Dažkārt klizmas tiek atkārtoti veiktas no rīta pirms procedūras.

Pārbaudes laikā Jūs atradīsities guļus stāvoklī uz galda, kamēr ārsts ievadīs manevrējamu caurulīti Jūsu anālajā atverē. Jums nebūs nepieciešami nomierinoši līdzekļi procedūras veikšanai. Resnajā zarnā tiek ievadīts bārijs, tādējādi rentgenuzņēmumos skaidrāk ir saredzamas slimības skartās vietas. Pēc pārbaudes Jūs varat atgriezties pie normālā ēšanas režīma, lai gan Jūs varat izjust uzpūšanos. Jūs arī varat izjust sāpes anālajā atverē. Bārija palieku dēļ GE traktā izkārnījumi var būt balti vai gaiši pāris dienas pēc procedūras.

Kādas problēmas izraisa Krona slimība?

Cilvēkiem ar Krona slimību var būt zarnu kustību traucējumi, jo rētaudi sašaurina zarnu kanālus. Sašaurināti zarnu kanāli tiek saukti par striktūrām jeb sašaurinājumiem. Kad kanāls tiek pilnībā nobloķēts, ēdiena un izkārnījumu kustība apstājās, izraisot krampjus vēderdobumā un vemšanu. Ja Jums ir šie simptomi, Jums ir nepieciešams uzreiz sazināties ar savu ārstu.

Krona slimības izraisītās čūlas var veicināt cauruļveida kanālu veidošanos slimības skartajās un pat neskartajās vietās zarnu iekšienē. Šie cauruļveida kanāli tiek saukti parfistulām. Tās visbiežāk ir redzamas vietās ap taisno zarnu un anālo atveri. Dažkārt ap fistulām un to iekšienē var veidoties infekcijas apvalks, saukts par abscesu. Lielākoties fistulas var ārstēt ar medikamentu palīdzību, bet dažreiz ir nepieciešams veikt ķirurģisku operāciju.

Nereti cilvēkiem ar Krona slimību ir anēmija, ko var izraisīt pati slimība vai dzelzs trūkums. Anēmija liek cilvēkam justies nogurušam/ai.

Cilvēkiem ar Krona slimību, it sevišķi tiem, kas ir ārstēti ar steroīdu medikamentiem, var būt kaulu trauslums saukts par osteoporozi jeb osteomalāciju.

Cilvēkiem ar Krona slimību var būt artrīts, ādas problēmas, uzpūšanās acīs vai mutē, nierakmeņi, žultsakmeņi un aknu problēmas. Dažiem cilvēkiem ar Krona slimību var būt nemierīgo kāju sindroms – sēdus vai guļus stāvoklī persona izjūt ārkārtīgu diskomfortu kājās. Daži no šiem sarežģījumiem pāries ārstēšanās laikā, taču citus nepieciešams atsevišķi ārstēt ar medikamentiem.

Cilvēki, kuriem ir Krona slimība, var neuzņemt pietiekami barībvielas kā proteīnus, vitamīnus vai kalorijas, jo:

• Vēdersāpju dēļ viņi neuzņem pietiekami daudz kaloriju;
• Zarnas neuzsūcās pietiekami daudz barībvielu.

Bērniem ar Krona slimību var būt augšanas traucējumi, un viņi par būt mazāki un īsāki nekā citi bērni viņu vecumā.

Kā tiek ārstēta Krona slimība?

Krona slimības ārstēšanas metode ir atkarīga no:

• Slimības atrašanās vietas GE traktā;
• Slimības izraisītajām komplikācijām;
• Iepriekšējām ārstēšanās metodēm.

Ārstēšanās mērķi ir:

• Samazināt iekaisumu;
• Atvieglot simptomus, kā, piemēram, vēderdobuma sāpes, caureju un asiņošanu taisnajā zarnā;
• Koriģēt ēšanas problēmas.

Ārstēšanās metodes var iekļaut:

• Medikamentu lietošanu;
• Ķirurģiju;
• Ēšanas, diētas un barošanas režīmu ievērošanu.

Medikamenti

Atsevišķi vai vairāki no sekojošiem medikamentiem var tikt lietoti, lai ārstētu Krona slimību:

• Pret-iekaisuma medikamenti var tikt lietoti sākotnēji, lai ārstētu Krona slimību. Šie medikamenti palīdz samazināt iekaisumu zarnās un atvieglo sāpes un caureju. Dažkārt pret-iekaisuma medikamentiem var būt blakusiedarbība, tādēļ Jums ir nepieciešams konsultēties ar Jūsu ārstu par tiem.
• Steroīdi arī palīdz samazināt iekaisumu. Steroīdi ir līdzīgi ķermeņa dabiskajām ķimikālijām. Tomēr steroīdus var lietots īslaicīgi, jo ilglaicīgam to lietojumam var būt nopietnas blakusiedarbības.
• Imūnsistēmu nomācoši līdzekļi. Azatioprīns un 6-merkaptopurīns neļauj imūnsistēmai uzbrukt nekaitīgiem svešķermeņiem. Imūnsistēmu nomācošiem līdzekļiem ir blakusiedarbības, tādēļ Jums ir nepieciešams konsultēties ar Jūsu ārstu par tiem.
• Bioloģiskās terapijas. Tie ir medikamenti, kas tiek injicēti vēnā kā infliximab (Remicade), vai injicēti ādā kā adalimumabs (HUMIRA). Jūsu ārsts var lietot šos medikamentus, ja citi medikamenti nav iedarbojušies, lai samazinātu iekaisumu vai gadījumā, ja Jums ir fistulas ar abscesiem. Šo medikamentu lietojuma mērķis ir uzlabot Jūsu stāvokli un to saglabāt, kā arī izvairīties no ilgstošas steroīdu lietošanas.
• Antibiotikas. Tās tiek lietotas, lai ārstētu striktūru, fistulu vai operācijas izraisīto bakteriālo hipertrofiju tievajā zarnā. Lai ārstētu šo sastopamo problēmu, ārsts var izrakstīt vienu vai vairākas no sekojošajām antibiotikām: ampicilīnu, sulfonamīdu, cefalosporīnu, tetraciklīnu vai metronidazolu.

• Pret caurejas līdzekļi un šķidruma lietošana. Caureja un vēderdobuma krampji samazinās, ja tiek ārstēts iekaisums, taču dažkārt nepieciešams lietot papildu medikamentus. Pret caurejas līdzekļi ir difenoksilāts, loperamīds un kodeīns. Caurejas gadījumā cilvēkiem ir jāpatērē daudz šķidrumu, lai novērstu dehidrēšanos – ķermeņa šķidruma zudumu. Ja caureja nepāriet, slimniekam ir nepieciešams uzreiz konsultēties ar ārstu par iespējamu ārstēšanu, ievadot šķidrumu vēnā ar mazas caurulītes palīdzību.

Ķirurģiskās metodes

Dažiem cilvēkiem ar Krona slimību ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, ja medikamenti vairs neiedarbojas un nekontrolē zarnu kustību traucējumus, fistulas, abscesus un asiņošanu. Ķirurgs veiks nepieciešamo procedūru slimnīcā, un tās laikā tiks lietota anestēzija.

Viena vai vairākas no sekojošajām ķirurģiskajām procedūrām var būt nepieciešamas:

• Zarnu resekcija. Ķirurgs izgriež slimības skarto zarnu daļu un savieno zarnu galus kopā.  
• Proktokolektomija. Tā ir ķirurģiska operācija, lai izņemtu taisno zarnu un daļu vai visu resno zarnu. Kopā ar proktokolektomiju tiek veikta arī ileostomija. 
• Ileostomija. Tā ir operācija, lai izveidotu atveri, sauktu par stomu, izkārnījumu izvadīšanai no ķermeņa, kad nav iespējams savienot zarnu galus. Lai izveidotu stomu, zarnas gals tiek izvilkts caur nelielu atveri, kas ir izveidota vēderdobuma apakšējā labajā daļā blakus jostas vietai. Stoma ir monētas lielumā. Ķermeņa ārpusē pie stomas tiek nēsāts ostomijas maiss, lai savāktu atkritumvielas un tas tiek iztukšots vairākas reizes dienā. Jūsu ārsts var Jūs nosūtīt pie ostomijas medmāsas, speciālista, kad rūpējas par cilvēkiem ar ostomijas maisu.  

Ķirurģiskās operācijas parasti neizārstē Krona slimību pavisam. Dažkārt ir nepieciešams veikts vairāk nekā vienu operāciju, jo slimība mēdz atgriezties tieši blakus, kur tika izgriezta zarnu daļa. Tādēļ, ka Krona slimība var parādīties atkal pēc operācijas, ieteicams ir konsultēties ar ārstu un citiem pacientiem, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas pirms operācijas veikšanas.

Ēšanas, diētas un barošanas režīmu ievērošana

Jūsu ārsts var Jums ieteikt uzsākt speciālu diētu, lai Jūs iegūtu papildu barībvielas un kalorijas. Kalorijām bagāti šķidri papildinājumi ir lietoti, lai iegūtu papildu kalorijas un vitamīnu un minerālvielu pareizo daudzumu veselīgam uzturam. Slimības akūtajās fāzēs var būt nepieciešams ievadīt barībvielas intravenozi, lai ļautu zarnām atpūsties.

Nav zināms, vai noteikti ēdieni izraisa zarnu bojājumus vai iekaisumu. Taču tādi ēdieni kā asas garšvielas, alkohols, trekni ēdieni un piena produkti var palielināt caureju un krampjus. Jums vajadzētu ievērot veselīgu diētu un izvairīties no ēdieniem, kas pasliktina simptomus. Jūsu ārsts var nosūtīt Jūs pie dietologa, kas Jums palīdzēs izplānot ēdienreizes.

Vai smēķēšana var pasliktināt Krona slimības stāvokli?

Cilvēkiem ar Krona slimību, kuri smēķē, var būt pasliktinātas slimības izpausmes un vairāk komplikāciju. Ja Jūs smēķējat, tad iespējams Jums ir lielāks operācijas risks nekā nesmēķējošam cilvēkam ar Krona slimību. Smēķēšanas atmešana var palīdzēt Jums uzlabot Jūsu slimības stāvokli. Konsultējieties ar Jūsu ārstu, ja Jums ir nepieciešama palīdzība, lai atmestu smēķēšanu.

Vai stress var pasliktināt Krona slimības stāvokli?

Dažkārt cilvēki ar Krona slimību izjūt vairāk stresa savā dzīvē, kas pasliktina simptomus. Pareizs ēšanas režīms, pietiekama atpūta un spēja atslābt var palīdzēt Jums saspriegtajos brīžos. Atbalsta grupas var palīdzēt samazināt stresu cilvēkiem ar Krona slimību. Konsultējieties ar Jūsu ārstu par atbalsta grupu iespējām.

Lai gan Jums var būt nepieciešami medikamenti un citas ārstēšanās metodes, Jūs varat justies labi un nejust nekādas simptomu izpausmes ilglaicīgus periodus. Lielākā daļa cilvēku ar Krona slimību var strādāt, veidot ģimenes un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Vai sievietēm ar Krona slimību grūtniecība ir nekaitīga?

Daudzas sievietes ar Krona slimību var palikt stāvoklī un dzemdēt bērnu. Tomēr, ja Jūs esat sieviete ar Krona slimību, konsultējieties ar Jūsu ārstu pirms grūtniecības uzsākšanas.

Lietas, ko vērts atcerēties:

• Krona slimība izraisa iekaisumu vai pietūkumu, vai kairinājumu jebkurā gremošanas trakta daļā, arī sauktu par gastroenteroloģisko (GE) traktu.
• Cilvēkiem ar Krona slimību var būt tuvi radinieki, kas slimo ar šo pašu vai citu IBD tipu.
• Krona slimības simptomi var būt vēderdobuma sāpes, caureja, asiņošana, svara zudums un drudzis.
• Lai diagnosticētu Krona slimību, var būt nepieciešams veikt apskati, asins un izkārnījumu analīzes, kā arī citas pārbaudes.
• Krona slimības izraisītie sarežģījumi var būt zarnu kustību traucējumi, fistulas, abscesi, anēmija un palēlināta augšana bērniem.
• Krona slimības ārstēšanās metodes iekļauj medikamentu lietošanu, ķirurģiskas procedūras, ēšanas režīmu.
• Cilvēkiem ar Krona slimību vajadzētu ievērot veselīgu ēšanas režīmu un izvairīties no ēdieniem, kas pasliktina slimības izpausmes.
• Smēķēšanas atmešana var uzlabot slimības stāvokli. Konsultējieties ar Jūsu ārstu, ja Jums ir nepieciešama palīdzība, lai atmestu smēķēšanu.
• Atbalsta grupas var palīdzēt samazināt stresu cilvēkiem ar Krona slimību.
• Lielākā daļa cilvēku ar Krona slimību var strādāt, veidot ģimenes un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Daudzas sievietes ar Krona slimību var palikt stāvoklī un dzemdēt bērnu. Jums vajadzētu konsultēties ar Jūsu ārstu pirms grūtniecības uzsākšanas.