Kārpas

Kārpas ir labdabīgi ādas vai gļotādas veidojumi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss jeb CPV. Tās visbiežāk nav bīstamas, taču var būt lipīgas, izplatīties uz citām ķermeņa vietām, radīt sāpes, diskomfortu vai kosmētisku traucējumu. Dažkārt kārpai līdzīgs veidojums patiesībā var būt cita ādas slimība vai cits ādas veidojums, tāpēc neskaidros gadījumos to vēlams parādīt dermatologam.

Kārpas var parādīties gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tās biežāk sastopamas uz rokām, pirkstiem, pēdām, ap nagiem, uz sejas vai citām ķermeņa vietām. Pēdu kārpas var būt īpaši traucējošas, jo staigājot uz tām iedarbojas ķermeņa svars un tās var sāpēt.

Daļa kārpu ar laiku var izzust pašas, jo organisms pamazām atpazīst un kontrolē vīrusu. Tomēr gaidīšana ne vienmēr ir labākā izvēle. Dermatologa konsultācija nepieciešama, ja kārpa sāp, asiņo, strauji aug, izplatās, maina izskatu, atrodas uz sejas, pie naga, uz pēdas, dzimumorgānu apvidū vai ja nav pārliecības, ka veidojums tiešām ir kārpa.

Kas ir kārpas?

Kārpas ir cilvēka papilomas vīrusa izraisīti ādas virskārtas veidojumi. Vīruss ietekmē ādas šūnu augšanu, tāpēc noteiktā vietā veidojas sabiezējums, raupjš pacēlums vai blīvāks ādas laukums.

Ikdienā ar vārdu “kārpa” cilvēki bieži apzīmē dažādus ādas veidojumus, taču medicīniski ne katrs pacelts, raupjš vai ādas krāsas veidojums ir kārpa. Kārpai var līdzināties varžacs, tulzna, papiloma, seborejiska keratoze, dzimumzīme, ādas sabiezējums vai cits veidojums. Tāpēc situācijās, kad veidojums izskatās netipiski, mainās, asiņo vai nepāriet, drošāk ir veikt dermatologa apskati.

Parastās ādas kārpas parasti ir labdabīgas. Tās nav tas pats, kas ādas vēzis, un lielākajā daļā gadījumu nav dzīvībai bīstamas. Tomēr tās var traucēt, atkārtoties, izplatīties un radīt psiholoģisku vai kosmētisku diskomfortu. Svarīgi arī nepalaist garām situācijas, kad “kārpai līdzīgs” veidojums patiesībā nav kārpa.

Kāpēc rodas kārpas?

Kārpas rodas, kad cilvēka papilomas vīruss nonāk ādas virskārtā. Tas bieži notiek caur ļoti sīkām ādas mikrotraumām — plaisām, nobrāzumiem, iegriezumiem, ādas kairinājumu vai macerāciju, kad āda ilgstoši bijusi mitra un kļuvusi uzņēmīgāka.

Kārpu veidošanos var veicināt:

• sīkas ādas traumas;
• nagu graušana un ādas ap nagiem traumēšana;
• kārpu kasīšana vai plēšana;
• basas kājas koplietošanas dušās, baseinos un ģērbtuvēs;
• kopīgu dvieļu, apavu vai nagu kopšanas instrumentu lietošana;
• mitra āda un pastiprināta pēdu svīšana;
• ciešs ādas kontakts sportā vai bērnu kolektīvos;
• skūšanās pāri kārpām;
• ādas barjeras traucējumi;
• novājināta imūnā reakcija vai imūnsupresīva terapija.

Tas nenozīmē, ka katram cilvēkam pēc kontakta ar vīrusu noteikti izveidosies kārpa. Organisma imūnā atbilde, ādas stāvoklis un vīrusa tips nosaka, vai infekcija izpaudīsies kā redzams veidojums.

Vai kārpas ir lipīgas?

Jā, kārpas var būt lipīgas. Vīruss var izplatīties tieša kontakta ceļā ar kārpu, ar inficētām ādas zvīņām vai caur virsmām, piemēram, koplietošanas dušās, baseinos, ģērbtuvēs un sporta zālēs. Kārpas var izplatīties arī no vienas ķermeņa vietas uz citu, ja cilvēks tās kasa, plēš, skuj pāri vai traumē.

Lipīgums nenozīmē, ka kārpa obligāti “pielips” katram, kurš tai pieskaras. Vīrusam parasti vieglāk iekļūt bojātā, mitrā vai sakairinātā ādā. Tāpēc pēdu kārpas biežāk saistītas ar koplietošanas dušām, baseiniem un ģērbtuvēm, kur āda var būt mitra un virsmas — koplietotas.

Lai samazinātu izplatīšanās risku, kārpas nevajadzētu kasīt, plēst vai griezt. Jāizmanto savs dvielis, savi apavi un individuāli nagu kopšanas instrumenti. Baseinā, sporta zālē un koplietošanas dušās vēlams lietot čības.

Kā var inficēties ar kārpām?

Cilvēka papilomas vīruss nonāk ādā caur sīkām plaisām, nobrāzumiem vai citiem ādas bojājumiem. Bieži cilvēks pat nepamana šīs mikrotraumas, jo tās var būt ļoti mazas.

Tipiski inficēšanās un izplatīšanās ceļi ir:

• tiešs kontakts ar kārpu;
• koplietošanas dušu, baseinu vai ģērbtuvju grīdas;
• kopīgi dvieļi, apavi vai zeķes;
• kopīgi nagu kopšanas instrumenti;
• kārpas kasīšana, plēšana vai traumēšana;
• skūšanās pāri kārpai;
• nagu graušana, kas traumē ādu ap nagiem.

Kārpas var parādīties ne uzreiz pēc kontakta ar vīrusu. Dažreiz paiet vairāki mēneši, līdz kļūst redzams veidojums. Tāpēc pacientam bieži nav iespējams precīzi pateikt, kur un kad notikusi inficēšanās.

Kā izskatās kārpas?

Kārpas var izskatīties dažādi. Tās var būt ādas krāsas, pelēcīgas, dzeltenīgas, brūnganas vai nedaudz tumšākas par apkārtējo ādu. Virsma bieži ir raupja, graudaina vai sabiezējusi. Dažas kārpas ir paceltas virs ādas, bet pēdu kārpas spiediena dēļ var šķist ieaugušas dziļāk ādā.

Biežākās pazīmes:

• raupjš, pacelts ādas veidojums;
• sabiezējusi ādas virsma;
• nelieli tumši punktiņi kārpas virsmā;
• sāpīgums, īpaši uz pēdas;
• vairākas līdzīgas kārpas vienā zonā;
• kārpa pie naga vai zem naga malas;
• plakanas, sīkas kārpas uz sejas, rokām vai apakšdelmiem.

Tumšie punktiņi kārpā nav “saknes”. Tie parasti ir sīki trombozēti asinsvadi. Šī pazīme bieži redzama pēdu kārpās un var palīdzēt atšķirt kārpu no varžacs, tomēr precīzu diagnozi nepieciešamības gadījumā nosaka dermatologs.

Vai kārpām ir saknes?

Pacienti bieži saka, ka kārpai ir “sakne”, taču medicīniski kārpa nav audzējs ar saknēm. Kārpa attīstās ādas virskārtā, bet uz pēdas spiediena dēļ tā var šķist dziļāka, jo ķermeņa svars to iespiež ādas sabiezējumā.

Arī melnie punktiņi kārpā nav saknes. Tie parasti ir sīki asinsvadi, kuros izveidojušies nelieli trombi. Šis skaidrojums ir svarīgs, jo mēģinājumi “izraut sakni” mājas apstākļos var novest pie asiņošanas, infekcijas, rētas un vīrusa izplatīšanās.

Kārpu veidi

Kārpas iedala vairākos veidos pēc izskata un atrašanās vietas. Dažādi kārpu veidi var atšķirties pēc ārstēšanas sarežģītības, atkārtošanās riska un radītā diskomforta.

Parastās kārpas

Parastās kārpas visbiežāk parādās uz rokām, pirkstiem, plaukstām, ap nagiem, uz elkoņiem vai ceļgaliem. Tās parasti ir raupjas, paceltas virs ādas un var būt ādas krāsas, pelēcīgas vai brūnganas.

Parastās kārpas bieži sastopamas bērniem un pusaudžiem, bet tās var būt arī pieaugušajiem. Tās var parādīties pa vienai vai vairākas vienlaikus. Ja kārpa tiek traumēta vai kasīta, vīrusu var pārnest uz blakus esošu ādu.

Pēdu jeb plantārās kārpas

Pēdu kārpas rodas uz pēdas apakšējās virsmas — bieži uz papēža, pēdas priekšējās daļas vai citās vietās, kur ir spiediens staigājot. Tās var izskatīties kā sabiezējis ādas laukums ar raupju virsmu un tumšiem punktiņiem.

Atšķirībā no kārpām uz rokām, pēdu kārpas bieži neaug izteikti uz āru. Ķermeņa svara spiediena dēļ tās var šķist ieaugušas ādā. Tieši tāpēc pēdu kārpas var sāpēt staigājot, skrienot vai ilgstoši stāvot.

Pēdu kārpas gadījumā dabisko ādas līniju zīmējums virs veidojuma bieži ir pārtraukts vai izmainīts, savukārt varžacs gadījumā ādas līnijas nereti turpinās pāri sabiezējumam. Šī pazīme nav pietiekama pašdiagnozei, bet var palīdzēt speciālistam kopā ar citām pazīmēm.

Dažkārt vairākas pēdu kārpas saplūst lielākā laukumā. Šādas kārpas var būt grūtāk ārstējamas un var prasīt dermatologa vai cita speciālista izvērtējumu.

Plakanās kārpas

Plakanās kārpas ir mazāk paceltas, gludākas un bieži vien mazākas nekā parastās kārpas. Tās var būt ādas krāsas, viegli sārtas, gaiši brūnas vai dzeltenīgas. Biežāk tās parādās uz sejas, plaukstu virspusēm, apakšdelmiem vai kājām.

Plakanās kārpas reizēm ir vairākas un var izplatīties vietās, kur āda tiek traumēta, piemēram, pēc skūšanās. Tāpēc nav ieteicams skūt tieši pāri kārpām vai mehāniski tās kairināt.

Kārpas ap nagiem

Kārpas ap nagiem jeb periunguālās kārpas atrodas pie naga valnīša, zem naga malas vai ap nagu. Tās var būt sāpīgas, traucēt nagu kopšanu un dažkārt ietekmēt naga augšanu.

Šīs kārpas biežāk sastopamas cilvēkiem, kuri grauž nagus, plēš ādu ap nagiem vai bieži traumē šo zonu. Kārpas ap nagiem var būt grūtāk ārstējamas, jo jāsaudzē naga matrikss un apkārtējie audi.

Pavedienveida kārpas

Pavedienveida kārpas ir šauras, izstieptas vai diegveida formas kārpas, kas biežāk rodas uz sejas, kakla, ap muti, degunu vai plakstiņiem. Tās var būt kosmētiski traucējošas un viegli traumējamas.

Sejas veidojumus nevajadzētu pašam kodināt vai dedzināt, jo pastāv rētu, pigmentācijas izmaiņu un kļūdainas pašdiagnostikas risks. Šādu veidojumu ārstēšanas taktiku vēlams apspriest ar dermatologu.

Dzimumorgānu kārpas

Dzimumorgānu kārpas arī ir saistītas ar cilvēka papilomas vīrusu, taču tās izraisa citi CPV tipi un tām ir cita izplatīšanās, diagnostikas un ārstēšanas specifika. Tās parasti tiek aplūkotas kā atsevišķa seksuāli transmisīvas infekcijas tēma.

Šis raksts galvenokārt ir par parastajām ādas kārpām uz rokām, pēdām, sejas, ķermeņa un ap nagiem. Ja veidojumi atrodas dzimumorgānu vai anālajā apvidū, jāvēršas pie dermatologa, venerologa, ginekologa vai urologa.

Kārpas bērniem

Bērniem un pusaudžiem kārpas ir salīdzinoši bieži sastopamas. Tas saistīts ar aktīvu kontaktu bērnu kolektīvos, sportu, sīkām ādas traumām, basām kājām koplietošanas telpās un imūnās sistēmas reakcijas īpatnībām.

Daļa bērnu kārpu var izzust pašas, taču tas var prasīt laiku. Novērošana var būt piemērota, ja kārpa ir neliela, nesāpīga, neizplatās un nerada bērnam diskomfortu. Tomēr dermatologa konsultācija nepieciešama, ja kārpa:

• sāp vai traucē staigāt;
• atrodas uz pēdas;
• atrodas uz sejas vai pie naga;
• asiņo vai tiek bieži traumēta;
• strauji aug vai izplatās;
• bērns to kasa vai plēš;
• vecākiem nav pārliecības, ka tā tiešām ir kārpa.

Bērniem nevajadzētu lietot agresīvus līdzekļus bez ārsta vai farmaceita ieteikuma, īpaši uz sejas, jutīgās vietās, pie nagiem vai neskaidriem veidojumiem. Nepiemērota pašārstēšanās var izraisīt apdegumu, rētu, pigmentācijas izmaiņas vai ādas kairinājumu.

Kā atšķirt kārpu no varžacs, tulznas, dzimumzīmes vai cita ādas veidojuma?

Pacientam pašam ne vienmēr iespējams droši noteikt, vai veidojums ir kārpa. Dažādi ādas veidojumi var būt līdzīgi, īpaši uz pēdām vai vietās, kur āda ir sabiezējusi.

Kārpa vai varžacs

Kārpa ir vīrusa izraisīts ādas veidojums. Varžacs ir mehāniska spiediena vai berzes izraisīts ādas sabiezējums. Abas var būt sāpīgas, īpaši uz pēdas.

Pēdu kārpai biežāk raksturīga raupja virsma, tumši punktiņi, pārtraukts ādas līniju zīmējums un sāpes, saspiežot veidojumu no sāniem. Varžacs biežāk veidojas spiediena punktā, kur apavi vai pēdas biomehānika rada pastāvīgu berzi. Tomēr šīs pazīmes nav absolūtas, un precīzu atšķiršanu var veikt dermatologs vai podologs.

Kārpa vai tulzna

Tulzna parasti rodas pēc berzes, piemēram, no jauniem vai neērtiem apaviem, un bieži ir pildīta ar šķidrumu. Tā mēdz sāpēt, spiežot tieši no augšas, un parasti sadzīst dažu dienu laikā, ja tiek mazināta berze.

Pēdu kārpa parasti ir blīvāks, raupjāks ādas veidojums, kas var būt sāpīgs, saspiežot no sāniem. Kārpas virsmā var būt redzami sīki tumši punktiņi, un ādas līniju zīmējums virs kārpas var būt pārtraukts. Ja nav skaidrs, vai veidojums ir tulzna, varžacs vai kārpa, to vēlams parādīt dermatologam vai podologam.

Kārpa vai papiloma

Papilomas bieži ir mīkstāki, ādas krāsas, kājiņveida veidojumi, kas mēdz atrasties kakla, padušu, cirkšņu vai plakstiņu apvidū. Kārpas parasti ir raupjākas un blīvākas. Tomēr ne vienmēr robeža ir acīmredzama, tāpēc neskaidru veidojumu vēlams pārbaudīt.

Kārpa vai dzimumzīme

Dzimumzīmes parasti ir pigmentēti vai ādas krāsas melanocītu veidojumi, savukārt kārpas ir CPV izraisīti epidermas veidojumi. Taču dažas kārpas var būt brūnganas, bet dažas dzimumzīmes — paceltas virs ādas. Ja veidojums maina krāsu, formu, izmēru, asiņo vai izskatās citādi nekā pārējie, to nedrīkst pašam noņemt vai kodināt — nepieciešama dzimumzīmes vai ādas veidojuma pārbaude pie dermatologa.

Kārpa vai seborejiska keratoze

Seborejiskas keratozes ir bieži labdabīgi ādas veidojumi pieaugušajiem un senioriem. Tās var būt raupjas, brūnganas, pelēcīgas vai izskatīties kā “pielipušas” pie ādas. Reizēm tās var līdzināties kārpai vai pigmentētam veidojumam. Ja izskats nav skaidrs, palīdz dermatologa apskate un dermatoskopija.

Vai kārpas var pārvērsties par vēzi?

Parastās ādas kārpas uz rokām, pēdām vai ķermeņa visbiežāk ir labdabīgi veidojumi un pašas par sevi parasti nepārvēršas par ādas vēzi. Tomēr svarīgi saprast, ka ne katrs raupjš, asiņojošs vai augošs veidojums ir kārpa. Daži ādas audzēji vai pirmsvēža veidojumi var vizuāli līdzināties kārpai.

Tāpēc dermatologa pārbaude nepieciešama, ja veidojums strauji aug, asiņo bez skaidras traumas, čūlo, kļūst sāpīgs, maina krāsu vai formu, vai ja nav pārliecības, ka tā tiešām ir kārpa.

Dzimumorgānu kārpas un ar CPV saistītās gļotādu infekcijas ir atsevišķa tēma, kur diagnostikas un riska izvērtējums atšķiras no parastajām ādas kārpām. Šādos gadījumos nepieciešama atbilstoša speciālista konsultācija.

Kad kārpa jārāda dermatologam?

Dermatologam kārpa vai kārpai līdzīgs veidojums jāparāda, ja:

• veidojums strauji aug vai mainās;
• mainās krāsa, forma vai virsma;
• veidojums asiņo, čūlo vai veido nedzīstošu kreveli;
• veidojums ir sāpīgs, jutīgs vai traucē staigāt;
• veidojums atrodas uz sejas, pie naga, uz pēdas vai dzimumorgānu apvidū;
• kārpas ir vairākas vai tās izplatās;
• kārpa nepāriet ilgstoši;
• ir cukura diabēts, pēdu apasiņošanas traucējumi vai novājināta imunitāte;
• nav pārliecības, ka veidojums tiešām ir kārpa.

Īpaši svarīgi nepalaist garām potenciāli bīstamus ādas veidojumus. Ja veidojums asiņo bez skaidras traumas, čūlo, strauji aug, maina krāsu vai formu vai izskatās netipiski, to nevajadzētu ārstēt mājas apstākļos kā “parastu kārpu”. Šādos gadījumos nepieciešama dermatologa izvērtēšana.

Kā diagnosticē kārpas?

Kārpu diagnostika parasti sākas ar dermatologa apskati. Ārsts izvērtē veidojuma izskatu, atrašanās vietu, pacienta vecumu, sūdzības, kārpas ilgumu, iepriekšējo ārstēšanu un to, vai līdzīgi veidojumi ir arī citur.

Daudzos gadījumos kārpu var noteikt pēc raksturīgā izskata. Neskaidros gadījumos dermatologs var izmantot dermatoskopiju — ādas veidojuma apskati ar speciālu palielinošu ierīci un apgaismojumu. Dermatoskopija palīdz novērtēt veidojuma struktūru un atšķirt kārpu no varžacs, dzimumzīmes, seborejiskas keratozes vai cita veidojuma.

Retos vai neskaidros gadījumos, ja veidojums nav tipisks vai ir aizdomas par citu diagnozi, ārsts var ieteikt veidojuma noņemšanu un histoloģisku izmeklēšanu. Histoloģija ir audu parauga mikroskopiska pārbaude laboratorijā.

Vai kārpas var pāriet pašas?

Jā, daļa kārpu var izzust pašas. Tas notiek tad, kad imūnsistēma atpazīst CPV skarto ādas šūnu klātbūtni un pakāpeniski kontrolē infekciju. Pašizzušana biežāk iespējama bērniem un jauniešiem, taču tā var notikt arī pieaugušajiem.

Novērošana var būt piemērota, ja kārpa ir neliela, nesāpīga, netiek traumēta un neatrodas vietā, kur tā viegli izplatās vai traucē ikdienā. Savukārt uz pēdas, pie naga, uz sejas, bērnam, cilvēkam ar novājinātu imunitāti vai neskaidra veidojuma gadījumā labāk negaidīt pārāk ilgi un konsultēties ar dermatologu.

Lēmums par novērošanu vai ārstēšanu jāpieņem individuāli, ņemot vērā kārpas atrašanās vietu, izmēru, skaitu, pacienta vecumu un blakusslimības.

Kārpu ārstēšana — īss pārskats

Kārpu ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus, ierobežot izplatīšanos un likvidēt traucējošo veidojumu. Ārstēšanas izvēle ir atkarīga no kārpas veida, atrašanās vietas, lieluma, skaita, pacienta vecuma, ādas īpatnībām, iepriekšējām ārstēšanas metodēm un blakusslimībām.

Kārpu ārstēšanas iespējas var ietvert:

• novērošanu;
• lokālus līdzekļus;
• salicilskābi saturošus līdzekļus;
• krioterapiju jeb piesaldēšanu;
• kiretāžu;
• lāzerterapiju;
• citas dermatologa izvēlētas metodes.

Šajā rakstā ārstēšana aprakstīta vispārīgi, jo detalizēta procedūru norise, izvēles kritēriji un iespējas aprakstāmas saistītajā procedūras lapā: Kārpu noņemšana.

Lokālie līdzekļi

Dažām nelielām, tipiskām kārpām var izmantot aptiekā pieejamus līdzekļus, piemēram, salicilskābi saturošus preparātus. Tie palīdz pakāpeniski noārdīt sabiezējušo ādas virskārtu virs kārpas. Šādi līdzekļi jālieto tikai atbilstoši instrukcijai.

Tos nevajadzētu lietot uz sejas, dzimumorgānu apvidū, asiņojošiem, čūlojošiem, sāpīgiem vai neskaidriem veidojumiem. Īpaša piesardzība nepieciešama bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar cukura diabētu, perifērās asinsrites traucējumiem vai imūnsupresiju.

Kad mājas līdzekļi nav piemēroti?

Krioterapija jeb piesaldēšana

Krioterapija ir metode, kurā kārpa tiek apstrādāta ar ļoti zemu temperatūru. Tā bojā kārpas audus un palīdz organismam tos pakāpeniski atgrūst. Pēc procedūras var būt īslaicīgas sāpes, dedzināšanas sajūta, apsārtums, pūslītis vai jutīgums.

Procedūras skaits un intervāls ir atkarīgs no kārpas veida, atrašanās vietas un reakcijas uz ārstēšanu. Pēdu kārpas un kārpas ap nagiem dažkārt var būt noturīgākas.

Lāzerterapija un citas procedūras

Dažos gadījumos dermatologs var ieteikt lāzerterapiju, kiretāžu vai citu metodi. Šādas procedūras jāveic tikai pēc veidojuma izvērtēšanas. Īpaši svarīgi tas ir sejai, redzamām zonām, veidojumiem pie nagiem, dzimumorgānu apvidū un gadījumos, kad diagnoze nav pilnīgi skaidra.

Aizdomīgus, pigmentētus, asiņojošus, čūlojošus vai strauji mainīgus veidojumus nedrīkst vienkārši kosmētiski noņemt bez diagnostikas.

Kad nepieciešama kārpu noņemšana?

Kārpu noņemšana var būt nepieciešama, ja kārpa rada sāpes, izplatās, tiek traumēta, traucē staigāt, rada kosmētisku diskomfortu vai atrodas vietā, kur to ir grūti pasargāt no mehāniska kairinājuma.

Noņemšana biežāk apsverama, ja:

• kārpa atrodas uz pēdas un sāp;
• kārpa atrodas pie naga vai zem naga malas;
• kārpas ir vairākas;
• kārpas izplatās;
• kārpa traucē sportot, staigāt vai strādāt;
• kārpa regulāri asiņo pēc traumēšanas;
• kārpa rada psiholoģisku vai kosmētisku diskomfortu;
• iepriekšējā ārstēšana nav palīdzējusi.

Plašāk par metodēm, procedūru norisi un iespējām lasiet saistītajā rakstā: Kārpu noņemšana.

Kāpēc kārpas atkārtojas?

Kārpas var atkārtoties, jo redzamā veidojuma noņemšana ne vienmēr nozīmē, ka organisma imūnā reakcija jau pilnībā kontrolē CPV ietekmi apkārtējos audos. Dažreiz var palikt neredzamas vīrusa skartas šūnas, vai arī cilvēks atkārtoti traumē ādu un pārnes vīrusu uz blakus zonām.

Recidīva risks var būt lielāks, ja:

• kārpas ir vairākas;
• kārpas ir ilgstošas;
• kārpas atrodas uz pēdām vai ap nagiem;
• cilvēks kasa vai plēš kārpas;
• ir pastiprināta pēdu svīšana;
• ir novājināta imunitāte;
• ir imūnsupresīva terapija;
• netiek ievēroti profilakses pasākumi.

Kārpu atkārtošanās nenozīmē, ka ārstēšana vienmēr veikta nepareizi. Dažkārt nepieciešama ilgāka taktika, kombinēta pieeja vai vairāki dermatologa apmeklējumi.

Kā samazināt kārpu izplatīšanās risku?

Kārpu izplatīšanos var mazināt, saudzējot ādu un neļaujot vīrusam nonākt citās ādas vietās vai pie citiem cilvēkiem.

Ieteikumi:

• nekasīt, neplēst un negriezt kārpas;
• nelietot vienu nagu vīlīti vai šķērītes veselai ādai un kārpai;
• neizmantot kopīgus dvieļus, apavus un zeķes;
• baseinos, sporta zālēs un koplietošanas dušās valkāt čības;
• uzturēt pēdas sausas;
• regulāri mainīt zeķes;
• neiet basām kājām koplietošanas telpās;
• neskūt tieši pāri kārpām;
• kārpu berzes vietās var nosegt ar plāksteri;
• bērniem skaidrot, ka kārpas nedrīkst kasīt vai plēst.

Ja kārpa jau tiek ārstēta, jāievēro ārsta vai konkrētā līdzekļa norādījumi par ādas kopšanu un aizsardzību.

Kārpu profilakse mājās, baseinā, sporta zālē un ģimenē

Pilnībā novērst kārpu rašanās risku nav iespējams, jo CPV ir plaši sastopams un vīruss var atrasties vidē vai uz ādas. Tomēr risku var samazināt.

Mājās ieteicams lietot individuālus dvieļus un nagu kopšanas instrumentus. Ja kādam ģimenē ir pēdu kārpa, nevajadzētu koplietot apavus vai zeķes. Vannasistabā un dušā vēlams uzturēt tīrību un izvairīties no ilgstoši mitras vides.

Baseinā un sporta zālē jāvalkā čības, īpaši dušās un ģērbtuvēs. Pēc apmeklējuma pēdas jānosusina, īpaši starp pirkstiem. Cilvēkiem ar pastiprinātu pēdu svīšanu jāizvēlas elpojoši apavi un regulāri jāmaina zeķes.

Bērniem svarīgi skaidrot, ka kārpas nedrīkst plēst vai kasīt. Ja bērns nodarbojas ar sportu vai apmeklē baseinu, pēdu aizsardzība koplietošanas telpās ir īpaši būtiska.

Ko nedrīkst darīt ar kārpām?

Kārpas nedrīkst pašam griezt, plēst, dedzināt, siet ar diegu, kodināt ar nepiemērotiem līdzekļiem vai mehāniski traumēt. Šāda rīcība var izraisīt asiņošanu, infekciju, rētas, pigmentācijas izmaiņas un vīrusa izplatīšanos.

Īpaši bīstami ir pašam ārstēt veidojumu, ja nav skaidrs, vai tā tiešām ir kārpa. Aizdomīgs ādas veidojums var prasīt dermatologa apskati, dermatoskopiju vai histoloģisku izmeklēšanu. Nepareiza pašārstēšanās var aizkavēt pareizu diagnostiku.

Bez ārsta izvērtējuma nevajadzētu ārstēt:

• veidojumus uz sejas;
• veidojumus uz plakstiņiem;
• veidojumus dzimumorgānu apvidū;
• asiņojošus vai čūlojošus veidojumus;
• strauji augošus veidojumus;
• pigmentētus vai netipiskus veidojumus;
• pēdu veidojumus cilvēkiem ar cukura diabētu vai asinsrites traucējumiem;
• bērnu ādas veidojumus jutīgās vietās.

Kā sagatavoties dermatologa vizītei?

Pirms dermatologa vizītes vēlams apdomāt, kad kārpa vai veidojums parādījās, vai tas ir mainījies, vai sāp, asiņo, niez, izplatās vai bijis iepriekš ārstēts. Ja izmantoti aptiekas līdzekļi, vēlams zināt to nosaukumu vai paņemt līdzi iepakojumu.

Pirms vizītes nav ieteicams intensīvi apstrādāt veidojumu, griezt to, kodināt vai noņemt sabiezējušo ādu tik agresīvi, ka ārstam kļūst grūtāk novērtēt sākotnējo izskatu. Ja veidojums ir uz pēdas, vēlams uz vizīti ierasties ar tīru, sausu ādu.

Ja ir iepriekšējas fotogrāfijas, izraksti vai dermatoskopijas attēli, tos var paņemt līdzi. Tas palīdz izvērtēt izmaiņas laikā.

Cik maksā kārpu pārbaude vai ārstēšana un kāpēc cena var atšķirties?

Kārpu pārbaudes vai ārstēšanas cena var atšķirties atkarībā no ārsta konsultācijas veida, veidojumu skaita, lokalizācijas, nepieciešamās diagnostikas, izvēlētās ārstēšanas metodes un procedūras apjoma.

Cena var būt atšķirīga, ja nepieciešama tikai viena tipiska veidojuma apskate, vairāku kārpu izvērtēšana, dermatoskopija, procedūra vai atkārtota ārstēšana. Pēdu kārpas, kārpas pie nagiem un plašas vai atkārtotas kārpas var prasīt vairāk laika un individuālāku pieeju.

Konkrētu cenu vēlams skatīt Medart aktuālajā cenu lapā vai precizēt, piesakoties vizītei. Procedūru norise un ārstēšanas iespējas plašāk aprakstītas saistītajā lapā: Kārpu noņemšana.

Medicīniska atruna

Minētajai informācijai ir informatīvs raksturs; tā neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja cilvēks pamana jaunu, mainīgu, asiņojošu, sāpīgu, čūlojošu vai citādi aizdomīgu ādas veidojumu, vai ja nav pārliecības, ka veidojums tiešām ir kārpa, jāvēršas pie dermatologa vai zem raksta norādītajiem Medart klīnikas speciālistiem. Nedrīkst mēģināt pašam noņemt, dedzināt, griezt, siet, traumēt vai ārstēt aizdomīgu ādas veidojumu ar nepiemērotiem līdzekļiem.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• DermNet: vīrusu kārpas, simptomi, veidi un ārstēšanas iespējas
• DermNet: neseksuāli iegūta cilvēka papilomas vīrusa infekcija
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: kārpas, pārskats pacientiem
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: kārpu diagnostika un ārstēšana
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: dermatologu ieteikumi kārpu aprūpei mājas apstākļos
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): kārpas un pēdu kārpas, izplatīšanās, ārstēšana un situācijas, kad jāvēršas pie ārsta
• Mayo Clinic: parastās kārpas, simptomi un cēloņi
• Mayo Clinic: parastās kārpas, diagnostika un ārstēšana
• Mayo Clinic: cilvēka papilomas vīrusa infekcija un kārpu veidi
• Britu Dermatologu asociācija: pēdu kārpas un to iespējamā pašizzušana
• DermNet: dzimumorgānu kārpas un cilvēka papilomas vīruss
• Slimību profilakses un kontroles centrs: infekcijas slimību profilakse un sabiedrības veselība
• Eiropas Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmija: dermatoloģijas un veneroloģijas profesionālie resursi
• Pasaules Veselības organizācija: cilvēka papilomas vīruss un sabiedrības veselība
• ASV Slimību kontroles un profilakses centri: informācija par cilvēka papilomas vīrusu

Autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile