Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS)

Gastroezofageālā refluksa slimība jeb GERS ir hronisks stāvoklis, kad kuņģa saturs atkārtoti nonāk atpakaļ barības vadā un izraisa traucējošus simptomus vai barības vada gļotādas bojājumu. Reizēm skābes atvilnis var rasties arī veselam cilvēkam, piemēram, pēc lielas maltītes vai apgulšanās drīz pēc ēšanas. Par slimību parasti runā tad, ja simptomi atkārtojas, pasliktina pašsajūtu vai rada komplikāciju risku.

Biežākie GERS simptomi ir grēmas, dedzināšana aiz krūšu kaula, skāba garša mutē un ēdiena vai šķidruma atgriešanās mutē. Tomēr refluksa slimība ne vienmēr izpaužas tikai ar dedzināšanu. Daļai pacientu galvenās sūdzības ir hronisks klepus, aizsmakums, kakla kairinājums, kamola sajūta kaklā vai zobu emaljas bojājumi.

Svarīgi: sāpes krūtīs nedrīkst automātiski uzskatīt par refluksu. Ja sāpes ir spēcīgas, saistītas ar elpas trūkumu, svīšanu, vājumu vai izstaro uz roku, plecu, muguru vai žokli, nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība.

Īsumā: svarīgākais par GERS

• GERS rodas, kad kuņģa saturs atkārtoti nonāk barības vadā.
• Biežākie simptomi ir grēmas, dedzināšana aiz krūšu kaula un regurgitācija jeb kuņģa satura atgriešanās.
• GERS var izpausties arī ar klepu, aizsmakumu, kakla kairinājumu vai kamola sajūtu kaklā.
• Reizēm reflukss ir “klusais” - bez izteiktām grēmām.
• Dzīvesveida izmaiņas ir būtiska ārstēšanas daļa, bet tās ne vienmēr aizstāj medikamentus.
• Nav vienas universālas refluksa diētas visiem pacientiem.
• Protonu sūkņa inhibitori, piemēram, omeprazols, pantoprazols vai esomeprazols, jālieto pareizi un atbilstoši ārsta vai farmaceita norādījumiem.
• Ilgstoša pašārstēšanās ar antacīdiem, sodu vai skābi mazinošām zālēm nav vēlama.
• Rīšanas grūtības, asiņošana, melnas fēces, svara zudums vai pastāvīga vemšana ir brīdinājuma pazīmes.
• Neārstēts vai smags GERS dažkārt var izraisīt refluksa ezofagītu, barības vada sašaurinājumu vai Bareta barības vadu.

Kas ir GERS?

Gastroezofageālais reflukss nozīmē kuņģa satura atgriešanos barības vadā. Kuņģī esošā skābe un gremošanas fermenti ir piemēroti ēdiena šķelšanai, bet barības vada gļotāda nav paredzēta ilgstošai saskarei ar šādu saturu. Tāpēc atkārtots kuņģa skābes atvilnis var kairināt barības vadu un izraisīt dedzināšanu, sāpes vai iekaisumu.

Starp barības vadu un kuņģi atrodas apakšējais barības vada sfinkteris. Tas darbojas kā vārsts: ēšanas laikā ļauj ēdienam nonākt kuņģī, bet pēc tam palīdz novērst kuņģa satura atgriešanos. Ja šis mehānisms ir vājāks, atslābst nepiemērotā brīdī vai ir traucēta barības vada un kuņģa savienojuma anatomija, reflukss rodas biežāk.

Reflukss, GERS, klusais reflukss un žults reflukss - ar ko tie atšķiras?

GERS simptomi

Tipiski simptomi

Biežākie gastroezofageālās refluksa slimības simptomi ir dedzināšana aiz krūšu kaula, grēmas pēc ēšanas, skāba vai rūgta garša mutē, atraugas, slikta dūša un sajūta, ka ēdiens vai šķidrums atgriežas mutē. Simptomi bieži pastiprinās pēc lielām maltītēm vai guļus stāvoklī.

Dedzināšana parasti jūtama aiz krūšu kaula un var virzīties uz augšu kakla virzienā. Daļai pacientu tā ir viegla un epizodiska, bet citiem - bieža, traucējoša un saistīta ar miega kvalitātes pasliktināšanos.

Netipiski simptomi

GERS var izpausties arī ārpus barības vada. Iespējamie simptomi ir hronisks klepus, aizsmakums, kamola sajūta kaklā, dedzināšana rīklē, slikta elpa, zobu emaljas bojājumi un pat astmai līdzīgi simptomi.

Šie simptomi nav raksturīgi tikai refluksam. Tos var izraisīt arī alerģija, hronisks rinīts, astma, balss saišu pārslodze, smēķēšana, infekcijas vai citas slimības.

Kad simptomi var būt bīstami?

Kāpēc rodas GERS?

GERS parasti rodas vairāku faktoru kombinācijas dēļ. Biežākie iemesli un riska faktori ir apakšējā barības vada sfinktera vājums, hiatāla jeb diafragmas trūce, liekais svars, grūtniecība, smēķēšana, lielas maltītes, ēšana pirms gulētiešanas, alkohols un noteikti medikamenti.

Dažiem pacientiem nozīme ir arī aizkavētai kuņģa iztukšošanās funkcijai, paaugstinātai barības vada jutībai vai barības vada aizsargmehānismu traucējumiem. Stress ne vienmēr ir tiešs GERS cēlonis, bet tas var pastiprināt simptomu uztveri, ietekmēt ēšanas paradumus, miegu un gremošanas sistēmas jutību.

Uzturs GERS gadījumā

Nav vienas universālas “refluksa diētas”, kas vienādi palīdzētu visiem. Daļai pacientu simptomus pastiprina trekni un cepti ēdieni, šokolāde, piparmētra, kafija, alkohols, citrusaugļi, tomāti, asi ēdieni, sīpoli, ķiploki vai gāzēti dzērieni.

Bieži palīdz:

• mazākas porcijas;
• regulāra ēšana 3-4 reizes dienā;
• neēšana 3-4 stundas pirms gulētiešanas;
• izvairīšanās no pārēšanās;
• alkohola ierobežošana;
• vieglas vakariņas;
• pietiekams šķidruma daudzums dienas laikā;
• izvairīšanās no grūti gremojamiem un vēdera pūšanos veicinošiem produktiem.

Uzturam jābūt pietiekamam, sabalansētam un pielāgotam konkrētajam cilvēkam.

Kā diagnosticē GERS?

GERS diagnostika sākas ar sarunu par simptomiem, to biežumu, ilgumu, saistību ar ēdienu, miegu, ķermeņa pozu, medikamentiem un dzīvesveidu. Ārsts izvērtē arī brīdinājuma pazīmes un citus iespējamos simptomu iemeslus.

Diagnostikas ceļš

Gastroskopija

Gastroskopija ļauj apskatīt barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu. Tā var palīdzēt noteikt refluksa ezofagītu, čūlas, sašaurinājumus, Bareta barības vadu vai citus simptomu iemeslus.

Ne visiem pacientiem ar grēmām uzreiz nepieciešama gastroskopija. Tomēr tā ir īpaši svarīga, ja ir brīdinājuma pazīmes, ilgstoši simptomi, nepietiekama atbildes reakcija uz ārstēšanu vai aizdomas par komplikācijām.

pH-metrija, impedance un manometrija

Barības vada pH-metrija palīdz novērtēt skābes iedarbību barības vadā. Impedances mērījumi var palīdzēt noteikt arī neskābu refluksu. Manometrija izvērtē barības vada kustības un sfinkteru darbību. Šie izmeklējumi parasti nav vajadzīgi visiem, bet tie var būt būtiski neskaidros, sarežģītos vai pret terapiju noturīgos gadījumos.

GERS ārstēšana

GERS ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus, uzlabot dzīves kvalitāti, sadziedēt barības vada iekaisumu, ja tāds ir, un mazināt komplikāciju risku. Ārstēšana jāpielāgo simptomu smagumam, biežumam, izmeklējumu rezultātiem un pacienta riska faktoriem.

Dzīvesveida izmaiņas

Biežākie ieteikumi:

• neēst 3-4 stundas pirms gulētiešanas;
• ēst mazākas porcijas;
• samazināt lieko svaru, ja tas ir aktuāli;
• pacelt gultas galvgali nakts simptomu gadījumā;
• izvairīties no cieša apģērba, kas spiež vēderu;
• atmest smēķēšanu;
• ierobežot alkoholu;
• izvairīties no fiziskas slodzes tūlīt pēc ēšanas;
• neapgulties uzreiz pēc maltītes.

Nakts refluksa gadījumā papildu spilveni zem galvas ne vienmēr palīdz, jo tie var saliekt ķermeni un palielināt spiedienu vēderā. Efektīvāka var būt gultas galvgaļa pacelšana vai ķīļveida balsts ķermeņa augšdaļai.

Antacīdi un algāti

Antacīdi neitralizē kuņģa skābi un var palīdzēt īslaicīgu grēmu gadījumā. Algāti veido mehānisku barjeru, kas var mazināt kuņģa satura atgriešanos barības vadā pēc ēšanas.

Tie var būt piemēroti epizodisku simptomu gadījumā, bet, ja tos vajag lietot bieži, jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

H2 blokatori

H2 blokatori samazina kuņģa skābes veidošanos. Tie var palīdzēt vieglākos gadījumos vai noteiktās situācijās, piemēram, nakts simptomu gadījumā. Smagāka barības vada iekaisuma gadījumā tie parasti ir mazāk efektīvi nekā protonu sūkņa inhibitori.

Protonu sūkņa inhibitori

Protonu sūkņa inhibitori jeb PSI ir bieži lietoti un efektīvi medikamenti GERS ārstēšanā. Pie tiem pieder omeprazols, pantoprazols, esomeprazols, lansoprazols un rabeprazols.

Tie samazina kuņģa skābes veidošanos, palīdz mazināt simptomus un var veicināt barības vada iekaisuma dzīšanu. Lai PSI darbotos pareizi, lietošanas veids jāievēro atbilstoši konkrētajam medikamentam un ārsta vai farmaceita norādījumiem.

Svarīgi zināt:

• PSI nav tūlītējs “dedzināšanas dzēšamais” līdzeklis kā antacīdi;
• efekts bieži veidojas pakāpeniski;
• nepietiekama iedarbība reizēm saistīta ar nepareizu lietošanas laiku;
• ilgstoša lietošana jāapspriež ar ārstu;
• nevajag patvaļīgi palielināt devu vai kombinēt vairākus līdzekļus.

Prokinētiskie līdzekļi

Dažos gadījumos ārsts var apsvērt līdzekļus, kas ietekmē kuņģa iztukšošanos vai gremošanas trakta kustības. Tie nav universāla GERS ārstēšana un jālieto tikai pēc ārsta izvērtējuma.

Ķirurģiska un endoskopiska ārstēšana

Ķirurģiska ārstēšana nepieciešama tikai daļai pacientu. To var apsvērt, ja ir objektīvi pierādīts reflukss, simptomi saglabājas par spīti pareizai ārstēšanai, ir liela hiatāla trūce vai pacients nevar vai nevēlas ilgstoši lietot medikamentus.

Viena no zināmākajām metodēm ir fundoplikācija, kuras mērķis ir pastiprināt barjeru starp kuņģi un barības vadu. Pirms šāda lēmuma nepieciešama rūpīga izmeklēšana, jo pēc operācijas iespējamas arī blakusparādības, piemēram, rīšanas traucējumi, vēdera pūšanās vai atraugāšanās grūtības.

Ko darīt, ja zāles pret refluksu nepalīdz?

Ja simptomi saglabājas, nevajadzētu vienkārši palielināt devu bez ārsta ziņas. Jāizvērtē:

• vai zāles lietotas pareizi;
• vai tās lietotas pietiekami ilgi;
• vai simptomi tiešām saistīti ar GERS;
• vai nav sirds, žultsceļu, kuņģa, barības vada motorikas vai citas slimības;
• vai nepieciešama gastroskopija, pH-metrija, impedance vai gastroenterologa konsultācija.

Īpaši uzmanīgi jāvērtē sāpes krūtīs, jo tās var būt gan refluksa, gan sirds slimību izpausme.

Iespējamās GERS komplikācijas

Lielākajai daļai pacientu GERS ir kontrolējama slimība, tomēr ilgstošs vai smags reflukss dažkārt var izraisīt komplikācijas.

Refluksa ezofagīts ir barības vada gļotādas iekaisums, kas var radīt dedzināšanu, sāpes, rīšanas diskomfortu un reizēm asiņošanu.

Barības vada sašaurinājums var veidoties ilgstoša iekaisuma un rētošanās dēļ. Tas var izpausties ar sajūtu, ka ēdiens iesprūst, vai ar rīšanas grūtībām.

Bareta barības vads ir barības vada apakšējās daļas gļotādas izmaiņas ilgstoša refluksa ietekmē. Tas nav vēzis, bet dažiem pacientiem tas palielina barības vada adenokarcinomas risku un prasa uzraudzību.

Elpceļu un kakla simptomi var ietvert hronisku klepu, aizsmakumu, kakla kairinājumu un astmai līdzīgas sūdzības. Tomēr šādu simptomu gadījumā vienmēr jāizvērtē arī citi iespējamie cēloņi.

Zobu emaljas bojājumi var rasties, ja skābs saturs bieži nonāk mutē. Šādā gadījumā svarīga var būt gan gastroenterologa, gan zobārsta iesaiste.

GERS īpašās situācijās

GERS grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā reflukss ir biežs. To veicina hormonālas izmaiņas un augošās dzemdes radīts spiediens. Bieži palīdz mazākas maltītes, neēšana pirms gulētiešanas un gulēšanas pozīcijas maiņa. Medikamentu izvēle grūtniecības laikā jāapspriež ar ārstu, vecmāti vai farmaceitu.

GERS bērniem

Bērniem refluksa izpausmes var atšķirties no pieaugušajiem. Zīdaiņiem atgrūšana bieži ir fizioloģiska, bet, ja ir slikts svara pieaugums, ēšanas grūtības, atkārtota vemšana, asiņu piejaukums vai elpošanas simptomi, nepieciešama pediatra izvērtēšana.

Nakts reflukss

Nakts reflukss var traucēt miegu un pastiprināt klepu, aizsmakumu vai dedzināšanu. Bieži palīdz pēdējās maltītes pārcelšana agrāk, alkohola ierobežošana vakarā, gultas galvgaļa pacelšana un gulēšana uz kreisā sāna.

GERS cilvēkiem ar lieko svaru

Liekais svars palielina spiedienu vēdera dobumā un var pastiprināt refluksu. Pat mērena svara samazināšana daļai pacientu var būtiski mazināt simptomus.

Ko nedrīkst darīt refluksa gadījumā?

• Neignorēt sāpes krūtīs.
• Ilgstoši neārstēties tikai ar sodu.
• Regulāri nelietot antacīdus bez ārsta vai farmaceita konsultācijas.
• Nepārtraukt ārsta nozīmētu terapiju bez konsultācijas, ja ir smagi simptomi vai komplikācijas.
• Nelietot vairākus skābi mazinošus līdzekļus vienlaikus bez speciālista ieteikuma.
• Nepaļauties tikai uz diētu, ja ir rīšanas grūtības, asiņošana vai svara zudums.
• Neuzskatīt hronisku klepu vai aizsmakumu automātiski par refluksu.
• Neatlikt ārsta konsultāciju, ja simptomi progresē.

Biežākie mīti par GERS

Mīts: GERS vienmēr nozīmē pārāk daudz kuņģa skābes

Patiesībā problēma bieži ir nevis skābes daudzums, bet tās nonākšana nepareizā vietā - barības vadā.

Mīts: ja nav grēmu, refluksa nav

Daļai pacientu reflukss izpaužas ar klepu, aizsmakumu vai kakla kairinājumu.

Mīts: refluksu var izārstēt tikai ar diētu

Uzturs var palīdzēt, bet daļai pacientu nepieciešami medikamenti vai papildu izmeklējumi.

Mīts: kafija, tomāti un citrusaugļi jāizslēdz visiem

Nav universālu aizliegto produktu. Svarīgi vērot individuālos simptomu izraisītājus.

Mīts: protonu sūkņa inhibitori vienmēr ir bīstami

Tie var būt ļoti noderīgi, ja lietoti pareizi. Ilgstoša lietošana jāapspriež ar ārstu.

Mīts: soda ir laba ilgtermiņa ārstēšana

Soda var īslaicīgi mazināt skābumu, bet tā neatrisina problēmas cēloni un nav piemērota regulārai lietošanai.

Mīts: sāpes krūtīs refluksa gadījumā nekad nav bīstamas

Sāpes krūtīs vienmēr jāvērtē nopietni, jo tās var būt saistītas arī ar sirds slimībām.

Mīts: gastroskopija vajadzīga visiem ar grēmām

Ne vienmēr. Izmeklējumu nepieciešamība atkarīga no simptomiem, vecuma, riska faktoriem un brīdinājuma pazīmēm.

Mīts: GERS vienmēr noved pie vēža

Lielākajai daļai pacientu vēzis neveidojas, bet ilgstošs reflukss dažiem cilvēkiem var palielināt Bareta barības vada risku.

Mīts: operācija vienmēr pilnībā atrisina refluksu

Operācija palīdz noteiktos gadījumos, bet tā nav piemērota visiem un prasa rūpīgu izvērtēšanu.

Kopsavilkums

Gastroezofageālā refluksa slimība ir bieža, bet vairumā gadījumu labi kontrolējama slimība. Tā var izpausties ar grēmām, dedzināšanu aiz krūšu kaula, skābu garšu mutē, klepu, aizsmakumu, kakla kairinājumu vai zobu emaljas bojājumiem.

Ārstēšana parasti sākas ar dzīvesveida un uztura paradumu pielāgošanu, bet daļai pacientu nepieciešami skābi mazinoši medikamenti vai papildu izmeklējumi. Svarīgākais ir neatlikt ārsta konsultāciju, ja simptomi ir bieži, ilgstoši, progresējoši vai parādās brīdinājuma pazīmes.

Pareiza diagnostika palīdz atšķirt GERS no citām slimībām un izvēlēties drošu, individuāli piemērotu ārstēšanas plānu.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• ASV Nacionālais diabēta, gremošanas un nieru slimību institūts (NIDDK): skābes atvilnis un gastroezofageālā refluksa slimība pieaugušajiem
• ASV Nacionālais diabēta, gremošanas un nieru slimību institūts (NIDDK): skābes atviļņa un gastroezofageālā refluksa slimības ārstēšana
• MedlinePlus: pacientu informācija par gastroezofageālā refluksa slimību
• Amerikas Gastroenteroloģijas koledža: gastroezofageālā refluksa slimības diagnostikas un ārstēšanas klīniskās vadlīnijas
• Lielbritānijas Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): rekomendācijas gastroezofageālā refluksa slimības un dispepsijas diagnostikai un ārstēšanai pieaugušajiem

Satura autors

Guna Havensone, ārste uztura speciāliste.