Dislipidēmija un kardiovaskulāro slimību risks

Paaugstināts holesterīns bieži nerada nekādus simptomus, taču ilgtermiņā var būtiski palielināt infarkta un insulta risku. Uzziniet, kas ir dislipidēmija, kā interpretēt lipīdu analīzes un kad nepieciešama ārstēšana
Pieteikties vizītei Uzdot jautājumu
Sākums Pacientu izglītošana Enciklopēdija Uzturs un dietoloģija Dislipidēmija un kardiovaskulāro slimību risks

Dislipidēmija ir taukvielu jeb lipīdu vielmaiņas traucējumi asinīs. Visbiežāk tas nozīmē paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu jeb ZBL holesterīnu, paaugstinātus triglicerīdus vai vairākas nevēlamas lipīdu rādītāju izmaiņas vienlaikus.

Paaugstināts holesterīns parasti nav jūtams. Cilvēks var justies labi, lai gan asinsvados daudzu gadu laikā pakāpeniski attīstās ateroskleroze. Tāpēc svarīgākais nav gaidīt simptomus, bet savlaicīgi pārbaudīt lipīdu līmeni, saprast savu kopējo sirds un asinsvadu slimību risku un kopā ar ārstu vienoties par turpmāko rīcību.

Viens paaugstināts analīžu rādītājs vēl nepasaka visu. Ārsts vērtē ne tikai holesterīnu, bet arī cilvēka vecumu, asinsspiedienu, smēķēšanu, cukura diabētu, nieru darbību, ķermeņa masu, slimības ģimenē un to, vai jau ir bijis infarkts, insults vai cita asinsvadu slimība.

Svarīgākais īsumā

Kas ir dislipidēmija?

Holesterīns un triglicerīdi ir organismam nepieciešamas taukvielas. Holesterīns piedalās šūnu membrānu, hormonu, žultsskābju un D vitamīna veidošanā, bet triglicerīdi kalpo kā enerģijas rezerve.

Tā kā taukvielas asinīs nešķīst, tās tiek pārvadātas īpašās daļiņās, ko sauc par lipoproteīniem. Veselības risks palielinās, ja asinīs ilgstoši cirkulē pārāk daudz tādu lipoproteīnu daļiņu, kas var nonākt artēriju sieniņās un veicināt aterosklerozi.

Dislipidēmija var izpausties kā:

Vai dislipidēmija ir tas pats, kas paaugstināts holesterīns?

Ne gluži. Paaugstināts holesterīns ir viena no dislipidēmijas izpausmēm, bet dislipidēmija ir plašāks jēdziens.

Piemēram, cilvēkam var būt:

Tāpēc tikai kopējā holesterīna skaitlis nevar pilnībā raksturot cilvēka sirds un asinsvadu slimību risku.

Lipīdu profils: ZBL, ABL, triglicerīdi, ApoB un Lp(a) kardiovaskulārā riska izvērtēšanai

Ko nozīmē galvenie lipīdu analīžu rādītāji?

Kopējais holesterīns

Kopējais holesterīns parāda holesterīna daudzumu dažādās lipoproteīnu daļiņās kopā. Tas ir noderīgs sākotnējs rādītājs, taču ar to vien nepietiek, lai noteiktu risku vai ārstēšanas nepieciešamību.

ZBL holesterīns

Zema blīvuma lipoproteīnu jeb ZBL holesterīnu sarunvalodā mēdz saukt par “slikto holesterīnu”. Precīzāk būtu teikt, ka ilgstoši paaugstināts ZBL daļiņu daudzums veicina aterosklerozes attīstību.

ZBL daļiņas var nonākt artēriju sieniņās, kur izraisa iekaisuma reakciju un piedalās aterosklerotisku plātnīšu veidošanā. Tāpēc ZBL holesterīns vairumam pacientu ir galvenais ārstēšanas mērķis.

ABL holesterīns

Augsta blīvuma lipoproteīnu jeb ABL holesterīnu mēdz saukt par “labo holesterīnu”. ABL daļiņas piedalās holesterīna transportēšanā un veic vairākas aizsargājošas funkcijas.

Tomēr ļoti augsts ABL līmenis automātiski nepasargā no sirds slimībām un neatceļ paaugstināta ZBL, smēķēšanas, cukura diabēta vai asinsspiediena radīto risku. Ārstēšanas mērķis parasti nav mākslīgi paaugstināt ABL līmeni, bet samazināt aterogēno daļiņu daudzumu un kopējo risku.

Triglicerīdi

Triglicerīdi ir taukvielas, ko organisms izmanto enerģijas uzkrāšanai. To līmeni var paaugstināt:

Izteikti paaugstināti triglicerīdi var palielināt ne tikai sirds un asinsvadu slimību, bet arī akūta aizkuņģa dziedzera iekaisuma jeb pankreatīta risku.

Ne-ABL holesterīns

Ne-ABL holesterīnu aprēķina, no kopējā holesterīna atņemot ABL holesterīnu. Tas aptver holesterīnu visās galvenajās aterosklerozi veicinošajās daļiņās.

Šis rādītājs var būt īpaši noderīgs, ja ir paaugstināti triglicerīdi, cukura diabēts, metaboliskais sindroms vai vēdera aptaukošanās.

Apolipoproteīns B jeb ApoB

ApoB ir olbaltumviela, kas atrodas uz galvenajām aterogēnajām lipoproteīnu daļiņām. Vienkāršoti sakot, ApoB palīdz novērtēt ne tikai holesterīna daudzumu, bet arī asinsvadiem potenciāli kaitīgo daļiņu skaitu.

ApoB var būt īpaši noderīgs, ja cilvēkam ir:

ApoB nav obligāti jānosaka katram pacientam. Par analīzes nepieciešamību lemj ārsts.

Lipoproteīns(a) jeb Lp(a)

Lp(a) ir ZBL līdzīga daļiņa, kuras līmeni galvenokārt nosaka iedzimtība. Paaugstināts Lp(a) var palielināt aterosklerotisku sirds un asinsvadu slimību un aortas vārstuļa stenozes risku arī tad, ja citi holesterīna rādītāji nav ļoti augsti.

Lp(a) īpaši lietderīgi noteikt, ja:

Lp(a) līmeni parasti pietiek noteikt vienu reizi pieauguša cilvēka dzīvē, jo to lielākoties nosaka ģenētika. Augstāks par aptuveni 50 mg/dl vai 105 nmol/l līmenis var tikt izmantots kā papildu riska faktors. Šīs mērvienības nav precīzi savstarpēji pārrēķināmas, tāpēc rezultāts jāvērtē tajās vienībās, kurās to izsniegusi laboratorija.

Remnantu jeb atlieku holesterīns

Remnantu holesterīns atrodas triglicerīdiem bagātu lipoproteīnu atlikuma daļiņās. Tā daudzums bieži palielinās kopā ar triglicerīdiem, insulīna rezistenci, aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu.

Kāpēc paaugstinās holesterīns?

Paaugstināts holesterīns nav tikai neveselīga uztura sekas. Lielu daļu holesterīna organisms sintezē pats, galvenokārt aknās.

Dislipidēmiju var veicināt:

Arī slaidam, sportiskam un veselīgi ēdošam cilvēkam var būt augsts ZBL vai Lp(a), īpaši ģenētisku faktoru dēļ.

Primāra un sekundāra dislipidēmija

Primāra dislipidēmija

Primāru dislipidēmiju galvenokārt izraisa iedzimtas ģenētiskas īpatnības. Tā var būt saistīta ar vienu konkrētu gēna izmaiņu vai daudzu gēnu kopīgu ietekmi.

Par iedzimtu dislipidēmiju jādomā, ja:

Sekundāra dislipidēmija

Sekundāru dislipidēmiju izraisa cita slimība, zāles vai dzīvesveida faktori.

Biežākie iespējamie cēloņi ir:

Atklājot un ārstējot sekundāro cēloni, lipīdu rādītāji var ievērojami uzlaboties.

Kas ir ģimenes hiperholesterinēmija?

Ģimenes hiperholesterinēmija ir iedzimta slimība, kuras dēļ ZBL holesterīns ir izteikti paaugstināts jau no bērnības. Neārstēta tā var izraisīt aterosklerozi un sirds slimības daudz agrāk nekā cilvēkiem bez šīs slimības.

Par ģimenes hiperholesterinēmiju jādomā, ja:

Ja ģimenes hiperholesterinēmija konstatēta vienam cilvēkam, ieteicams pārbaudīt arī viņa vecākus, bērnus, brāļus un māsas.

Vai dislipidēmijai ir simptomi?

Visbiežāk nav. Paaugstinātu holesterīnu parasti nevar sajust, un cilvēks var justies labi arī tad, ja ateroskleroze attīstās daudzus gadus.

Galvassāpes, reibonis un nogurums nav specifiskas augsta holesterīna pazīmes. Šādu simptomu gadījumā jāmeklē arī citi iespējamie cēloņi.

Retos gadījumos, īpaši izteiktas iedzimtas dislipidēmijas gadījumā, var parādīties:

Ksantelazmas var būt arī cilvēkam ar normālu holesterīnu, tāpēc tās pašas par sevi neapstiprina dislipidēmiju.

Situācijas, kuras nevajadzētu ignorēt

Holesterīnu un kopējo sirds un asinsvadu slimību risku īpaši svarīgi izvērtēt, ja:

Kā rīkoties, ja analīzēs konstatēts augsts holesterīns?

Paaugstināts rezultāts nav iemesls panikai, bet to nevajadzētu arī ignorēt.

Apskatiet visu lipīdu profilu

Nevērtējiet tikai kopējo holesterīnu. Svarīgi ir redzēt ZBL, ABL un triglicerīdus, bet atsevišķās situācijās arī ne-ABL holesterīnu, ApoB vai Lp(a).

Sazinieties ar ārstu

Ārsts palīdzēs saprast, vai analīze jāatkārto, kādi varētu būt paaugstinājuma cēloņi un kāds ir jūsu kopējais sirds un asinsvadu slimību risks.

Izvērtējiet citus riska faktorus

Svarīgi zināt:

Vienojieties par individuālu mērķi

Tas pats ZBL holesterīna skaitlis vienam cilvēkam var būt pieņemams, bet citam — par augstu. Mērķis ir atkarīgs no kopējā riska.

Sāciet ar praktiskām izmaiņām

Uzlabojiet uzturu, palieliniet fizisko aktivitāti, pārtrauciet smēķēšanu, kontrolējiet asinsspiedienu un svaru.

Lietojiet nozīmēto terapiju

Ja ārsts nozīmējis zāles, tās jālieto regulāri. Ārstēšanu nevajadzētu pārtraukt tikai tāpēc, ka nākamās analīzes ir uzlabojušās.

Atkārtojiet analīzes

Pēc dzīvesveida vai zāļu maiņas lipīdu profilu parasti atkārto ārsta noteiktajā laikā, bieži pēc vairākām nedēļām.

Vai holesterīna analīzes jānodod tukšā dūšā?

Daudzos gadījumos lipīdu profilu var noteikt arī tad, ja cilvēks nav tukšā dūšā. Tas ir pietiekami vispārējai riska pārbaudei.

Analīzi tukšā dūšā ārsts var ieteikt, ja:

Ja laboratorija lūgusi ierasties tukšā dūšā, parasti drīkst dzert ūdeni. Kafiju, pienu, cukuru, saldinātus dzērienus un alkoholu pirms analīzes nevajadzētu lietot.

Vai viena paaugstināta analīze nozīmē slimību?

Ne vienmēr. Rezultātu var ietekmēt:

Ja nav nepieciešams ārstēšanu sākt nekavējoties, ārsts var ieteikt analīzi atkārtot.

Kādus papildu izmeklējumus var ieteikt ārsts?

Atkarībā no situācijas var būt nepieciešams pārbaudīt:

Tas nenozīmē, ka katram pacientam jāveic visi iespējamie izmeklējumi. Ārsts tos izvēlas atbilstoši cilvēka veselības stāvoklim un riska faktoriem.

Kāpēc laboratorijas “norma” nav tas pats, kas ārstēšanas mērķis?

Laboratorijas references intervāls parāda, kādas vērtības parasti sastopamas noteiktā cilvēku grupā. Tas ne vienmēr parāda, kāds līmenis konkrētajam pacientam ir optimāls sirds un asinsvadu slimību profilaksei.

Piemēram, ZBL holesterīns, ko laboratorija neatzīmē kā ļoti augstu, var būt par augstu cilvēkam:

Tāpēc ārstēšanas mērķi nosaka pēc kopējā riska, nevis tikai laboratorijas izdrukas.

Kāds ir vēlamais ZBL holesterīna līmenis?

Eiropas vadlīnijās ZBL mērķi tiek noteikti atbilstoši cilvēka sirds un asinsvadu slimību riskam.

Kardiovaskulārais risks Orientējošais ZBL holesterīna mērķis
Zems Zem 3,0 mmol/l
Mērens Zem 2,6 mmol/l
Augsts Zem 1,8 mmol/l un vismaz par 50% zemāks nekā sākotnēji
Ļoti augsts Zem 1,4 mmol/l un vismaz par 50% zemāks nekā sākotnēji

Atsevišķiem pacientiem ar atkārtotiem sirds un asinsvadu slimību notikumiem var apsvērt vēl zemāku mērķi.

Šī tabula nav paredzēta pašdiagnostikai vai patstāvīgai zāļu devas maiņai. Individuālo riska grupu un mērķi nosaka ārsts.

ZBL holesterīna mērķi nav vienādi visiem: zemāki mērķi augstāka kardiovaskulārā riska gadījumā

Kā nosaka kardiovaskulāro risku?

Kardiovaskulārais risks ir iespējamība noteiktā laika periodā piedzīvot miokarda infarktu, insultu vai citu sirds un asinsvadu slimības notikumu.

Ārsts ņem vērā:

Tas pats ZBL holesterīna līmenis nav vienādi bīstams visiem cilvēkiem. Piemēram, cilvēkam, kurš smēķē un kuram ir cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens, risks ir daudz lielāks nekā jaunam cilvēkam bez citiem riska faktoriem.

Kas ir SCORE2 un SCORE2-OP?

SCORE2 ir Eiropā izmantots riska aprēķins, kas palīdz novērtēt iespēju turpmāko desmit gadu laikā piedzīvot letālu vai neletālu sirds un asinsvadu slimības notikumu.

SCORE2-OP ir pielāgots vecākiem cilvēkiem.

Šos aprēķinus galvenokārt izmanto cilvēkiem, kuriem vēl nav diagnosticēta sirds un asinsvadu slimība. Cilvēkam pēc infarkta, insulta vai ar noteiktām augsta riska slimībām risks jau var būt uzskatāms par augstu vai ļoti augstu bez kalkulatora izmantošanas.

Riska kalkulators nevar aizstāt ārsta konsultāciju. Tas neņem vērā visas iespējamās veselības un ģenētiskās īpatnības.

Ietekmējamie un neietekmējamie riska faktori

Faktori, kurus nevar mainīt

Šie faktori nav cilvēka vaina. To zināšana ļauj agrāk sākt pārbaudes un profilaksi.

Faktori, kurus var ietekmēt

Pat ja ģenētisko noslieci nevar mainīt, iespējams būtiski samazināt kopējo risku, kontrolējot pārējos faktorus.

Kardiovaskulārā riska faktori: neietekmējamie un ietekmējamie riska faktori

Kā dislipidēmija veicina aterosklerozi?

Ateroskleroze ir ilgstošs process, kura laikā artēriju sieniņās uzkrājas holesterīnu saturošas daļiņas, iekaisuma šūnas un saistaudi.

Procesu vienkāršoti var attēlot šādi:

paaugstināts ZBL un citu aterogēno daļiņu līmenis → daļiņu nonākšana artērijas sieniņā → iekaisums → aterosklerotiskas plātnītes veidošanās → plātnītes palielināšanās vai plīsums → asins receklis → infarkts, insults vai cits akūts asinsrites traucējums.

Ateroskleroze artērijā: normāla asins plūsma, nogulsnes, traucēta plūsma un sašaurināta artērija

Ateroskleroze parasti attīstās daudzu gadu laikā, un šajā periodā cilvēkam var nebūt simptomu.

Akūts notikums var rasties pēkšņi, ja aterosklerotiska plātnīte plīst un uz tās izveidojas asins receklis.

Dislipidēmija un miokarda infarkts

Koronārās artērijas apgādā sirds muskuli ar asinīm. Ja ateroskleroze tās sašaurina, slodzes laikā var rasties spiedošas vai žņaudzošas sāpes krūtīs jeb stenokardija.

Ja artēriju pēkšņi nosprosto asins receklis, daļa sirds muskuļa vairs nesaņem pietiekami daudz skābekļa un var attīstīties miokarda infarkts.

Paaugstināts ZBL nav vienīgais infarkta riska faktors. Risku būtiski palielina arī smēķēšana, hipertensija, cukura diabēts, nieru slimība, ģenētika un paaugstināts Lp(a).

Dislipidēmija un insults

Dislipidēmija īpaši saistīta ar išēmisku insultu, ko izraisa smadzeņu asinsvada nosprostojums.

Ateroskleroze var attīstīties:

Ne katru insultu izraisa holesterīns. To var izraisīt arī sirds ritma traucējumi, sīko asinsvadu slimība, asinsvada plīsums un citi cēloņi.

Dislipidēmija un kāju artērijas

Ateroskleroze var skart arī kāju artērijas. Par perifēro artēriju slimību var liecināt:

Perifēro artēriju slimība nozīmē paaugstinātu aterosklerozes risku arī citās ķermeņa artērijās.

Vai organismam var būt “imunitāte” pret augstu holesterīnu?

Nē. Dislipidēmija nav infekcija, tāpēc pret to neveidojas imunitāte.

Dažiem cilvēkiem ateroskleroze attīstās lēnāk nekā citiem, tomēr tas nenozīmē, ka ļoti augsts ZBL ir nekaitīgs. Jo augstāks ir aterogēno daļiņu līmenis un jo ilgāk tas saglabājas, jo lielāks var būt dzīves laikā uzkrātais risks.

Nesmēķēšana, normāls asinsspiediens, fiziska aktivitāte un laba cukura diabēta kontrole risku mazina, taču pilnībā neatceļ ļoti augsta ZBL vai Lp(a) ietekmi.

Dislipidēmija un cukura diabēts

Cukura diabēta gadījumā lipīdu profils var būt nelabvēlīgs arī tad, ja ZBL holesterīns nav ļoti augsts.

Bieži novēro:

Cukura diabēts ietekmē asinsvadus arī citos veidos, tāpēc pacientiem ar diabētu holesterīna mērķis bieži ir zemāks nekā cilvēkiem bez diabēta.

Dislipidēmija un metaboliskais sindroms

Metaboliskais sindroms ir savstarpēji saistītu riska faktoru kopums, kas var ietvert:

Šīs izmaiņas bieži ir saistītas ar insulīna rezistenci un palielina cukura diabēta, taukainu aknu un sirds un asinsvadu slimību risku.

Kāpēc svarīgs vidukļa apkārtmērs?

Ķermeņa masas indekss ne vienmēr pilnībā raksturo tauku izvietojumu organismā. Tauku uzkrāšanās vēdera apvidū ir cieši saistīta ar:

Arī cilvēkam ar šķietami normālu svaru var būt palielināts vidukļa apkārtmērs un paaugstināts kardiometaboliskais risks.

Dislipidēmija un taukainas aknas

Metaboli asociētā aknu taukainā slimība jeb MASLD bieži sastopama kopā ar:

Taukainas aknas pašas par sevi parasti nenozīmē, ka holesterīnu pazeminošas zāles nedrīkst lietot. Ja statīni nepieciešami sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanai, ārsts izvērtē aknu stāvokli un analīzes.

Kā ārstē dislipidēmiju?

Ārstēšanas mērķis nav tikai uzlabot analīžu rezultātus. Galvenais ir samazināt:

Ārstēšana var ietvert:

Kad var pietikt ar dzīvesveida maiņu?

Dzīvesveida maiņa var būt galvenā sākotnējā pieeja, ja:

Pēc noteikta laika analīzes atkārto un izvērtē rezultātu.

Augsta un ļoti augsta riska pacientiem dzīvesveida izmaiņas ir nepieciešamas, bet tās parasti neaizstāj medikamentozu terapiju.

Kad nepieciešamas zāles?

Holesterīnu pazeminošas zāles biežāk nepieciešamas, ja:

Lēmumu par zāļu lietošanu pieņem ārsts kopā ar pacientu, izskaidrojot paredzamo ieguvumu un iespējamos riskus.

Kas ir statīni?

Statīni ir visplašāk pētītā holesterīnu pazeminošo zāļu grupa. Tie samazina holesterīna veidošanos aknās un palīdz aknām efektīvāk izvadīt ZBL daļiņas no asinīm.

Statīni samazina ne tikai ZBL holesterīnu, bet arī miokarda infarkta un insulta risku. Tie ir pirmās izvēles zāles gadījumos, kad pēc kopējā riska izvērtēšanas medikamentoza ārstēšana ir nepieciešama.

Konkrētu preparātu un devu nosaka ārsts.

Vai statīni jālieto visu mūžu?

Daudziem cilvēkiem dislipidēmija un aterosklerotiskais risks ir ilgstošs. Pārtraucot statīnu lietošanu, ZBL holesterīns parasti atgriežas iepriekšējā līmenī.

Tāpēc augsta riska pacientiem terapija bieži nepieciešama ilgstoši vai visu mūžu. Tas nenozīmē, ka zāles izraisa atkarību. Tās kontrolē vielmaiņas procesu, bet neatceļ iedzimtu vai ilgstošu noslieci.

Labs rezultāts nenozīmē, ka ārstēšana vairs nav vajadzīga

Ja zāļu lietošanas laikā ZBL sasniedzis mērķi, tas parasti nozīmē, ka ārstēšana darbojas. Pēc terapijas pārtraukšanas holesterīna līmenis visbiežāk atkal paaugstinās.

Zāļu devu vai lietošanu drīkst mainīt tikai pēc konsultācijas ar ārstu.

Vai statīni izraisa muskuļu sāpes?

Daļa pacientu statīnu lietošanas laikā izjūt muskuļu sāpes, jutīgumu vai vājumu. Tomēr muskuļu sāpes ir biežas arī citu iemeslu dēļ.

Ja rodas šādi simptomi, terapiju nevajadzētu patvaļīgi pārtraukt. Ārsts var:

Smags muskuļu bojājums ir ļoti reta komplikācija.

Vai statīni bojā aknas?

Nopietns statīnu izraisīts aknu bojājums ir ļoti rets. Pirms terapijas ārsts parasti pārbauda aknu rādītājus, bet turpmākas analīzes veic atbilstoši nepieciešamībai.

Neliels aknu enzīmu paaugstinājums ne vienmēr nozīmē bīstamu aknu bojājumu. Rezultātus izvērtē ārsts.

Taukainas aknas parasti nav iemesls automātiski atteikties no statīnu lietošanas.

Vai statīni palielina cukura diabēta risku?

Statīni var nedaudz palielināt 2. tipa cukura diabēta attīstības iespējamību, galvenokārt cilvēkiem, kuriem jau ir prediabēts, aptaukošanās vai insulīna rezistence.

Pacientiem ar augstu kardiovaskulāro risku ieguvums no infarkta un insulta novēršanas parasti ievērojami pārsniedz šo nelielo papildu risku. Ja nepieciešams, ārsts regulāri kontrolē glikozes līmeni.

Ko darīt statīnu nepanesības gadījumā?

Pilnīga statīnu nepanesība ir retāka nekā sākotnēji var šķist.

Ārsts var pārbaudīt:

Pat neliela panesama statīna deva kopā ar citu terapiju var dot būtisku ieguvumu.

Kādas ir citas ārstēšanas iespējas?

Ja statīns nav panesams vai ar to nepietiek, ārsts var izvēlēties citas zāļu grupas, kas:

Dažkārt vislabāko rezultātu iespējams sasniegt ar vairāku zāļu grupu kombināciju. Konkrētu terapiju nosaka ārsts, ņemot vērā vajadzīgo ZBL samazinājumu, blakusslimības, panesamību un citu lietoto zāļu iespējamo mijiedarbību.

Kā ārstē paaugstinātus triglicerīdus?

Vispirms mēģina noteikt iespējamo cēloni:

Ārstēšana var ietvert uztura maiņu, svara samazināšanu, alkohola pārtraukšanu vai ierobežošanu, cukura diabēta kontroles uzlabošanu un atsevišķos gadījumos zāles.

Ja triglicerīdi ir ļoti augsti, ārstēšanas prioritāte var būt akūta pankreatīta novēršana.

Ko ēst, ja ir paaugstināts holesterīns?

Sirdij labvēlīga uztura pamatā ir:

Ieteicams samazināt:

Svarīgi ir ne tikai kaut ko izslēgt, bet arī izvēlēties veselīgāku aizstājēju. Piesātinātos taukus labāk aizstāt ar nepiesātinātiem taukiem, pilngraudu produktiem un šķiedrvielām, nevis ar cukuru vai rafinētiem ogļhidrātiem.

Vai Vidusjūras/Ziemeļvalstu diēta palīdz?

Uztura modeli veido:

Šāds uzturs var palīdzēt samazināt kopējo sirds un asinsvadu slimību risku, uzlabot ķermeņa masu, asinsspiedienu, glikozes vielmaiņu un triglicerīdu līmeni.

Ģenētiski ļoti augsta ZBL gadījumā ar uztura maiņu vien parasti nepietiek.

Vai olas drīkst ēst?

Vairumam cilvēku olas nav pilnībā jāizslēdz. Uztura holesterīna ietekme uz ZBL katram cilvēkam atšķiras.

Svarīgāks par vienu produktu parasti ir kopējais uztura modelis, piesātināto tauku daudzums, ķermeņa masa, ģenētika un blakusslimības.

Cilvēkiem ar ģimenes hiperholesterinēmiju vai jau diagnosticētu sirds slimību individuālu uztura plānu vēlams pārrunāt ar ārstu vai uztura speciālistu.

Vai sviests paaugstina holesterīnu?

Sviests satur daudz piesātināto tauku, kas daļai cilvēku var paaugstināt ZBL holesterīnu.

Ikdienā daļu sviesta un citu dzīvnieku tauku ieteicams aizstāt ar nepiesātināto tauku avotiem, piemēram, augu eļļām, riekstiem, sēklām un zivīm.

Kā palīdz šķiedrvielas?

Šķīstošās šķiedrvielas var palīdzēt samazināt ZBL holesterīnu, mazinot holesterīna un žultsskābju atkārtotu uzsūkšanos zarnās.

Labi šķiedrvielu avoti ir:

Šķiedrvielu daudzumu ieteicams palielināt pakāpeniski un vienlaikus uzņemt pietiekami daudz šķidruma.

Vai zivju eļļa samazina holesterīnu?

Parastie zivju eļļas uztura bagātinātāji nav ZBL holesterīna ārstēšanas līdzeklis un nevar aizstāt statīnus.

Daži omega-3 preparāti var samazināt triglicerīdus, taču dažādu produktu sastāvs un pierādījumi nav vienādi. Noteiktās situācijās ārsts var nozīmēt recepšu terapiju ar konkrētu aktīvo vielu, bet to nevajadzētu pielīdzināt parastai zivju eļļai.

Vai uztura bagātinātāji var aizstāt zāles?

Uztura bagātinātāji nevar aizstāt ārsta nozīmētu holesterīnu pazeminošu terapiju, ja tā nepieciešama sirds un asinsvadu slimību riska samazināšanai.

Sarkanā rauga rīsu preparāti var saturēt vielas ar statīniem līdzīgu darbību. To aktīvās vielas daudzums, kvalitāte un piemaisījumi var atšķirties, bet blakusparādības un mijiedarbība ar citām zālēm var būt līdzīga statīniem.

Pirms jebkura uztura bagātinātāja lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Vai iespējams “iztīrīt asinsvadus”?

Nav dzēriena, uztura bagātinātāja vai īslaicīgas kūres, kas izskalotu holesterīnu no artērijām.

Aterosklerozes riska samazināšana ir ilgtermiņa process:

Efektīva ārstēšana var stabilizēt aterosklerotiskās plātnītes un samazināt akūta infarkta vai insulta risku, bet to nav korekti saukt par asinsvadu “attīrīšanu”.

Fiziskās aktivitātes

Pieaugušajiem ieteicamas vismaz 150–300 minūtes vidējas intensitātes aerobo aktivitāšu nedēļā vai 75–150 minūtes augstas intensitātes aktivitāšu. Vēlami arī muskuļu spēka vingrinājumi vismaz divas dienas nedēļā.

Vidējas intensitātes aktivitātes laikā elpošana kļūst ātrāka, bet cilvēks vēl spēj sarunāties. Tā var būt ātra iešana, braukšana ar velosipēdu, peldēšana vai cita piemērota kustība.

Regulāras fiziskās aktivitātes var:

Arī regulāra staigāšana ir vērtīga. Ja iepriekš bijis mazkustīgs dzīvesveids, slodzi palielina pakāpeniski.

Ķermeņa masas samazināšana

Ja cilvēkam ir liekais svars, pat mērens un noturīgs svara samazinājums var:

Ja ZBL galvenokārt ir paaugstināts ģenētisku iemeslu dēļ, svara samazināšana vien to var nenormalizēt.

Smēķēšana

Smēķēšana būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību risku neatkarīgi no holesterīna līmeņa.

Tā bojā asinsvadu iekšējo slāni, veicina iekaisumu, trombu veidošanos un aterosklerotisko plātnīšu nestabilitāti.

Smēķēšanas atmešana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem infarkta un insulta riska samazināšanai.

Alkohols

Alkohols nav ieteicams kā līdzeklis ABL holesterīna paaugstināšanai vai sirds slimību profilaksei.

Tas var:

Ļoti augstu triglicerīdu gadījumā ārsts var ieteikt alkoholu pilnībā nelietot.

Miegs un stress

Nepietiekams miegs un ilgstošs stress nav vienīgais augsta holesterīna cēlonis, taču tie var pasliktināt:

Ja ir skaļa krākšana, elpošanas apstāšanās miegā un izteikta miegainība dienā, jāapsver miega apnojas pārbaude.

Cik bieži jākontrolē holesterīns?

Pēc dzīvesveida vai zāļu terapijas maiņas lipīdu analīzes bieži atkārto pēc aptuveni 4-12 nedēļām.

Kad mērķis sasniegts un ārstēšana ir stabila, kontroļu biežumu nosaka individuāli. Daudziem pacientiem analīzes veic vienu vai divas reizes gadā.

Biežāka kontrole var būt nepieciešama:

Ko sagatavot ārsta konsultācijai?

Lai konsultācija būtu pilnvērtīgāka, vēlams paņemt līdzi vai sagatavot:

Vai dislipidēmiju var izārstēt pilnībā?

Tas atkarīgs no cēloņa.

Ja lipīdu traucējumus izraisījusi hipotireoze, slikti kontrolēts cukura diabēts, alkohols, noteiktas zāles vai svara pieaugums, pamata cēloņa novēršana var būtiski uzlabot analīzes.

Ģenētiski noteiktas dislipidēmijas gadījumā nosliece saglabājas visu mūžu, taču to iespējams veiksmīgi kontrolēt un būtiski samazināt komplikāciju risku.

Dislipidēmija bērniem

Bērniem dislipidēmija var būt saistīta ar:

Holesterīnu īpaši svarīgi pārbaudīt, ja:

Bērna izmeklēšanu un ārstēšanu vada pediatrs vai atbilstošs bērnu slimību speciālists.

Dislipidēmija grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā holesterīna un triglicerīdu līmenis fizioloģiski paaugstinās, jo lipīdi nepieciešami augļa attīstībai.

Vairumam sieviešu šīs izmaiņas nav jāārstē ar zālēm. Izteikti paaugstināti triglicerīdi vai smaga ģimenes hiperholesterinēmija jāuzrauga speciālistam.

Sievietei, kura lieto holesterīnu pazeminošas zāles un plāno grūtniecību, par terapiju savlaicīgi jākonsultējas ar ārstu. Zāles nedrīkst patvaļīgi turpināt, pārtraukt vai atsākt.

Dislipidēmija menopauzes laikā

Pēc menopauzes var paaugstināties ZBL holesterīns un mainīties tauku sadalījums organismā. Vienlaikus ar vecumu biežāk parādās paaugstināts asinsspiediens, insulīna rezistence un citi riska faktori.

Hormonu aizstājterapiju neuzsāk tikai holesterīna samazināšanai vai sirds slimību profilaksei.

Dislipidēmija gados vecākiem cilvēkiem

Lēmumu par ārstēšanu gados vecākiem cilvēkiem nepieņem tikai pēc vecuma.

Ārsts vērtē:

Veselam un aktīvam vecākam cilvēkam holesterīna ārstēšana var būt ļoti nozīmīga, īpaši pēc infarkta vai insulta.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Plānota ārsta konsultācija nepieciešama, ja:

Sākotnējo izvērtēšanu bieži var veikt ģimenes ārsts vai internists. Atkarībā no situācijas var būt nepieciešama kardiologa, endokrinologa, nefrologa, pediatra vai uztura speciālista iesaiste.

Kad nekavējoties jāzvana 113?

Pati dislipidēmija parasti neizraisa akūtus simptomus. Taču tās komplikācijas var būt dzīvībai bīstamas.

Nekavējoties jāzvana 113, ja rodas:

Infarkts var noritēt arī bez izteiktām sāpēm, īpaši cilvēkiem ar cukura diabētu, sievietēm un vecākiem pacientiem. Neatliekamo palīdzību nevajadzētu atlikt, mēģinot pašam noteikt simptomu cēloni.

Raksta kopsavilkums

Dislipidēmija ir lipīdu vielmaiņas traucējums, kas var ietvert paaugstinātu ZBL holesterīnu, triglicerīdus, ApoB vai Lp(a), kā arī pazeminātu ABL holesterīnu. Tā parasti neizraisa simptomus, taču ilgtermiņā var veicināt aterosklerozi, miokarda infarktu un insultu. Ārstēšanu nosaka ne tikai analīžu rezultāti, bet cilvēka kopējais sirds un asinsvadu slimību risks.

Svarīgākie secinājumi pacientam

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtajai informācijai ir informatīvs un izglītojošs raksturs. Tā neaizvieto ārsta konsultāciju, individuālu diagnostiku vai ārstēšanu. Ja jums ir paaugstināts holesterīna vai triglicerīdu līmenis, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, nieru slimība, smēķēšanas pieredze, agrīnas sirds slimības ģimenē vai jau diagnosticēta sirds un asinsvadu slimība, vērsieties pie ārsta vai zem raksta norādītajiem klīnikas speciālistiem. Nevajadzētu pašam noteikt diagnozi, patvaļīgi pārtraukt izrakstītu terapiju vai sākt lietot recepšu zāles bez ārsta norādījuma.

Atsauces un autoritatīvi avoti

Satura autors

Guna Havensone, ārste uztura speciāliste.

Biežāk uzdotie jautājumi

Papildus jautājumi uztura speciālistam, dietologam par dislipidēmiju

Konsultācijas cenas

Kvalifikācijas līmenis Klīnikas klienti Pirmā vizīte
Augsti kvalificēts ārsts 85.50 € 90 €
Ārsts 52.25 € 55 €

Klīnikas uztura speciālisti

Augsti kvalificēti ārsti

Uztura speciāliste Guna Havensone

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Ārsti

Uztura speciāliste Ksenija Kukuļa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Pieteikties vizītei

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par vizītes laiku!
Pieteikties vizītei

Uzdot jautājumu

Vārds *
E-pasts *
Uzdot jautājumu *

Paldies par Jūsu jautājumu!

Speciālists sazināsies ar Jums tuvākajā laikā