Dermatoskopija

Dermatoskopija palīdz laikus pamanīt aizdomīgas dzimumzīmes un citus ādas veidojumus. Izmeklējums ir nesāpīgs, ātrs un ļauj ārstam izlemt, vai nepieciešama novērošana, noņemšana vai histoloģija.
Pieteikties vizītei Uzdot jautājumu
Sākums Pacientu izglītošana Enciklopēdija Procedūras Dermatoskopija

Dermatoskopija ir neinvazīva ādas izmeklēšanas metode, ar kuru dermatologs, izmantojot īpašu palielinošu optisku ierīci — dermatoskopu — detalizēti izvērtē ādas veidojumu struktūru, krāsu, pigmenta izvietojumu, asinsvadu zīmējumu un citas pazīmes, kas nav pietiekami labi redzamas ar neapbruņotu aci. Tā palīdz ārstam precīzāk atšķirt labdabīgus ādas veidojumus no aizdomīgiem veidojumiem, kuriem nepieciešama novērošana, digitāla kontrole, biopsija vai histoloģiska izmeklēšana.

Dermatoskopija ir viena no nozīmīgākajām metodēm ādas veidojumu diagnostikā, jo daļa ādas audzēju sākuma stadijā var būt vizuāli līdzīgi labdabīgiem veidojumiem. Izmeklējums ir nesāpīgs, ātrs, drošs un parasti tiek veikts dermatologa konsultācijas laikā. Dermatoskopijas laikā āda netiek griezta, netiek ņemts audu paraugs un nav nepieciešama anestēzija.

Svarīgi saprast, ka dermatoskopija nav tas pats, kas dzimumzīmju pārbaude. Dzimumzīmju pārbaude ir plašāks klīnisks process, kura laikā dermatologs izvērtē pacienta ādu, dzimumzīmes, riska faktorus un nepieciešamību pēc turpmākas novērošanas vai ārstēšanas. Savukārt dermatoskopija ir viena no galvenajām metodēm, ko ārsts izmanto šajā procesā, lai konkrētu ādas veidojumu apskatītu detalizētāk.

Kas ir dermatoskops?

Dermatoskops ir medicīniska ierīce, kas apvieno palielinājumu un īpašu apgaismojumu, ļaujot ārstam saskatīt ādas virsējās un daļēji dziļākās struktūras. Ar dermatoskopu iespējams labāk redzēt pigmenta izvietojumu, asinsvadu rakstu, ādas virsmas īpatnības un citus diagnostiski svarīgus elementus.

Mūsdienās tiek izmantoti gan rokas optiskie dermatoskopi, gan digitālās dermatoskopijas sistēmas. Optiskais dermatoskops ļauj ārstam veidojumu izvērtēt uzreiz vizītes laikā. Digitālās sistēmas papildus ļauj iegūt un saglabāt attēlus, lai tos vēlāk varētu salīdzināt un novērtēt, vai veidojums laika gaitā mainās.

Kāpēc dermatoskopija ir svarīga?

Ar neapbruņotu aci ne vienmēr iespējams droši noteikt, vai ādas veidojums ir labdabīgs, iekaisīgs, pirmsvēža stāvoklis vai ļaundabīgs audzējs. Dažādi veidojumi sākotnēji var izskatīties līdzīgi, bet to bioloģiskā nozīme var būt ļoti atšķirīga.

Dermatoskopija palielina diagnostikas precizitāti, jo ļauj ārstam vērtēt ne tikai veidojuma ārējo izskatu, bet arī tā iekšējo struktūru. Tas ir īpaši svarīgi melanomas, bazaliomas, plakanšūnu karcinomas, aktīniskās keratozes un citu ādas audzēju agrīnā atpazīšanā.

Agrīna diagnostika ir būtiska, jo daudzi ādas audzēji sākuma stadijā ir ārstējami daudz veiksmīgāk nekā tad, ja tie tiek atklāti novēloti. Dermatoskopija palīdz savlaicīgi noteikt, kuri veidojumi ir droši novērojami un kuriem nepieciešama aktīva rīcība.

Dermatoskopija un dzimumzīmju pārbaude — kāda ir atšķirība?

Dermatoskopija un dzimumzīmju pārbaude ir cieši saistīti, bet tie nav pilnīgi vienādi jēdzieni.

Dzimumzīmju pārbaude ir plašāks dermatologa veikts izvērtējums. Tā ietver pacienta ādas apskati, konkrētu dzimumzīmju un citu veidojumu novērtēšanu, riska faktoru izvērtēšanu, pacienta sūdzību uzklausīšanu un nepieciešamības gadījumā turpmākās novērošanas vai ārstēšanas plāna izveidi.

Dermatoskopija ir metode, ar kuru ārsts konkrētu ādas veidojumu apskata palielinājumā un ar īpašu apgaismojumu. To izmanto dzimumzīmju pārbaudē, bet tā nav paredzēta tikai dzimumzīmēm. Ar dermatoskopiju var izvērtēt arī daudzus citus ādas veidojumus un slimības.

Tāpēc dermatoskopiju var uztvert kā dermatologa diagnostikas instrumentu, savukārt dzimumzīmju pārbaudi — kā plašāku konsultācijas un riska izvērtēšanas procesu.

Ko ārsts redz dermatoskopijas laikā?

Dermatoskopijas laikā ārsts nevērtē tikai veidojuma izmēru vai krāsu. Dermatologs analizē vairāku pazīmju kopumu, kas palīdz saprast, vai veidojums vairāk atbilst labdabīgām izmaiņām, iekaisumam, pirmsvēža stāvoklim vai ļaundabīgam procesam.

Dermatoskopijas laikā ārsts var vērtēt:

Šo pazīmju kombinācija palīdz ārstam izlemt, vai veidojums ir labdabīgs, jānovēro dinamikā vai jāizņem un jānosūta histoloģiskai izmeklēšanai.

Kādus ādas veidojumus var izmeklēt ar dermatoskopiju?

Lai gan pacienti dermatoskopiju visbiežāk saista ar dzimumzīmēm, metode tiek izmantota daudz plašāk. Ar dermatoskopiju var izvērtēt dažādus pigmentētus un nepigmentētus ādas veidojumus, kā arī noteiktas ādas slimības.

Dermatoskopiju var izmantot, lai izvērtētu:

Šī iemesla dēļ dermatoskopija nav tikai “dzimumzīmju metode”. Tā ir plaši izmantojama dermatoloģiska diagnostikas metode dažādu ādas izmaiņu izvērtēšanai.

Optiskā dermatoskopija

Optiskā dermatoskopija ir klasiska dermatoskopijas metode, kurā dermatologs ādas veidojumu izvērtē ar rokas dermatoskopu. Ārsts pieliek ierīci pie ādas vai pietuvina to izmeklējamajai zonai un uzreiz novērtē veidojuma struktūru.

Optiskā dermatoskopija ir piemērota gadījumos, kad jāizvērtē viens vai vairāki konkrēti ādas veidojumi, kas pacientam vai ārstam šķiet aizdomīgi. Tā ir ātra, praktiska un bieži tiek izmantota dermatologa ikdienas praksē.

Šī metode parasti ir pietiekama, ja nepieciešams pieņemt lēmumu par konkrētu veidojumu: vai tas izskatās labdabīgs, jānovēro, jāfotografē salīdzināšanai vai jānoņem ar histoloģisku izmeklēšanu.

Digitālā dermatoskopija

Digitālā dermatoskopija nozīmē, ka ādas veidojuma dermatoskopiskie attēli tiek iegūti un saglabāti digitālā formātā. Tas ļauj tos salīdzināt ar turpmākiem izmeklējumiem un objektīvāk novērtēt, vai veidojums laika gaitā mainās.

Digitālā dermatoskopija ir īpaši noderīga pacientiem, kuriem ir daudz ādas veidojumu, netipiski veidojumi, paaugstināts melanomas risks vai nepieciešamība sekot konkrētu veidojumu izmaiņām dinamikā.

Digitālās dermatoskopijas priekšrocība ir iespēja nepaļauties tikai uz pacienta vai ārsta atmiņu. Ja attēli tiek saglabāti, nākamajā vizītē ārsts var salīdzināt konkrēto veidojumu ar iepriekšējo attēlu un precīzāk noteikt, vai tas ir mainījies.

FotoFinder, ādas pase un veidojumu kartēšana

Dažās klīnikās digitālā dermatoskopija tiek veikta ar specializētām sistēmām, piemēram, FotoFinder vai līdzīgām digitālās kartēšanas tehnoloģijām. Šādas sistēmas ļauj dokumentēt ādas veidojumus, saglabāt attēlus un salīdzināt tos ilgākā laika periodā.

Pacientiem ar daudziem ādas veidojumiem vai paaugstinātu ādas vēža risku var tikt veidota tā sauktā “ādas pase” — digitāla attēlu datubāze, kas palīdz sekot, vai parādās jauni veidojumi vai esošie veidojumi mainās.

Visa ķermeņa kartēšana nav nepieciešama katram pacientam. Tā ir īpaši vērtīga gadījumos, kad cilvēkam ir daudz dzimumzīmju vai netipisku veidojumu, personīgā vai ģimenes anamnēzē bijusi melanoma, bijusi izteikta ultravioletā starojuma iedarbība vai ir citi nozīmīgi riska faktori.

Optiskā un digitālā dermatoskopija — salīdzinājums

Dermatoskopijas veids Kam piemērota Galvenā priekšrocība
Optiskā dermatoskopija Konkrētu ādas veidojumu izvērtēšanai vizītes laikā Ātra, pieejama un piemērota ikdienas dermatologa praksē
Digitālā dermatoskopija Veidojumu dokumentēšanai un salīdzināšanai laika gaitā Ļauj objektīvāk novērtēt izmaiņas dinamikā
Visa ķermeņa kartēšana / FotoFinder Pacientiem ar daudziem veidojumiem vai paaugstinātu risku Palīdz izveidot attēlu datubāzi un sekot jaunām vai mainīgām izmaiņām

Neviena no šīm metodēm nav “labākā” visiem pacientiem. Piemērotāko izvēlas dermatologs, ņemot vērā konkrēto veidojumu, pacienta riska faktorus un izmeklēšanas mērķi.

Kad nepieciešama dermatoskopija?

Dermatoskopija var būt nepieciešama, ja uz ādas ir veidojums, kas izskatās neparasti, mainās vai rada neskaidrības. Tā var būt ieteicama arī profilaktiski pacientiem ar paaugstinātu ādas vēža risku.

Pie dermatologa ieteicams vērsties, ja ādas veidojums:

Šīs pazīmes nenozīmē, ka veidojums noteikti ir ļaundabīgs, taču tās ir pietiekams iemesls profesionālai izvērtēšanai.

Kam dermatoskopija var būt īpaši svarīga?

Dermatoskopija var būt īpaši nozīmīga cilvēkiem ar paaugstinātu ādas vēža risku. Šādos gadījumos ārsts var ieteikt regulāru ādas kontroli, digitālu novērošanu vai konkrētu veidojumu atkārtotu izvērtēšanu pēc noteikta laika.

Paaugstināta riska grupās var būt cilvēki, kuriem ir:

Šiem pacientiem dermatoskopija palīdz ne tikai izvērtēt konkrētus veidojumus, bet arī plānot individuālu ādas novērošanas stratēģiju.

Kā notiek dermatoskopijas izmeklējums?

Dermatoskopija parasti tiek veikta dermatologa konsultācijas laikā. Ārsts vispirms apskata ādu vizuāli, uzklausa pacienta sūdzības un noskaidro, vai veidojums ir mainījies, asiņojis, niezējis, sāpējis vai iepriekš traumēts.

Pēc tam ārsts izmanto dermatoskopu. Atkarībā no ierīces izmeklējums var notikt ar tiešu kontaktu ar ādu vai bez kontakta. Dažos gadījumos tiek izmantots speciāls šķidrums vai polarizēta gaisma, lai labāk saskatītu ādas struktūras.

Izmeklējums ir nesāpīgs un parasti aizņem īsu laiku. Ja tiek pārbaudīts tikai viens veidojums, dermatoskopija var ilgt dažas minūtes. Ja tiek vērtēti vairāki veidojumi vai veikta digitāla dokumentēšana, vizīte var būt ilgāka.

Pēc izmeklējuma ārsts paskaidro rezultātu un iesaka turpmāko rīcību: novērošanu, atkārtotu pārbaudi, digitālu kontroli, veidojuma noņemšanu vai histoloģisku izmeklēšanu.

Kā sagatavoties dermatoskopijai?

Īpaša sagatavošanās dermatoskopijai parasti nav nepieciešama. Tomēr, lai izmeklējums būtu precīzāks, vēlams pirms vizītes neuzklāt uz izmeklējamās zonas dekoratīvo kosmētiku, paštonējošos līdzekļus, biezus krēmus vai citus produktus, kas var mainīt ādas vai veidojuma izskatu.

Ja jāizvērtē nagu pigmentācijas izmaiņas, pirms vizītes vēlams noņemt nagu laku, gēllaku vai mākslīgos nagus. Ja veidojums atrodas galvas matainajā daļā, vēlams pastāstīt ārstam, kad tas pirmo reizi pamanīts un vai tas ir mainījies.

Pacientam vēlams ārstam pastāstīt:

Ja ir saglabātas iepriekšējās fotogrāfijas vai dermatoskopijas attēli, tos vēlams paņemt līdzi uz vizīti.

Ko nozīmē dermatoskopijas rezultāts?

Pēc dermatoskopijas ārsts izvērtē, kādai kategorijai veidojums visvairāk atbilst un kāda rīcība ir nepieciešama. Rezultāts var nozīmēt vairākus scenārijus.

Ja veidojums izskatās labdabīgs, papildu ārstēšana var nebūt nepieciešama. Ārsts var ieteikt to novērot vai pārbaudīt atkārtoti tikai tad, ja tas mainās.

Ja veidojums nav pārliecinoši ļaundabīgs, bet tam ir pazīmes, kuras jāvēro dinamikā, ārsts var ieteikt digitālu dokumentēšanu un atkārtotu pārbaudi pēc noteikta laika.

Ja veidojums izskatās aizdomīgs, dermatologs var ieteikt to noņemt un nosūtīt histoloģiskai izmeklēšanai. Tas nenozīmē, ka pacientam noteikti ir vēzis. Tas nozīmē, ka ar vizuālu un dermatoskopisku apskati nepietiek, lai droši izslēgtu nozīmīgas izmaiņas.

Ja veidojumam ir izteiktas ļaundabīguma pazīmes, ārsts var ieteikt ātru tālāku diagnostiku un ārstēšanu.

Kad dermatoskopija nav pietiekama?

Dermatoskopija ir ļoti vērtīga diagnostikas metode, taču tā ne vienmēr aizstāj histoloģisku izmeklēšanu. Histoloģija ir audu mikroskopiska izmeklēšana laboratorijā, un tieši tā aizdomīgos gadījumos ļauj galīgi apstiprināt vai izslēgt ļaundabīgas izmaiņas.

Dermatoskopija var nebūt pietiekama, ja:

Šādos gadījumos ārsts var ieteikt biopsiju vai veidojuma pilnīgu noņemšanu ar histoloģisku izmeklēšanu.

Vai dermatoskopija var diagnosticēt melanomu?

Dermatoskopija palīdz ārstam pamanīt pazīmes, kas var liecināt par melanomu, un noteikt, vai veidojums ir aizdomīgs. Tomēr dermatoskopija pati par sevi ne vienmēr ir galīgā diagnoze. Ja veidojums izskatās aizdomīgs, nepieciešama tā noņemšana un histoloģiska izmeklēšana.

Tas nozīmē, ka dermatoskopija ir ļoti svarīgs posms melanomas diagnostikā, bet galīgo diagnozi aizdomīgos gadījumos nosaka laboratoriska audu izmeklēšana.

Pacientam ir svarīgi saprast: ja ārsts pēc dermatoskopijas iesaka veidojumu noņemt, tas ne vienmēr nozīmē, ka konstatēta melanoma. Tas nozīmē, ka veidojums jāizmeklē precīzāk, lai droši noteiktu tā raksturu.

Vai dermatoskopija ir droša?

Dermatoskopija ir droša un neinvazīva metode. Tā nav saistīta ar starojumu, nebojā ādu un neatstāj rētas. Izmeklējuma laikā netiek veikti griezieni, injekcijas vai audu paņemšana.

Dermatoskopiju var veikt dažāda vecuma pacientiem, arī bērniem, ja dermatologs uzskata, ka konkrēts veidojums ir jāizvērtē. To var veikt arī grūtniecības laikā, jo izmeklējums neietekmē grūtniecību un nav saistīts ar starojumu vai medikamentu lietošanu.

Dermatoskopijas priekšrocības

Dermatoskopijas galvenā priekšrocība ir iespēja apskatīt ādas veidojumus daudz detalizētāk nekā ar neapbruņotu aci. Tā palīdz ārstam pieņemt precīzākus lēmumus par turpmāko rīcību.

Dermatoskopijas priekšrocības:

Dermatoskopijas ierobežojumi

Lai gan dermatoskopija ir ļoti noderīga metode, tai ir arī ierobežojumi. Rezultāts ir atkarīgs no ārsta pieredzes, veidojuma veida, tā atrašanās vietas, attēla kvalitātes un klīniskā konteksta.

Daži ādas audzēji var būt netipiski, vāji pigmentēti vai vizuāli līdzīgi labdabīgiem veidojumiem. Tāpēc ārsts var ieteikt papildu izmeklēšanu arī tad, ja veidojums neizskatās klasiski ļaundabīgs.

Dermatoskopija arī nav pašdiagnostikas metode. Fotogrāfijas telefonā, mobilās lietotnes vai mākslīgā intelekta rīki nevar aizstāt dermatologa apskati, jo diagnoze tiek balstīta ne tikai uz attēlu, bet arī uz klīnisko kontekstu, pacienta riska faktoriem un ārsta pieredzi.

Kopsavilkums

Dermatoskopija ir moderna, droša un nesāpīga ādas izmeklēšanas metode, kas ļauj dermatologam detalizēti izvērtēt ādas veidojumus un pamanīt pazīmes, kas nav redzamas parastā apskatē. Tā ir nozīmīga melanomas, bazaliomas, plakanšūnu karcinomas un citu ādas audzēju agrīnā diagnostikā, kā arī palīdz atšķirt daudzus labdabīgus veidojumus no tādiem, kuriem nepieciešama papildu pārbaude.

Dermatoskopija nav tikai dzimumzīmju pārbaude. Tā ir plašāka dermatoloģiska metode, ko izmanto dažādu pigmentētu un nepigmentētu ādas veidojumu, nagu izmaiņu, asinsvadu veidojumu un noteiktu ādas slimību izvērtēšanā. Tomēr dermatoskopija neaizstāj histoloģiju gadījumos, kad veidojums ir aizdomīgs vai tā raksturs nav skaidrs.

Savlaicīga dermatologa konsultācija un dermatoskopija palīdz pieņemt pamatotu lēmumu — vai veidojumu var droši novērot, vai nepieciešama atkārtota kontrole, digitāla dokumentēšana, biopsija vai noņemšana ar histoloģisku izmeklēšanu.

Informācijai ir informatīvs un izglītojošs raksturs, un tā neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Pašdiagnostika un pašārstēšanās var būt kļūdaina un aizkavēt savlaicīgu ārstēšanu. Ja Jums ir aizdomīgs, mainīgs, asiņojošs, sāpīgs vai nedzīstošs ādas veidojums, ieteicams vērsties pie dermatologa. Smagu, strauji pasliktinošos vai augsta riska simptomu gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.

Atsauces un autoritatīvi avoti

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Biežāk uzdotie jautājumi

Papildu jautājumi dermatologam par dermatoskopiju

Klīnikas dermatologi

Augsti kvalificēti ārsti

Dermatoloģe Gunita Buiksa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ilona Zablocka

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Zanda Bogdanova

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dr. Med.

Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Pieteikties vizītei

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par vizītes laiku!
Pieteikties vizītei

Uzdot jautājumu

Vārds *
E-pasts *
Uzdot jautājumu *

Paldies par Jūsu jautājumu!

Speciālists sazināsies ar Jums tuvākajā laikā