Fotobojājumi
Saule, jūra, iedeguši cilvēki – tas ir skaisti, bet pašlaik jau redzami šī skaistuma «upuri». Jānis Ķīsis uzsver, ka parasti pacienti uzmanību ādai vairāk pievērš tad, kad tā sāk nokarāties, veidojas grumbas un citi vizuāli defekti, kam pie vainas ir pārlieka sauļošanās.
Tomēr pārcentīgai saules atkarībai var būt arī daudz nopietnākas sekas – audzēji, melanomas u.c. Atsevišķās vietās, kur bijusi kāda trauma vai saules stari piekļuvuši vairāk nekā citur, veidojas saslimšanas perēkļi, jo saules apdullinātā imūnsistēma netiek galā ar savām funkcijām, īpaši, ja cilvēks smēķē vai uzturas piesmēķētās telpās. Maldīgs ir uzskats, ka saules aizsargkrēmi darbojas visu dienu un pasargā pilnībā. Cilvēki tos noskalo un noslauka, bet aizmirst atjaunot, tādēļ ir neaizsargāti. Sekas ir audzēji, kas daudzos gadījumos var būt arī letāli.
Rudenī cilvēki vēlas saglabāt brūno ādu un sāk apmeklēt solārijus. Tomēr ārsts atgādina, ka svarīgi ir nevis tas, cik brūna ir āda, bet gan tas, cik tā ir vesela, gluda un elastīga.
Sēnes ne tikai mežā
Vasarā āda nav tik aizsargāta kā ziemā. Tiek valkāts viegls apģērbs vai pat iztikts gandrīz bez tā un apaviem, piemēram, pludmalē, peldbaseinos un kūrortos. Tas diemžēl ir ne vien patīkami, bet arī palielina iespēju saslimt ar sēnīšu infekcijām vai ādas vīrusiem, jo pēdām vai pirkststarpās var pielipt kāda inficēta ādas strēmele, zvīņa.
Sēnīšsaslimšanas sākas pirkstu starpās, bet pēc tam, ja netiek ārstētas, izplešas tālāk pa visu pēdu, skaidro Jānis Ķīsis. Biežāk sastopamā sēnīšu saslimšana esot «mokasīnveida degošā pēda». Pēda ir sārta, zvīņaina, pietūkusi un sausa, radot dedzinošu sajūtu, bet mikla tā it kā jūtas labāk. Ir arī sēnīšu veidi, kad simptomi var būt pretēji – āda ir mikla, sabiezējusi, tūskaina. Šo slimību, ja nav skarti nagi, ārstē ar pretsēnīšu ziedēm, tomēr jāuzmanās un jāpievērš uzmanība, lai tās perēkļi nepaliktu nagos un ādā ap nagu, citādi apārstēta saslimšana pēc neilga laika atkal uzliesmos, uzsver profesors. Turklāt rudenī un ziemā sākam valkāt slēgtus apavus, kuros, ienākot telpās, kājas nereti svīst, bet, ārā ejot, atkal samirkst, un sēnīšinfekcijai tiek radīta labvēlīga vide.
Pret ādas saslimšanām ļoti uzņēmīgi ir bērni. «Esmu redzējis sēnīšsaslimšanu – kaķa cirpējēdi – pat 10 dienas vecam mazulim. Viņš to bija ieguvis no kaķa. Bērni labprāt kontaktējas ar dzīvniekiem, izbrauc pie dabas, apciemo vecvecākus un radiniekus, kur sastopas ar jaunu pasauli, kam nav gatavi. Tur ir gan jauni alergēni, gan infekcijas un parazītu avoti,» skaidro J. Ķīsis.
Bieži ādas problēmas sastopamas arī vecāka gadagājuma ļaudīm. Tas tādēļ, ka ar gadiem āda lēnāk nolobās un līdz ar to lēnāk atbrīvojas no antigēniem, kas uz tās sakrājušies – mikroorganismi, ķīmiskas vielas. Turklāt veciem ļaudīm bieži ir kavēta dažādu organismam nepieciešamu vielu uzņemšana gremošanas trakta problēmu dēļ. Neapgādātai ādai ir mazāk aizsargspēju, kas vizuāli izpaužas kā saplaisājusi un sausa pēdu āda, biezi nagi un tamlīdzīgi. Tādēļ ir būtiski nodrošināt papildus D vitamīna un nepiesātināto taukskābju klātbūtni, jo tās veicina ādas aizsardzību un normālas ragvielas veidošanos.
Kukaiņu problēmas
Atgriežoties skolā, bērnus līdz ar atkalredzēšanās prieku bieži skar arī raksturīgas kaites – kašķis un utis. Tās gan ir samērā viegli izārstēt, bet daudz bīstamāki ir citi kukaiņi, kas var inficēt ar smagām slimībām, piemēram, no meža līdz ar veselīgajām un D vitamīnu bagātajām sēnēm var pārnest ērces. Tāpat tās sastopamas arī pilsētu parkos un pat tirgū, kur pārdod meža veltes. Ērces pārnēsā gan bīstamo encefalītu, gan Laima slimību, kas neārstēta var radīt locītavu un nervu sistēmas bojājumus. Laima slimību uz ādas nav grūti pamanīt – koduma vietā veidojas sarkans aplis, kas izplešas, bet tā vidus kļūst bālāks. Tas, ka plankums vairs nav redzams, nebūt nenozīmē, ka slimība pārgājusi, bet gan, ka tā progresējusi. «Šī ir nopietna diagnoze un dažu gadu laikā var attīstīties būtiski nervu sistēmas bojājumi,» uzsver Jānis Ķīsis. Ārsts brīdina, ka Laima slimību var pārnēsāt arī citi kukaiņi, tādēļ, konstatējot uz ādas dīvainus plankumus, nekavējoties jādodas pie speciālista. Šo slimību ārstē ar antibiotiku terapiju.
Ceļotājslimības
Vasara ir laiks, kad daudzi dodas eksotiskos ceļojumos. Diemžēl atgriežoties nereti līdzi tiek atvestas ne vien jaukas atmiņas, bet arī dažādas kaites. J. Ķīsis uzsver, ka biežākās problēmas ir parazītu ievazāšana un eksotiskas infekcijas. Dažus kaitniekus iegūst, staigājot pa ūdeni, kad parazīttārpi ieurbjas cilvēka ādā. «Veidojas ādas pacēlumi, var būt spēcīga nieze, parasti tie ir grupēti, reizēm novērojamas parazītu ejas zem ādas», par parazītu klātbūtnes simptomiem stāsta ārsts. Tāpat atvesti tiekot eksotiski mikroorganismi un vīrusi. Tādēļ ārsts iesaka ne vien pirms brauciena uzzināt visu par iespējamajām saslimšanām, bet arī pēc ceļojuma pārbaudīties pie mediķa, īpaši, ja rodas kādas sūdzības.
Vasaras un ceļojumu sekas ir arī seksuāli transmisīvās slimības (STS), ar ko pie ārsta daudzi griežas tieši rudenī, pārbraucot no brīvdienām. Ja parādās kādi izdalījumi, iekaisumi vai čūliņas uz ģenitālijām un pēcāk atkal pazūd, tas nenozīmē, ka saslimšana pārgājusi pati no sevis, skaidro Jānis Ķīsis. Noteikti jāpārbaudās un jāārstējas, jo neārstētu STS sekas ir ļoti nopietnas – neauglība, potences zudums, infekcijas ģimenē u.c. Nedrīkstot aizmirst, ka STS var iegūt arī pēc eksotiskās masāžas.
Saasinās hroniskās kaites
Laikam kļūstot vēsākam, organisms cenšas tam pielāgoties un «ražot» vairāk siltuma, kam nepieciešams vairāk enerģijas. Tam vajadzīgas polinepiesātinātās Omega-3 un Omega-6 taukskābes, kas ietilpst arī ādas virsmas lipīdu aizsargkārtas sastāvā. Polinepiesātināto taukskābju izmantošana enerģijas ražošanas procesam rada to trūkumu ādas virsmā, kā rezultātā attīstās ādas sausums, lobīšanās, plaisāšana un nieze. Novēro arī lēnāku brūču dzīšanu. Āda zaudē tonusu, elastību un sāk bālēt. Sausa un bojāta āda ir ideāla vide baktērijām un vīrusiem, kas var izraisīt ādas infekciju attīstību.
Šos procesus ietekmē arī apkures sezonas sākšanās, jo gaiss telpās kļūst sausāks, tās maz vēdina, dators un cita tehnika pastiprina elektromagnētiskos laukus birojā, kur tiek pavadīta lielākā dienas daļa. Organismam ir izteikts gaismas trūkums, palielinās infekciju izplatība, tiekoties ar citiem cilvēkiem. Tādēļ svarīgi regulāri doties pie dabas un uzkrāt veselības rezerves.
Tāpat ne tikai pavasaris un vasaras sākums ir bīstams laiks alerģiskiem cilvēkiem. Tāds var būt arī rudens, jo līdz ar ilgstošu atrašanos telpās, izpaužas alerģija pret putekļiem vai pelējumu.
Rudenī mazinās imunitāte, sākas neliela depresija, jo gaismas ir mazāk, tādēļ saasinās hroniskās kaites. Šim gadalaikam raksturīgas tādas hroniskās slimības kā atopijas, ekzēmas, psoriāze, limfomas, ādas strutainās saslimšanas, skaidro J. Ķīsis. Lai to novērstu, papildus jālieto vitamīni un pareizi jākopj āda, lai tā nezaudētu dabīgo aizsargkārtiņu. Šajā laikā īpaši būtiski pastiprināti uzņemt Omega 3 un Omega 6 taukskābes un D vitamīnu. Profesors Ķīsis iesaka Omega 3 un Omega 6 taukskābes lietot reizi dienā pa 1000 mg kapsulai.
Vienlaikus jāizprot iemesli, kāpēc āda nav vesela. Kopjot to, jāzina, kāds ir ādas tips. «Nevar aizsmērēt visas poras un domāt, ka šādi problēma būs atrisināta,» atgādina Jānis Ķīsis. Ja āda, arī lietojot taukainu krēmu, paliek arvien sausāka, visticamāk pie vainas ir kāda iekšķīga kaite, ko jānoskaidro pie speciālista.
Jāatceras, ka arī rudenī un ziemā ādai ir jāelpo un nevajag vienmēr maksimāli saģērbties. Tā kā saules daudzums samazinās, rudenī jādomā par regulāru D vitamīna uzņemšanu ar pārtiku – vairāk jālieto sēnes, treknās zivis, smiltsērkšķi, dabīgie graudi, kas ilgstoši jāgremo.
Rudenim raksturīgas tādas hroniskas slimības kā atopijas, ekzēmas, psoriāze u.c., , skaidro Jānis Ķīsis. Lai to novērstu, papildus jālieto vitamīni un pareizi jākopj āda, lai tā nezaudētu dabīgo aizsargkārtiņu.
Profesoru J. Ķīsi intervēja žurnāliste Andra Briekmane
Raksts sagatavots laikrakstam „Tauta un Veselība„ un pieejams izlaidumā Augusts/Septembris/Oktobris 2011
Komentāri
Autorizēties, lai komentētu