Alopēcija

Alopēcija ir medicīnisks apzīmējums matu izkrišanai. Tā nav viena konkrēta slimība, bet plaša pazīmju un slimību grupa, kas var izpausties kā īslaicīga pastiprināta matu izkrišana, pakāpeniska matu retināšanās, apaļi laukumi bez matiem vai neatgriezenisks matu zudums rētošanās dēļ.

Matu izkrišana var būt saistīta ar ģenētiku, hormoniem, autoimūnu iekaisumu, stresu, infekcijām, uzturvielu deficītu, medikamentiem, galvas ādas slimībām vai mehānisku matu bojājumu. Dažos gadījumos mati ataug paši, bet citos agrīna dermatologa konsultācija ir ļoti svarīga, lai novērstu pastāvīgu matu zudumu.

Īsumā: svarīgākais par alopēciju

• Alopēcija nozīmē matu izkrišanu vai matu zudumu.
• Tā var skart galvas ādu, bārdu, uzacis, skropstas vai citas ķermeņa vietas.
• Biežākie veidi ir androgēnā alopēcija, perēkļveida alopēcija, telogēnā matu izkrišana un rētojošā alopēcija.
• Ne visa matu izkrišana ir bīstama, bet pēkšņs, plankumains, sāpīgs vai rētojošs matu zudums jāizvērtē ārstam.
• Efektīva ārstēšana ir atkarīga no precīzas diagnozes.

Kas ir alopēcija?

Alopēcija ir matu izkrišana, kas pārsniedz cilvēkam ierasto matu maiņu vai izraisa redzamu matu retināšanos. Tā var būt lokāla, kad mati izkrīt vienā vai vairākos laukumos, vai difūza, kad mati kļūst retāki visā galvas ādā.

Alopēcija var būt īslaicīga vai ilgstoša. Ja matu folikuli, no kuriem aug mati, nav neatgriezeniski bojāti, matu ataugšana bieži ir iespējama. Ja folikuli tiek iznīcināti un aizvietoti ar rētaudiem, matu zudums var kļūt pastāvīgs.

Kad matu izkrišana ir normāla?

Neliela matu izkrišana ikdienā ir normāla, jo mati aug cikliski. Daļa matu atrodas aktīvā augšanas fāzē, daļa pāriet atpūtas fāzē, un daļa izkrīt. Parasti cilvēks nepamana katru izkritušo matu, bet vairāk matu var kļūt redzami mazgāšanas, ķemmēšanas vai sezonālu izmaiņu laikā.

Par medicīniski nozīmīgu matu izkrišanu jādomā, ja:

• mati izkrīt kušķiem;
• izkrišana ir pēkšņa;
• parādās apaļi vai ovāli laukumi bez matiem;
• paplašinās matu celiņš;
• atkāpjas matu līnija;
• izkrīt uzacis, skropstas vai bārdas mati;
• galvas āda niez, sāp, zvīņojas, apsarkst vai rētojas.

Galvenie alopēcijas veidi

Rētojoša un nerētojoša alopēcija

Svarīgs iedalījums ir rētojoša un nerētojoša alopēcija.

Ja matu izkrišanas vietā āda kļūst spīdīga, gluda, sāpīga, apsārtusi, zvīņaina, ar krevelēm vai strutainiem izsitumiem, nepieciešama dermatologa apskate.

Kā rodas alopēcija: matu folikulu, hormonu un imūnsistēmas loma

Mats aug no matu folikula. Folikuls nav pasīva struktūra, tas reaģē uz hormoniem, iekaisumu, uzturvielu pieejamību, imūnsistēmas darbību un vispārējo organisma stāvokli.

Matu augšanas ciklā ir vairākas fāzes:

• anagēna fāze - aktīvā augšanas fāze;
• katagēna fāze - pārejas fāze;
• telogēna fāze - atpūtas fāze;
• izkrišanas fāze - mats atdalās un izkrīt.

Dažādos alopēcijas veidos tiek traucēta atšķirīga šī cikla daļa. Androgēnās alopēcijas gadījumā folikuli pakāpeniski samazinās un veido arvien plānākus matus. Perēkļveida alopēcijā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk matu folikulu zonai. Telogēnās matu izkrišanas gadījumā pārāk daudz matu vienlaikus pāriet atpūtas fāzē. Rētojošas alopēcijas gadījumā iekaisums var neatgriezeniski bojāt folikulu.

Matu izkrišanas attīstības timeline

Provocējošs faktors vai ilgstošs process

Stress, slimība, dzemdības, hormonālas izmaiņas, ģenētiska nosliece, autoimūns iekaisums, medikamenti, uzturvielu trūkums vai galvas ādas slimība.

Folikula reakcija

Matu folikuls samazina augšanu, pāriet atpūtas fāzē, kļūst mazāks vai iekaisuma dēļ tiek bojāts.

Redzamās izmaiņas

Mati kļūst plānāki, izkrīt vairāk nekā parasti, parādās perēkļi, atkāpjas matu līnija vai kļūst redzama galvas āda.

Diagnoze

Dermatologs izvērtē matu izkrišanas raksturu, galvas ādu, matu saknes, veselības vēsturi un nepieciešamības gadījumā nozīmē analīzes vai biopsiju.

Ārstēšanas plāns

Tiek ārstēts cēlonis, samazināts iekaisums, stimulēta matu augšana vai apturēta slimības progresēšana.

Alopēcijas simptomi

Alopēcijas simptomi var atšķirties atkarībā no tās veida.

Agrīnie simptomi

• vairāk matu ķemmē, dušā vai uz spilvena;
• mati zaudē apjomu;
• paplašinās matu celiņš;
• parādās neliels laukums bez matiem;
• galvas āda kļūst jutīga, niez vai zvīņojas.

Vēlīnie simptomi

• redzama galvas āda vairākās zonās;
• izteikti atkāpusies matu līnija;
• vairāki perēkļi bez matiem;
• uzacu, skropstu vai bārdas matu izkrišana;
• gluda, spīdīga vai rētaina āda vietās, kur mati vairs neaug.

5 pazīmes, kas var liecināt par alopēciju

1. Pēkšņi parādās apaļš vai ovāls laukums bez matiem.
2. Mati izkrīt ievērojami vairāk nekā parasti un tas turpinās vairākas nedēļas.
3. Pakāpeniski paplašinās matu celiņš vai atkāpjas matu līnija.
4. Galvas āda kļūst iekaisusi, sāpīga, zvīņaina vai rētojas.
5. Izkrīt arī uzacis, skropstas vai bārdas mati.

Riska faktori un kam alopēcija sastopama biežāk

Alopēcija var skart jebkura vecuma cilvēku. Riska faktori atšķiras pēc matu izkrišanas veida.

Lielāks risks var būt, ja:

• ģimenē ir androgēnā vai perēkļveida alopēcija;
• ir autoimūnas slimības, piemēram, vairogdziedzera slimība vai vitiligo;
• ir atopiskais dermatīts, astma vai alerģisks rinīts;
• nesen bijusi smaga slimība, operācija, augsta temperatūra vai liels stress;
• bijušas dzemdības vai izteiktas hormonālas pārmaiņas;
• ir dzelzs, ferritīna, D vitamīna, B12 vai citu uzturvielu trūkums;
• lietoti medikamenti, kas var ietekmēt matu augšanu;
• mati ilgstoši tiek nēsāti ciešās frizūrās;
• galvas ādā ir hronisks iekaisums, zvīņošanās vai infekcija.

Vai alopēcija ir lipīga?

Alopēcija pati par sevi nav lipīga. No cita cilvēka nevar iegūt androgēno alopēciju, perēkļveida alopēciju vai telogēno matu izkrišanu.

Tomēr dažas slimības, kas izraisa matu izkrišanu, var būt lipīgas. Piemēram, galvas ādas sēnīšu infekcija var izraisīt zvīņainus, apsārtušus laukumus un lūstošus matus. Šādā gadījumā nepieciešama ārsta apskate un specifiska ārstēšana.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa ieteicams vērsties, ja:

• matu izkrišana ir pēkšņa;
• ir apaļi laukumi bez matiem;
• mati izkrīt kušķiem;
• matu izkrišana turpinās ilgāk nekā dažas nedēļas un pastiprinās;
• ir galvas ādas sāpes, nieze, apsārtums, zvīņošanās, kreveles vai strutas;
• redzamas rētas vai āda vietām kļūst gluda un spīdīga;
• izkrīt uzacis, skropstas vai bārdas mati;
• matu izkrišana sākusies bērnam;
• matu izkrišana būtiski ietekmē pašsajūtu un pašvērtējumu.

Kad matu izkrišana var būt steidzami izvērtējama?

Steidzamāka ārsta konsultācija nepieciešama, ja matu izkrišana ir kopā ar sāpēm, ātru progresēšanu, strutainiem izsitumiem, krevelēm, rētošanos, izteiktu galvas ādas apsārtumu vai vispārējiem simptomiem, piemēram, drudzi vai sliktu pašsajūtu. Šādas pazīmes var liecināt par infekciju, iekaisīgu galvas ādas slimību vai rētojošu alopēciju.

Kā diagnosticē alopēciju?

Dermatologs parasti sāk ar sarunu un apskati. Ārstam svarīgi zināt, kad matu izkrišana sākās, vai tā ir pēkšņa vai pakāpeniska, vai bijis stress, slimība, dzemdības, jauni medikamenti, svara zudums, uztura ierobežojumi vai līdzīgas problēmas ģimenē.

Diagnostikā var izmantot:

Analīzes var ietvert pilnu asinsainu, ferritīnu, vairogdziedzera rādītājus, D vitamīnu, B12, iekaisuma vai hormonālos rādītājus, bet tās jāizvēlas individuāli. Nav vienas universālas analīzes, kas nosaka visus alopēcijas veidus.

Ko ārsts var jautāt vizītē?

Lai sagatavotos dermatologa konsultācijai, noder pierakstīt:

• kad sākās matu izkrišana;
• vai tā sākās pēkšņi vai pakāpeniski;
• vai mati izkrīt visā galvā vai konkrētos laukumos;
• vai ir nieze, sāpes, zvīņošanās vai apsārtums;
• vai bijis stress, slimība, operācija, drudzis vai dzemdības;
• kādi medikamenti un uztura bagātinātāji tiek lietoti;
• vai ir vairogdziedzera, autoimūnas vai hormonālas slimības;
• vai ģimenē ir bijusi matu izkrišana;
• kādi matu kopšanas līdzekļi, krāsošana vai frizūras tiek izmantotas.

Kā ārstē alopēciju?

Alopēcijas ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. Efektīva ārstēšana sākas ar diagnozi, nevis ar nejaušu līdzekļu izmēģināšanu.

Androgēnā alopēcija

Androgēnās alopēcijas gadījumā mērķis ir palēnināt folikulu miniaturizāciju un saglabāt esošos matus. Ārsts var ieteikt lokālus matu augšanu stimulējošus līdzekļus, noteiktas recepšu terapijas grupas, procedūras vai matu transplantāciju, ja tā ir piemērota. Ārstēšana parasti jāplāno ilgtermiņā.

Perēkļveida alopēcija

Perēkļveida alopēcijas gadījumā vieglos gadījumos mati var ataugt arī bez ārstēšanas. Ja nepieciešama terapija, dermatologs var izmantot lokālu vai injicējamu pretiekaisuma terapiju, imūnmodulējošu ārstēšanu vai smagākos gadījumos sistēmiskas terapijas grupas, tostarp JAK inhibitoru tipa zāles. Šāda ārstēšana jāuzrauga ārstam.

Telogēnā matu izkrišana

Telogēnās matu izkrišanas gadījumā svarīgākais ir atrast un novērst provocējošo faktoru: slimību, stresu, dzelzs trūkumu, uztura deficītu, medikamentu ietekmi vai hormonālas pārmaiņas. Bieži mati pakāpeniski atjaunojas, bet tas prasa laiku.

Rētojošā alopēcija

Rētojošas alopēcijas gadījumā ārstēšanas mērķis ir apturēt iekaisumu un pasargāt vēl saglabātos folikulus. Jau rētaini bojātās vietās mati parasti neatjaunojas, tāpēc agrīna diagnostika ir īpaši nozīmīga.

Tensijas alopēcija

Tensijas alopēcijas gadījumā svarīgi pārtraukt mehānisku matu vilkšanu: ciešas astes, bizītes, pieaudzējumus vai frizūras, kas rada ilgstošu spriedzi. Agrīni mati var ataugt, bet ilgstošs bojājums var kļūt pastāvīgs.

Vai minoksidils, vitamīni un procedūras palīdz?

Minoksidila tipa lokāli līdzekļi var palīdzēt noteiktos matu izkrišanas veidos, īpaši androgēnas alopēcijas gadījumā, un dažkārt tiek izmantoti kā daļa no kombinētas terapijas. Tie nedarbojas visiem un parasti prasa ilgstošu, regulāru lietošanu.

Vitamīni un uztura bagātinātāji palīdz tad, ja matu izkrišanu veicina konkrēts deficīts. Ja cilvēkam nav dzelzs, D vitamīna, B12 vai citu uzturvielu trūkuma, matu vitamīni ne vienmēr uzlabos situāciju.

Procedūras, piemēram, injekciju terapijas, lāzerterapija, galvas ādas procedūras vai matu transplantācija, var būt piemērotas tikai noteiktās situācijās. Tās nav universāls risinājums visiem alopēcijas veidiem.

Ko var darīt mājas apstākļos?

Mājas aprūpe nevar aizstāt diagnozi, bet tā var samazināt papildu bojājumu:

• mazgāt matus saudzīgi, atbilstoši galvas ādas tipam;
• izvairīties no ciešām frizūrām un matu raušanas;
• samazināt agresīvu balināšanu, karstuma instrumentus un ķīmisku apstrādi;
• izvēlēties maigu ķemmi un neķemmēt slapjus matus ar spēku;
• nodrošināt pietiekamu olbaltumvielu, dzelzs un mikroelementu uzņemšanu;
• ārstēt blaugznas, seborejisku dermatītu vai citas galvas ādas problēmas;
• sekot izmaiņām ar salīdzināmiem fotoattēliem reizi vairākās nedēļās.

Ko nevajadzētu darīt, ja izkrīt mati?

Nevajadzētu:

• sākt recepšu medikamentus bez ārsta;
• lietot vairākus agresīvus līdzekļus vienlaikus;
• kairināt galvas ādu ar nepārbaudītām metodēm;
• atlikt vizīti, ja ir rētošanās, sāpes vai iekaisums;
• paļauties tikai uz vitamīniem bez diagnozes;
• pārtraukt ārsta nozīmētu terapiju uzreiz pēc pirmajiem uzlabojumiem;
• salīdzināt savu slimības gaitu ar citu cilvēku pieredzi internetā.

Alopēcija sievietēm, vīriešiem un bērniem

Sievietēm matu izkrišana bieži izpaužas kā difūza retināšanās vai platāks matu celiņš. To var ietekmēt ģenētika, hormoni, dzemdības, menopauze, vairogdziedzera slimības, dzelzs deficīts vai hronisks stress.

Vīriešiem biežāk sastopama androgēnā alopēcija - matu līnijas atkāpšanās un matu retināšanās galvas virspusē. Jo agrāk sākas ārstēšana, jo lielāka iespēja saglabāt esošos matus.

Bērniem matu izkrišanu var izraisīt perēkļveida alopēcija, sēnīšu infekcija, matu raušanas paradums, uzturvielu trūkums vai citas slimības. Bērna matu izkrišana vienmēr jāizvērtē uzmanīgi, īpaši, ja ir nieze, zvīņošanās, apsārtums vai lūstoši mati.

Alopēcija un emocionālā veselība

Mati daudziem cilvēkiem ir daļa no identitātes, tāpēc alopēcija var būt emocionāli smaga. Tā var ietekmēt pašvērtējumu, sociālo dzīvi, darba vidi un attiecības. Tas nav tikai kosmētisks jautājums.

Ja matu izkrišana rada trauksmi, nomāktību vai izvairīšanos no sabiedriskām situācijām, par to jārunā ar ārstu. Palīdzēt var medicīniska ārstēšana, psiholoģisks atbalsts, atbalsta grupas, kosmētiska maskēšana, frizūras pielāgošana, parūkas vai galvas ādas mikropigmentācija.

Biežākie mīti par alopēciju

Mīts: alopēcija rodas no netīras galvas ādas

Lielākā daļa alopēcijas veidu nav saistīta ar netīrību. Cēlonis biežāk ir ģenētika, imūnsistēma, hormoni, slimības vai iekaisums.

Mīts: bieža matu mazgāšana izraisa matu izkrišanu

Mazgāšanas laikā redzami mati, kas jau bija pārgājuši izkrišanas fāzē. Saudzīga mazgāšana pati par sevi neizraisa alopēciju.

Mīts: cepures izraisa plikpaurību

Parasta cepures valkāšana neizraisa androgēno alopēciju.

Mīts: vitamīni vienmēr aptur matu izkrišanu

Vitamīni palīdz tikai tad, ja ir deficīts. Ja iemesls ir autoimūns process vai ģenētiska alopēcija, ar vitamīniem vien nepietiks.

Mīts: visi mati ataugs paši

Dažos gadījumos mati ataug, bet rētojošas alopēcijas vai ilgstošas folikulu miniaturizācijas gadījumā matu zudums var kļūt pastāvīgs.

Kopsavilkums

Alopēcija ir plašs jēdziens, kas ietver daudzus matu izkrišanas veidus. Daļa gadījumu ir īslaicīgi un atgriezeniski, bet citi var progresēt un radīt pastāvīgu matu zudumu. Galvenais ir noteikt cēloni: vai matu izkrišana ir ģenētiska, hormonāla, autoimūna, iekaisīga, infekcioza, mehāniska vai saistīta ar vispārējo veselību. Jo agrāk tiek noteikta diagnoze, jo labākas iespējas apturēt procesu un izvēlēties piemērotu ārstēšanu.

Medicīniskā atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta tikai izglītojošiem un informatīviem nolūkiem. Tā neaizvieto ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja novērojat pēkšņu, strauju, plankumainu vai progresējošu matu izkrišanu, galvas ādas sāpes, niezi, apsārtumu, zvīņošanos, rētošanos, uzacu vai skropstu izkrišanu, vai ja matu izkrišana skar bērnu, vērsieties pie dermatologa vai cita kvalificēta veselības aprūpes speciālista. Nelietojiet recepšu medikamentus un neveiciet agresīvas procedūras bez ārsta izvērtējuma.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: matu izkrišanas resursu centrs un pacientu informācija
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: perēkļveida alopēcijas diagnostika un ārstēšana
• ASV Nacionālais artrīta, muskuļu un skeleta un ādas slimību institūts (NIAMS): perēkļveida alopēcija
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): matu izkrišanas simptomi, cēloņi un rīcība
• NHS Inform: alopēcijas pārskats, veidi un ārstēšanas iespējas
• DermNet: matu izkrišana, alopēcijas veidi, cēloņi, diagnostika un ārstēšana
• DermNet: perēkļveida alopēcijas klīniskā informācija
• DermNet: difūza matu izkrišana un tās biežākie cēloņi
• Mayo Clinic: matu izkrišanas diagnostika un ārstēšana
• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Latvijas nacionālais veselības informācijas resurss

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile