Teipošanas koncepta aizsākumi ir meklējami 1970. gados Japānā un Korejā, kur šī metode attīstījās balstoties pārliecībā, ka veselības atjaunošanai un uzturēšanai ir svarīga kustība un muskuļu aktivitāte.
Saskaņā ar kinezioloģijas pārliecību (konkrētu muskuļu saistība ar konkrētiem iekšējiem orgāniem, mugurkaula skriemeļiem, meridiāniem, un citām fizioloģiskām likumsakarībām), tika izveidoti dažādu veidu elastīgi teipi, kas, neierobežojot kustību, veicina muskuļu darbību kustības laikā. Pareiza teipa uzlīmēšana dod impulsu ķermeņa un konkrētās zonas pašizveseļošanās stimulācijai, ļaujot izvairīties no nepamatotas un pārspīlētas medikamentozas ārstēšanas.
Šobrīd pasaulē populārākās teipošanas metodes ir kinezioloģiskā un dinamiskā teipošana. Abu teipu kopējā iezīme ir pašlīpoša elastīga saite, kas tiek uzlīmēta uz ķermeņa. Šīs lentas nesatur medikamentus, un ir izgatavotas tā, lai maksimāli imitētu cilvēka ādu, neizraisot alerģiskas reakcijas.
Teipošana palīdz:
Teipošanu neveic, ja ir: