Kas ir ādas vēzis?
Ādas vēzis ir ļaundabīga ādas saslimšana. Visbīstamākais ādas vēzis ir melanoma, kas attīstās no pigmenta, proti, melanīna, ražojošām šūnām melanocītiem. Tomēr daudz biežāk ir sastopami bazālo šūnu vēzis un ādas plakanšūnu vēzis, kas attīstās no ādas šūnām keratinocītiem un reti metastazē jeb aug citos orgānos.
Šie audzēji daudz retāk izsauc nāvi un rada aug attālināti (metastāzē), tomēr var augt dziļumā un plašumā, izčūlojot un izteikti bojājot apkārtējos audus. Melanoma ir viena no biežākajām ļaundabīgām ādas saslimšanām jauniem cilvēkiem vecumā līdz 30 gadiem. Savukārt bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu vēzis biežāk sastopami gados vecākiem cilvēkiem.
Vai saules starojumam un ultravioletiem stariem (piemērma, solārija) ir nozīme ādas vēža attīstībā?
Jā! Ultravioletais starojums ir kancerogēns. Pierādīts, ka saules ietekme dzīves laikā, kā arī saules apdeguma epizodes paaugstina risku ādas plakanšūnu vēža, bazālo šūnu vēža un melanomas attīstībai.
Tāpēc liela nozīme ādas vēžā profilaksē ir saules un ultravioletā starojuma ietekmes ierobežošanai, kuru nosaka pilnvērtīga saules aizsargkrēma lietošana un apģērba izvēle karstās saulainās dienās, piemēram, cepures – platmales, kas aizsargā sejas un kakla ādu no pārmērīgas saules ietekmes.
Kam jāpievērš uzmanību un kad jādodas pie ārsta?
Pie dermatologa obligāti jāpārbauda ādas veidojumus un dzimumzīmes, kas parādījušies no jauna, aug vai izteikti mainās jebkādā citā veidā. Tāpat jāpārbauda ādas veidojumus un dzimumzīmes, kas niez, asiņo vai nedzīst. Jāatceras, ka ādas vēzis var būt ne tikai tumšā vai melnā krāsā, bet arī rozā, zilā vai gaišā krāsā. Ilgstoši nedzīstošas čūlas uz ādas dažkārt var būt ādas vēzis.
Periodiski jāpārbauda dzimumzīmes, ja to Jums ir daudz. Indivīdiem, kam ir vairāk nekā 100 dzimumzīmju ir palielināts risks uz melanomu. Īpašu uzmanību jāpievērš dzimumzīmēm, kas atšķiras no pārējām dzimumzīmēm (“neglītā pīlēna pazīme”).
Ir izstrādātas ABCDE pazīmes, lai biežāk atšķirtu melanomu no labdabīgām dzimumzīmēm:
A (asymmetry) – asimetrija. Melanomu, sadalot divās pusēs, tās biežāk atšķiras krāsas vai formas ziņā B (border) – robeža. Melanomām biežāk ir nelīdzena, nevienmērīga robeža.
C (color) – krāsa. Melanomās biežāk satur vairākas krāsas vai krāsu toņus. Tās var būt brūnas, melnas, zilas, retāk sarkanas vai baltas.
D (diameter) – izmērs. Melanomas parasti ir lielākas par 6 mm, tomēr mēdz būt arī ļoti maza izmēra. Biežāk ļaundabīgi audzēji izmērā ir lielāki par labdabīgām dzimumzīmēm. E (evolution) – attīstība. Dzimumzīmes izmaiņas formas, izmēra vai izskata ziņā, kā arī jauni simptomi, proti, nieze, kreveles vai asiņošana, ir trauksmes signāls.
Kā notiek dzimumzīmju pārbaude un diagnostika?
Lai atšķirtu labdabīgu dzimumzīmi vai ādas veidojumu no “aizdomīga”, visbiežāk tiek izmantots dermatoskops. Dermatoskops ir ierīce, kas ļauj apmācītam un pieredzējušam ārstam ātri un nesāpīgi novērtēt iespējamās ļaundabīguma pazīmes.
Gadījumā, ja dzimumzīme vai ādas veidojums ir “aizdomīgs”, ārsts piedāvā to novērtēt atkārtoti pēc kāda laika, lai novērtētu veidojuma izmaiņas, vai veikt veidojuma biopsiju. Biopsijas gaitā āda tiek atsāpināta un veidojuma gabaliņš vai veidojums pilnībā tiek izgriezts un novērtēts zem mikroskopa (histoloģiska izmeklēšana).
Biopsijas veikšana ļauj precizēt diagnozi un izvēlēties turpmāko ārstēšanas taktiku. Mūsu klīnikā ir iespējams veikt gan dzimumzīmju un ādas veidojumu dermatoskopisku izmeklēšanu, gan arī nepieciešamības gadījumā veikt veidojuma biopsiju.
Kādas ir ārstēšanas iespējas?
Ārstēšanas taktiku nosaka diagnoze un ādas veidojuma īpatnības. Dažkārt, piemēram, melanomas gadījumā iespējama tikai ķirurģiska ārstēšana kombinācijā ar speciālām zālēm. Tomēr noteiktos bazālo šūnu vēža gadījumos pieļaujamas alternatīvas ārstēšanas metodes, kas ir atzītas starptautiskās un Latvijas vadlīnijās, tajā skaitā, veidojuma piesaldēšana (krioķirurģija), kiretāža un ārstēšana ar speciālu, imunitāti stimulējošu, krēmu.
Materiālu sagatavoja Dr. Aleksejs Zavorins. Pieraksties dzimumzīmju pārbaudei.
Izmantota informācija no portāla skincancer.org, kā arī no Eiropas Dermatoveneroloģijas Akadēmijas piedāvātiem resursiem.
Comments
Login to comment