Aktīniskā keratoze jeb saules keratoze ir hroniska saules bojātas ādas izmaiņa, kas parasti izskatās vai jūtama kā raupjš, zvīņains, sauss vai smilšpapīram līdzīgs plankums. Tā visbiežāk rodas vietās, kur āda dzīves laikā saņēmusi daudz ultravioletā starojuma: uz sejas, deguna, pieres, ausīm, lūpām, galvas matainās daļas vai plikpaurības zonas, kakla, pleciem, apakšdelmiem un plaukstu virspusēm.
Aktīniskā keratoze nav lipīga infekcija. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Tā rodas, kad ultravioletais starojums no saules vai solārija gadiem ilgi bojā ādas šūnu DNS. Laika gaitā daļa ādas šūnu sāk uzvesties netipiski, un uz ādas veidojas priekšvēža izmaiņas.
Aktīniskā keratoze pati par sevi nav invazīvs ādas vēzis, bet to uzskata par ādas priekšvēža stāvokli. Tas nozīmē, ka daļa aktīnisko keratožu var progresēt līdz ādas plakanšūnu karcinomai. Ne katrs raupjš plankums pāriet vēzī, taču nav iespējams droši paredzēt, kurš bojājums saglabāsies mierīgs, kurš pazudīs un kurš kļūs bīstams. Tāpēc raupji, zvīņaini, sāpīgi, asiņojoši, mitrojoši, biezējoši vai nepārejoši plankumi jāparāda dermatologam.
Pacientam aktīniskā keratoze bieži šķiet “sausa āda”, “neliels raupjums”, “krevele”, “saules plankums”, “sarkans pleķis” vai “plankums, ko jūt ar pirkstu, bet grūti ieraudzīt”. Tieši šī iemesla dēļ aktīniskā keratoze bieži tiek ignorēta. Tomēr raupjš plankums uz saules bojātas ādas, īpaši uz sejas, auss, lūpas, galvas ādas vai plaukstu virspusēm, nav jāuztver tikai kā kosmētiska problēma.
Kas ir aktīniskā keratoze?
Aktīniskā keratoze ir saules bojātas ādas priekšvēža izmaiņa. To sauc arī par saules keratozi, jo galvenais cēlonis ir ilgstoša ultravioletā starojuma iedarbība. Vārds “aktīnisks” nozīmē saistīts ar gaismas vai starojuma ietekmi, bet “keratoze” nozīmē ādas virsējā slāņa sabiezēšanu vai pārragošanos.
Aktīniskā keratoze rodas no keratinocītiem — šūnām, kas veido ādas virsējo slāni. Ja šajās šūnās uzkrājas UV starojuma radīti DNS bojājumi, šūnas var kļūt netipiskas un veidot raupju, zvīņainu plankumu.
Medicīniski aktīniskā keratoze ir cieši saistīta ar plakanšūnu karcinomu, jo abas rodas no keratinocītiem un abas ir saistītas ar ilgstošu UV bojājumu. Tomēr aktīniskā keratoze parasti vēl nav invazīvs vēzis — tā nav ieaugusi dziļāk ādā un nav izplatījusies. Tās nozīme ir tajā, ka tā norāda uz saules bojātu ādu un daļā gadījumu var būt ceļš uz plakanšūnu karcinomu.
Plašāku pārskatu par ādas audzējiem skatīt rakstā “Ādas vēzis”, bet par invazīvu audzēju — rakstā “Plakanšūnu karcinoma”.
Vai aktīniskā keratoze ir ādas vēzis?
Aktīniskā keratoze parasti netiek uzskatīta par invazīvu ādas vēzi. Tā ir priekšvēža izmaiņa jeb stāvoklis, kas var būt saistīts ar paaugstinātu ādas vēža risku. Tas nozīmē, ka aktīniskā keratoze vēl nav tas pats, kas plakanšūnu karcinoma, bet tā var būt tās priekšstadija.
Svarīgi ir nošķirt trīs situācijas.
- Aktīniskā keratoze ir raupjš, saules bojātas ādas plankums ar netipiskām šūnām ādas virsējā slānī.
- Bovena slimība jeb plakanšūnu karcinoma in situ ir agrīna plakanšūnu karcinomas forma, kur ļaundabīgi izmainītās šūnas vēl atrodas ādas virsējā slānī.
- Invazīva plakanšūnu karcinoma nozīmē, ka audzējs jau ieaudzis dziļāk ādā un var radīt lielāku izplatīšanās risku.
Pacientam praktiski svarīgākais ir nevis pašam noteikt precīzu stadiju, bet saprast: raupjš, zvīņains, nepārejošs vai mainīgs plankums jāparāda dermatologam.
Vai aktīniskā keratoze ir ļaundabīga?
Aktīniskā keratoze nav invazīvs ļaundabīgs audzējs, taču tā nav arī pilnīgi nevainīga ādas izmaiņa. Tajā jau ir netipiskas ādas šūnas, kas radušās UV bojājumu ietekmē. Daļa šādu bojājumu var saglabāties, daļa var mazināties, bet daļa var progresēt līdz plakanšūnu karcinomai.
Tāpēc labākā pieeja ir nevis gaidīt, bet izvērtēt bojājumu pie dermatologa un izlemt, vai nepieciešama ārstēšana, novērošana vai plašākas saules bojātas ādas zonas ārstēšana.
Vai aktīniskā keratoze ir lipīga?
Nē. Aktīniskā keratoze nav infekcija un nav lipīga. Tā neizplatās ar pieskārieniem, kopīgiem dvieļiem, baseinu, sadzīves priekšmetiem vai ciešu kontaktu. Tā rodas ādas šūnu bojājumu dēļ, galvenokārt ilgstoša ultravioletā starojuma ietekmē.
Vai aktīniskā keratoze var pāriet plakanšūnu karcinomā?
Jā, aktīniskā keratoze var progresēt līdz plakanšūnu karcinomai, bet tas nenotiek ar katru bojājumu. Daļa aktīnisko keratožu var saglabāties gadiem, daļa var mazināties, bet daļa var kļūt biezāka, sāpīga, asiņojoša vai čūlojoša un attīstīties par invazīvāku bojājumu.
Svarīga medicīniska problēma ir tā, ka nav iespējams droši paredzēt, kura konkrētā aktīniskā keratoze progresēs. Tāpēc aizdomīgi vai mainīgi bojājumi jāizvērtē dermatologam.
Vai aktīniskā keratoze var pazust pati?
Dažos gadījumos aktīniskā keratoze var mazināties vai uz laiku kļūt mazāk pamanāma, īpaši ja samazinās UV iedarbība un āda tiek labāk aizsargāta. Tomēr tā var arī atgriezties, parādīties citā vietā vai progresēt. Tāpēc nav droši paļauties tikai uz to, ka “plankums pats pāries”.
Ja plankums ir uz lūpas, auss, sejas, galvas ādas vai plaukstu virspusēm, ja tas kļūst biezāks, sāp, asiņo, mitro vai veido kreveli, to vajadzētu pārbaudīt pie dermatologa.
Vai aktīniskā keratoze var atkārtoties pēc ārstēšanas?
Jā. Aktīniskā keratoze var atkārtoties pēc ārstēšanas, un var parādīties jauni bojājumi citās saules bojātās vietās. Tas notiek tāpēc, ka UV bojājumi bieži nav tikai vienā plankumā — tie ir uzkrājušies plašākā ādas laukā. Tāpēc pēc ārstēšanas svarīga ir saules aizsardzība, ādas pašpārbaude un dermatologa kontrole.
Kā aktīniskā keratoze atšķiras no plakanšūnu karcinomas, bazaliomas un melanomas?
Aktīniskā keratoze ir priekšvēža izmaiņa, kas var būt saistīta ar plakanšūnu karcinomas risku. Tā bieži izskatās kā raupjš, zvīņains vai sauss plankums uz saules bojātas ādas.
Plakanšūnu karcinoma ir invazīvs ādas vēzis, kas var izskatīties kā biezs raupjš plankums, sarkans mezgls, nedzīstoša čūla, kreveļains vai asiņojošs bojājums. Tā var ieaugt dziļāk ādā un noteiktos gadījumos izplatīties limfmezglos.
Bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma ir cits nemelanomas ādas vēža veids. Tā biežāk izskatās kā perlamutra mezgliņš, nedzīstoša čūliņa, sārts plankums, rētai līdzīgs laukums vai atkārtoti asiņojošs veidojums.
Melanoma rodas no pigmenta šūnām un biežāk saistīta ar dzimumzīmes izmaiņām, neregulārām robežām, vairākām krāsām vai jaunu neparastu veidojumu. Melanoma nav tas pats, kas aktīniskā keratoze.
Pašam šos stāvokļus droši atšķirt var būt grūti, tāpēc aizdomīgi ādas veidojumi jāizvērtē dermatologam.
Kā izskatās aktīniskā keratoze?
Aktīniskā keratoze visbiežāk izskatās vai jūtama kā raupjš, zvīņains, sauss, sārts, sarkans, ādas krāsas vai brūngans plankums. Dažkārt to vieglāk sajust ar pirkstu nekā ieraudzīt — virsma var atgādināt smilšpapīru.
Aktīniskā keratoze var izpausties kā:
- raupjš vai smilšpapīram līdzīgs plankums;
- sārts vai sarkans zvīņains plankums;
- ādas krāsas raupjš laukums;
- brūngans vai pigmentēts raupjums;
- sauss plankums, kas nepāriet;
- krevelains plankums;
- jutīgs vai sāpīgs raupjums;
- raupjš plankums uz lūpas;
- vairāki raupji plankumi uz vienas saules bojātas zonas.
Aktīniskā keratoze sākuma stadijā var būt ļoti neliela. Cilvēks var pamanīt tikai sajūtu, ka āda ir raupja vienā punktā, lai gan vizuāli plankums šķiet gandrīz nemanāms. Daļa bojājumu var būt redzama, bet daļa — tikai sataustāma. Tāpēc dermatologa apskatē svarīga ir ne tikai vizuāla ādas pārbaude, bet arī bojājuma virsmas un lokalizācijas izvērtēšana.
Vai aktīniskā keratoze var sāpēt, niezēt vai asiņot?
Aktīniskā keratoze var neradīt nekādas sajūtas, bet tā var arī niezēt, durstīt, sāpēt vai kļūt jutīga pieskaroties. Dažkārt tā var pārklāties ar kreveli vai asiņot, īpaši pēc kasīšanas, skūšanās vai traumēšanas.
Sāpes, asiņošana, mitrošana, čūlošana vai strauja sabiezēšana ir pazīmes, kuru gadījumā bojājumu nevajadzētu uzskatīt par vienkāršu sausu ādu. Šādos gadījumos nepieciešama dermatologa apskate, jo bojājums var būt kļuvis aizdomīgs uz plakanšūnu karcinomu.
Trīs līdz piecas galvenās pazīmes, kas var liecināt par aktīnisko keratozi
Aktīnisko keratozi visbiežāk palīdz atpazīt šādas pazīmes.
Raupjš, smilšpapīram līdzīgs plankums
Plankums var būt neliels, bet ar pirkstu labi jūtams kā raupjums uz saules bojātas ādas.
Zvīņošanās vai sausums, kas nepāriet
Ja “sausās ādas” laukums nepazūd ar parastu ādas kopšanu, tas jāizvērtē.
Sārts, sarkans vai ādas krāsas plankums
Aktīniskā keratoze ne vienmēr ir spilgti sarkana. Tā var būt arī ādas krāsā vai viegli brūngana.
Lokalizācija saules bojātās vietās
Īpaši raksturīgas vietas ir seja, deguns, piere, ausis, galvas āda, lūpas, plaukstu virspuses un apakšdelmi.
Izmaiņas laikā
Ja plankums kļūst biezāks, sāp, asiņo, mitro, čūlo vai strauji aug, tas jāparāda dermatologam.
Kad raupjš plankums uz ādas var būt bīstams?
Raupjš plankums var būt bīstams, ja tas mainās vai tam ir pazīmes, kas var liecināt par progresiju uz plakanšūnu karcinomu. Īpaši uzmanīgi jāvērtē plankumi, kas:
- kļūst biezāki;
- strauji palielinās;
- sāp vai kļūst jutīgi;
- asiņo;
- mitro;
- veido atkārtotu kreveli;
- čūlo;
- nepāriet pēc parastas ādas kopšanas;
- atrodas uz lūpas, auss, galvas ādas, deguna, plaukstu virspusēm vai apakšdelmiem;
- rodas cilvēkam ar novājinātu imunitāti.
Ja ir šādas pazīmes, nevajadzētu ilgstoši gaidīt vai ārstēt plankumu kā parastu sausumu. Ja raupjš plankums kļūst par paceltu mezglu, čūlu, asiņojošu kreveli vai sāpīgu sabiezējumu, tas vairs nav jāuztver kā parasta aktīniskā keratoze — jāizslēdz plakanšūnu karcinoma.
Kur visbiežāk rodas aktīniskā keratoze?
Aktīniskā keratoze visbiežāk rodas vietās, kas dzīves laikā daudz saņēmušas saules starojumu. Tipiskas lokalizācijas ir:
- seja;
- deguns;
- piere;
- vaigi;
- ausis;
- apakšlūpa;
- galvas matainā daļa, īpaši plikpaurības zonā;
- kakls;
- pleci;
- apakšdelmi;
- plaukstu virspuses.
Aktīniskā keratoze var rasties arī citās vietās, bet vietās, kur saule reti tiek klāt, tā ir mazāk raksturīga. Ja raupjš vai zvīņains plankums rodas neparastā vietā, tas joprojām jāizvērtē pēc pazīmēm, nevis jāpieņem, ka tas noteikti nav nozīmīgs.
Vai aktīniskā keratoze var būt uz lūpas?
Jā. Aktīniskā keratoze uz lūpas, īpaši uz apakšlūpas, var izpausties kā ilgstošs sausums, raupjums, plaisāšana, krevele, jutīgums vai bālgans/sārts laukums. Šo stāvokli bieži sauc par aktīnisko heilītu.
Aktīniskais heilīts ir saules bojājums lūpas zonā un var būt saistīts ar plakanšūnu karcinomas risku. Tāpēc ilgstoši raupja, plaisājoša, asiņojoša vai čūlojoša lūpa nav jāuztver tikai kā “sausums”, “vēja aprauta lūpa” vai kosmētiska problēma.
Īpaši jāuzmanās, ja apakšlūpa ilgstoši ir sausa, zvīņaina, plaisā, zaudē skaidru robežu ar apkārtējo ādu, veido kreveli vai periodiski asiņo. Šādos gadījumos nevajadzētu ilgstoši lietot tikai lūpu balzamu vai kosmētiskus līdzekļus — nepieciešama dermatologa vai cita atbilstoša speciālista apskate.
Vai aktīniskā keratoze var būt galvas matainajā daļā?
Jā. Aktīniskā keratoze var būt galvas matainajā daļā, īpaši cilvēkiem ar plānākiem matiem vai plikpaurību. Šī zona bieži tiek pakļauta saules iedarbībai, bet cilvēks pats to pārbauda retāk. Tāpēc raupjus plankumus uz galvas ādas bieži pamana vēlāk.
Galvas ādas apskatei var izmantot spoguli vai lūgt palīdzību tuviniekam. Ja ir vairāki raupji plankumi, kreveles vai sāpīgi laukumi, jāapmeklē dermatologs.
Kāpēc rodas aktīniskā keratoze?
Aktīniskā keratoze rodas ilgstoša ultravioletā starojuma ietekmē. UV starojums bojā ādas šūnu DNS. Daļu bojājumu organisms spēj salabot, bet daļa laika gaitā uzkrājas. Ja bojājumi skar šūnu augšanas kontroles mehānismus, šūnas sāk uzvesties netipiski un veido raupju, zvīņainu plankumu.
Galvenie riska avoti ir:
- saule;
- solārijs;
- ilgstošs darbs ārā;
- bieža sportošana vai hobiji ārā;
- atkārtoti saules apdegumi;
- nepietiekama saules aizsardzība dzīves laikā.
Kam ir lielāks risks iegūt aktīnisko keratozi?
Aktīniskā keratoze var rasties jebkuram cilvēkam, bet risks ir lielāks noteiktās grupās.
Paaugstināts risks ir cilvēkiem, kuriem ir:
- gaiša āda;
- gaiši vai rudi mati;
- gaišas acis;
- āda, kas viegli apdeg un slikti iedeg;
- ilgstoša saules iedarbība dzīves laikā;
- solārija lietošana;
- darbs ārpus telpām;
- bieži hobiji vai sports ārā;
- vecāks vecums;
- daudz saules bojājumu uz ādas;
- iepriekš bijusi aktīniskā keratoze;
- iepriekš bijis ādas vēzis;
- novājināta imunitāte;
- orgānu transplantācija vai ilgstoša imūnsupresīva terapija.
Cilvēkiem ar tumšāku ādu aktīniskā keratoze ir retāka, bet tā joprojām var rasties, īpaši intensīvas UV iedarbības, imūnsupresijas vai citu riska faktoru gadījumā.
Vai aktīniskā keratoze var būt iedzimta?
Lielākā daļa aktīnisko keratožu nav tieši iedzimtas. Tomēr cilvēks var pārmantot ādas tipu, jutību pret sauli un spēju viegli apdegt. Tas var palielināt risku, ka dzīves laikā UV bojājumi uzkrāsies ātrāk. Retākos gadījumos ģenētiski stāvokļi, kas padara ādu īpaši jutīgu pret UV bojājumiem, var būt saistīti ar lielāku aktīniskās keratozes un ādas vēža risku.
Aktīniskās keratozes attīstības mehānisms
Aktīniskā keratoze nav infekcija, tāpēc tai nav inficēšanās mehānisma. Precīzāk ir runāt par attīstības mehānismu.
Vienkāršoti tas notiek šādi:
- UV starojums no saules vai solārija bojā ādas šūnu DNS.
- Daļa bojājumu tiek salabota, bet daļa saglabājas.
- Laika gaitā bojājumi uzkrājas saules skartajā ādas laukā.
- Keratinocīti kļūst netipiski un sāk veidot raupju, zvīņainu bojājumu.
- Veidojas aktīniskā keratoze.
- Daļā gadījumu bojājums var progresēt uz plakanšūnu karcinomu.
Aktīniskās keratozes attīstības laika līnija
Aktīniskā keratoze parasti neveidojas vienas dienas laikā. Tā ir ilgstošu UV bojājumu rezultāts.
UV iedarbība
Gadiem ilga saules vai solārija ietekme bojā ādas šūnu DNS.
Saules bojāta āda
Āda kļūst raupjāka, plankumaināka, sausāka, ar pigmenta izmaiņām, sīkiem asinsvadiem un novecošanās pazīmēm.
Agrīns raupjums
Parādās neliels smilšpapīram līdzīgs plankums, kas var būt grūti saskatāms.
Redzama aktīniskā keratoze
Plankums kļūst sārts, sarkans, ādas krāsas, brūngans, zvīņains vai krevelains.
Aizdomīgas izmaiņas
Ja bojājums kļūst biezāks, sāp, asiņo, mitro, čūlo vai strauji aug, jāizslēdz plakanšūnu karcinoma.
Aktīniskā keratoze un ādas vēža risks
Aktīniskā keratoze ir svarīga ne tikai kā atsevišķs plankums, bet kā signāls, ka āda ir saules bojāta. Jo vairāk aktīnisko keratožu un jo plašāks saules bojājums, jo lielāks var būt arī ādas plakanšūnu karcinomas risks.
Ne katra aktīniskā keratoze pāriet vēzī. Tomēr nav iespējams droši paredzēt, kura progresēs. Tāpēc dermatologs vērtē ne tikai vienu plankumu, bet arī visu ādas kopējo stāvokli: cik bojājumu ir, kur tie atrodas, vai tie mainās, vai pacients ir imūnsupresēts un vai iepriekš bijis ādas vēzis.
Kas ir lauka kancerizācija?
Lauka kancerizācija nozīmē, ka ilgstošs UV starojums ir bojājis ne tikai vienu redzamu plankumu, bet plašāku ādas laukumu. Šajā laukā var būt redzamas aktīniskās keratozes, bet daļa šūnu izmaiņu var būt mikroskopiskas un vēl neredzamas.
Pacientam to var izskaidrot vienkārši: ja uz pieres, galvas ādas, ausīm vai plaukstu virspusēm ir daudz raupju plankumu, problēma nav tikai vienā plankumā. Visa šī zona ir ilgstoši saules bojāta un var veidot jaunus bojājumus nākotnē.
Daļa bojājumu var būt redzama kā raupji plankumi, bet daļa šūnu izmaiņu var vēl nebūt saskatāma ar aci. Tāpēc dermatologs reizēm ārstē arī šķietami normālu ādu ap redzamajiem plankumiem, ja visa zona ir ilgstoši saules bojāta.
Tāpēc dažreiz ārstē ne tikai vienu plankumu, bet arī plašāku saules bojātas ādas zonu. To sauc par lauka terapiju. Ārsts izvēlas metodi pēc bojājumu skaita, vietas, ādas stāvokļa un pacienta riska.
Kā saprast, ka aktīniskā keratoze kļūst bīstama?
Par bīstamākām pazīmēm var liecināt:
- strauja augšana;
- sabiezēšana;
- sāpes;
- asiņošana;
- mitrošana;
- čūlošana;
- atkārtota krevele;
- izteikts jutīgums;
- veidojums kļūst līdzīgs mezglam;
- plankums atrodas uz lūpas, auss, galvas ādas vai pie imūnsupresijas.
Šādas izmaiņas var nozīmēt, ka bojājums vairs nav tikai aktīniskā keratoze un jāizslēdz plakanšūnu karcinoma.
Vai aktīniskā keratoze var kļūt par melanomu vai bazaliomu?
Aktīniskā keratoze galvenokārt ir saistīta ar plakanšūnu karcinomas risku, jo abi stāvokļi rodas no keratinocītiem. Tā nepāriet melanomā, jo melanoma rodas no citām šūnām — melanocītiem. Tā arī nav tipiska bazaliomas priekšstadija.
Tomēr cilvēkam ar aktīnisko keratozi bieži ir saules bojāta āda kopumā, un UV bojājumi ir riska faktors arī citiem ādas vēžiem. Tāpēc dermatologam jāvērtē visa āda, nevis tikai viens raupjš plankums.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Pie dermatologa jāvēršas, ja:
- raupjš plankums nepāriet;
- plankums kļūst biezāks;
- plankums sāp, niez vai kļūst jutīgs;
- plankums asiņo, mitro vai čūlo;
- veidojas atkārtota krevele;
- plankums atrodas uz lūpas, auss, sejas, galvas ādas vai plaukstu virspusēm;
- ir daudz līdzīgu raupju plankumu;
- cilvēkam ir novājināta imunitāte;
- iepriekš bijis ādas vēzis;
- nav skaidrs, vai plankums ir aktīniskā keratoze, plakanšūnu karcinoma, bazalioma vai cita ādas slimība.
Kā diagnosticē aktīnisko keratozi?
Dermatologs parasti sāk ar ādas apskati un pacienta riska faktoru izvērtēšanu. Ārsts novērtē plankuma izskatu, virsmu, raupjumu, krāsu, lokalizāciju, sāpes, asiņošanu, čūlošanu un izmaiņas laikā.
Bieži tiek izmantota dermatoskopija. Dermatoskopija ir ādas veidojuma apskate ar īpašu optisku ierīci — dermatoskopu. Tā palīdz redzēt struktūras, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci, un atšķirt aktīnisko keratozi no citiem ādas bojājumiem.
Saistītās tēmas skatīt rakstos “Dermatoskopija” un “Ādas veidojumu pārbaude”.
Kad nepieciešama biopsija?
Biopsija nozīmē audu parauga paņemšanu izmeklēšanai mikroskopā. Aktīniskās keratozes gadījumā biopsija nav vajadzīga vienmēr. Tā var būt nepieciešama, ja ir pazīmes, kas rada aizdomas par plakanšūnu karcinomu vai citu ādas vēzi.
Biopsiju var ieteikt, ja plankums:
- strauji aug;
- kļūst biezs vai mezglains;
- sāp;
- asiņo;
- čūlo;
- mitro;
- atkārtoti veido kreveli;
- neuzlabojas pēc ārstēšanas;
- atrodas augsta riska vietā;
- izskatās netipiski.
Kas ir histoloģiskā izmeklēšana?
Histoloģiskā izmeklēšana ir audu pārbaude mikroskopā. Tā palīdz noteikt, vai bojājums ir aktīniskā keratoze, Bovena slimība, plakanšūnu karcinoma, bazalioma vai cita diagnoze. Histoloģija ir svarīga, ja klīniski nav iespējams droši saprast, cik dziļas un nopietnas ir izmaiņas.
Vai aktīnisko keratozi var diagnosticēt tikai pēc bildes?
Nē. Fotogrāfija var palīdzēt saprast, ka plankums izskatās aizdomīgs, bet tā neaizstāj dermatologa apskati, dermatoskopiju un, ja nepieciešams, biopsiju. Aktīnisko keratozi var sajaukt ar ekzēmu, psoriāzi, sēnīšu infekciju, bazaliomu, plakanšūnu karcinomu un citiem ādas stāvokļiem.
Ar ko aktīnisko keratozi var sajaukt?
Aktīnisko keratozi var sajaukt ar:
- sausu ādu;
- ekzēmu;
- psoriāzi;
- sēnīšu infekciju;
- seborejisku keratozi;
- kārpu;
- bazaliomu;
- plakanšūnu karcinomu;
- Bovena slimību;
- rētu vai hronisku kairinājumu;
- pigmentētu ādas bojājumu.
Ja plankums nepāriet, aug, asiņo, sāp vai kļūst biezāks, nepieciešama dermatologa apskate.
Kā ārstē aktīnisko keratozi?
Aktīniskās keratozes ārstēšana ir atkarīga no bojājumu skaita, izmēra, biezuma, lokalizācijas, pacienta riska un no tā, vai jāārstē viens plankums vai plašāks saules bojātas ādas lauks.
Galvenie ārstēšanas virzieni ir:
- krioterapija jeb sasaldēšana;
- fotodinamiskā terapija;
- lokāla ārsta nozīmēta recepšu terapija;
- kiretāža vai ķirurģiska noņemšana atsevišķos gadījumos;
- lāzera vai ķīmiskā pīlinga tipa procedūras atsevišķās situācijās;
- lauka terapija, ja bojājumu ir daudz vai visa zona ir saules bojāta;
- regulāra novērošana atsevišķos zema riska gadījumos pēc ārsta izvērtējuma.
Mitrinošs krēms vai kosmētiska ādas kopšana var īslaicīgi mazināt sausumu un diskomfortu, bet tā neārstē netipiskās šūnu izmaiņas, ja plankums ir aktīniskā keratoze. Ja raupjums nepāriet vai atkārtojas vienā un tajā pašā vietā, vajadzīga dermatologa izvērtēšana.
Šajā rakstā netiek norādīti konkrēti recepšu medikamentu nosaukumi. Konkrētu terapiju nosaka ārsts pēc ādas stāvokļa, bojājumu riska un pacienta individuālās situācijas izvērtēšanas.
Vai aktīnisko keratozi vajag ārstēt?
Bieži aktīnisko keratozi ieteicams ārstēt, jo tā var progresēt un norāda uz saules bojātas ādas laukumu. Ārstēšanas mērķi ir:
- novērst konkrēto bojājumu;
- samazināt progresijas risku;
- samazināt jaunu bojājumu veidošanos saules bojātajā zonā;
- uzlabot ādas kontroli;
- laikus pamanīt bīstamas izmaiņas.
Tomēr ne katrs bojājums tiek ārstēts vienādi. Dažos gadījumos ārsts var ieteikt novērošanu, citos — viena plankuma ārstēšanu, bet vēl citos — visa lauka terapiju.
Kad ārstē vienu plankumu un kad visu saules bojāto zonu?
Vienu plankumu biežāk ārstē tad, ja aktīniskā keratoze ir atsevišķa, skaidri redzama un nav daudz līdzīgu bojājumu.
Plašāku zonu ārstē tad, ja ir daudz aktīnisko keratožu vai redzams saules bojātas ādas lauks. Šādā gadījumā problēma nav tikai vienā plankumā — netipiskas šūnu izmaiņas var būt arī apkārtējā ādā. Tāpēc ārsts var ieteikt terapiju, kas iedarbojas uz visu zonu.
Vai aktīnisko keratozi ārstē ar krioterapiju?
Jā. Krioterapija jeb sasaldēšana ir viena no biežāk izmantotajām metodēm atsevišķu aktīnisko keratožu ārstēšanai. Pēc procedūras āda var kļūt sarkana, jutīga, veidot pūslīti, kreveli un pēc tam sadzīt. Krioterapija ir piemērota ne visiem bojājumiem, un tās piemērotību nosaka ārsts.
Vai aktīnisko keratozi ārstē ar fotodinamisko terapiju?
Jā. Fotodinamiskā terapija var būt piemērota noteiktām aktīniskās keratozes formām un plašākam saules bojātas ādas laukam. Šajā pieejā izmanto īpašu vielu un gaismu, lai bojātu netipiskās šūnas. Pēc ārstēšanas āda var būt apsārtusi, jutīga un lobīties. Metodi izvēlas ārsts.
Vai aktīnisko keratozi ārstē ar krēmu?
Jā, noteiktos gadījumos aktīnisko keratozi ārstē ar ārsta nozīmētu lokālu recepšu terapiju. Šāda terapija var būt īpaši noderīga, ja bojājumu ir daudz vai jāārstē plašāks saules bojātas ādas lauks. Ārstēšanas laikā āda var kļūt sarkana, iekaisusi, jutīga vai lobīties — tas var būt sagaidāms ārstēšanas efekts, bet ārstēšana jāveic ārsta vadībā.
Vai aktīnisko keratozi var ārstēt ar lāzeru vai ķīmisko pīlingu?
Atsevišķos gadījumos dermatologs var apsvērt lāzera vai ķīmiskā pīlinga tipa procedūras, īpaši plašākas saules bojātas ādas ārstēšanai. Tās nav piemērotas visiem pacientiem un visiem bojājumiem. Ja ir aizdomas par invazīvu vēzi, vispirms nepieciešama precīza diagnostika, nevis kosmētiska procedūra.
Vai pēc ārstēšanas paliek rēta?
Pēc daļas ārstēšanas metožu var būt īslaicīgs apsārtums, krevele, lobīšanās, pigmenta izmaiņas vai jutīgums. Rētas risks parasti ir atkarīgs no metodes, bojājuma dziļuma, lokalizācijas, ādas īpatnībām un dzīšanas. Ja bojājums jāizgriež vai jāveic dziļāka procedūra, rētas risks var būt lielāks.
Cik ilgi dzīst āda pēc aktīniskās keratozes ārstēšanas?
Dzīšanas laiks atkarīgs no ārstēšanas metodes. Pēc krioterapijas āda var sadzīt dažu nedēļu laikā. Pēc lokālas lauka terapijas apsārtums, jutīgums un lobīšanās var ilgt ilgāk. Pēc fotodinamiskās terapijas vai procedūrām dzīšanas laiks ir individuāls. Precīzus norādījumus par kopšanu sniedz ārstējošais ārsts.
Vai aktīnisko keratozi var ārstēt mājās?
Aktīnisko keratozi nevajadzētu ārstēt mājās ar pašizvēlētiem līdzekļiem, skābēm, dedzināšanu, kasīšanu vai internetā ieteiktiem preparātiem. Pašārstēšanās var aizkavēt diagnozi, īpaši ja bojājums patiesībā jau ir plakanšūnu karcinoma vai cits ādas vēzis.
Mājās var un vajag ievērot saules aizsardzību, pārbaudīt ādu un sekot ārsta norādījumiem, bet ārstēšanas metodi jānosaka dermatologam.
Ko nedrīkst darīt, ja plankums varētu būt aktīniskā keratoze?
Aizdomīgu raupju vai zvīņainu plankumu nedrīkst:
- dedzināt ar skābēm vai tautas līdzekļiem;
- nokasīt vai traumēt;
- ilgstoši ārstēt kā sausu ādu, ja nav uzlabojuma;
- noņemt ar kosmētisku procedūru bez diagnozes;
- lietot recepšu līdzekļus bez ārsta norādījuma;
- paļauties tikai uz interneta attēliem;
- ignorēt, ja plankums sāp, asiņo, mitro, čūlo vai strauji aug.
Kas notiek, ja aktīnisko keratozi neārstē?
Ja aktīnisko keratozi neārstē, tā var saglabāties, mazināties vai progresēt. Daļai pacientu var parādīties jauni bojājumi tajā pašā saules bojātajā zonā. Daļa bojājumu var pāriet plakanšūnu karcinomā.
Neārstēta aktīniskā keratoze ne vienmēr nozīmē, ka noteikti attīstīsies vēzis, bet tā palielina nepieciešamību pēc dermatologa izvērtējuma un kontroles.
Vai no aktīniskās keratozes var nomirt?
No pašas aktīniskās keratozes nemirst. Tomēr tās nozīme ir tajā, ka tā var būt priekšvēža bojājums un norāda uz saules bojātu ādu. Ja bojājums progresē līdz invazīvai plakanšūnu karcinomai un netiek ārstēts, risks var kļūt daudz nopietnāks.
Kāda ir aktīniskās keratozes prognoze?
Prognoze parasti ir laba, ja bojājumi tiek laikus atpazīti, ārstēti un āda tiek pasargāta no turpmāka UV bojājuma. Tomēr aktīniskā keratoze var atkārtoties, un cilvēkam ar daudzām aktīniskām keratozēm ir lielāks ādas vēža risks. Tāpēc svarīga ir ne tikai viena plankuma ārstēšana, bet arī profilakse un kontrole.
Kā samazināt aktīniskās keratozes risku?
Aktīniskās keratozes risku var samazināt, mazinot UV starojuma ietekmi uz ādu.
Svarīgākie profilakses principi:
- izvairīties no saules apdegumiem;
- neizmantot solāriju;
- meklēt ēnu intensīva UV starojuma laikā;
- valkāt cepuri ar platām malām;
- valkāt saulesbrilles;
- izvēlēties ādu nosedzošu apģērbu;
- lietot plaša spektra saules aizsarglīdzekli ar atbilstošu SPF;
- atjaunot saules aizsarglīdzekli pēc peldes, svīšanas vai noslaucīšanās;
- īpaši aizsargāt seju, ausis, lūpas, galvas ādu, kaklu un plaukstu virspuses;
- regulāri pārbaudīt ādu;
- apmeklēt dermatologu, ja ir daudz saules bojājumu vai iepriekš bijis ādas vēzis.
Visdrošākā pieeja ir vairāku aizsardzības slāņu kombinācija: izvairīšanās no intensīvas saules, ēna, ādu nosedzošs apģērbs, cepure, saulesbrilles, SPF līdzeklis un solārija nelietošana. SPF viens pats nav pietiekams, ja cilvēks apzināti pagarina uzturēšanos saulē.
Vai SPF palīdz samazināt aktīniskās keratozes risku?
Jā, pareizi lietots SPF palīdz samazināt UV starojuma radītos ādas bojājumus. Tomēr SPF nav vienīgā aizsardzība un nav atļauja ilgāk uzturēties saulē. Vislabāk strādā kombinēta aizsardzība: ēna, apģērbs, cepure, saulesbrilles, SPF un solārija nelietošana.
Vai pēc aktīniskās keratozes diagnozes drīkst sauļoties?
Apzināta sauļošanās nav ieteicama. Aktīniskā keratoze nozīmē, ka āda jau ir saules bojāta. Tas nenozīmē, ka cilvēks nedrīkst iet ārā, bet jāizvairās no saules apdegumiem, solārija un ilgstošas intensīvas UV iedarbības.
Vai bērniem jālieto saules aizsardzība?
Jā. Bērnu āda jāpasargā no saules apdegumiem, jo UV bojājumi uzkrājas dzīves laikā. Aktīniskā keratoze biežāk parādās vēlāk dzīvē, bet tās pamats bieži ir gadu gaitā uzkrāts UV bojājums. Bērniem jāizmanto ēna, apģērbs, cepure un vecumam piemēroti saules aizsarglīdzekļi.
Kā pašam pārbaudīt ādu mājās?
Ādu vēlams pārbaudīt labā apgaismojumā, izmantojot spoguli vai lūdzot palīdzību tuviniekam.
Īpaši jāpārbauda:
- seja;
- deguns un piere;
- ausis;
- lūpas;
- galvas matainā daļa;
- kakls;
- pleci;
- apakšdelmi;
- plaukstu virspuses;
- vietas, kur iepriekš bijuši raupji plankumi vai ārstēti bojājumi.
Jāpievērš uzmanība plankumiem, kas ir raupji, zvīņaini, biezē, asiņo, sāp, mitro, čūlo vai nepāriet.
Cik bieži jāpārbauda āda pie dermatologa?
Pārbaudes biežumu nosaka dermatologs. Tas atkarīgs no bojājumu skaita, pacienta ādas tipa, UV bojājuma apjoma, imūnsistēmas stāvokļa, iepriekšēja ādas vēža un ārstēšanas rezultāta. Cilvēkiem ar daudzām aktīniskām keratozēm, imūnsupresiju vai iepriekš bijušu ādas vēzi kontrole parasti nepieciešama biežāk.
Kas šobrīd medicīnā ir labi pierādīts?
Medicīniski labi pamatots ir tas, ka aktīniskā keratoze ir saistīta ar kumulatīvu UV starojuma bojājumu. Labi pierādīts ir arī tas, ka aktīniskā keratoze ir saistīta ar plakanšūnu karcinomas risku, īpaši cilvēkiem ar daudzām aktīniskām keratozēm, plašu saules bojājumu, iepriekšēju ādas vēzi vai novājinātu imunitāti.
Pierādījumos balstīta pieeja ietver dermatologa apskati, dermatoskopiju, biopsiju aizdomīgos gadījumos, viena bojājuma ārstēšanu vai lauka terapiju, kā arī ilgtermiņa UV aizsardzību un kontroli.
Par ko medicīnā vēl diskutē un pie kā strādā?
Medicīna turpina pilnveidot riska novērtēšanu: kuri aktīniskās keratozes bojājumi ir visbīstamākie, kuriem pacientiem nepieciešama intensīvāka ārstēšana un kā vislabāk mazināt plakanšūnu karcinomas risku. Attīstās digitālā dermatoskopija, ādas fotografēšana, mākslīgā intelekta palīgrīki un personalizēta riska novērtēšana.
Tiek pētītas un pilnveidotas arī lauka terapijas pieejas, kas ārstē ne tikai atsevišķus plankumus, bet visu saules bojāto ādas zonu. Mērķis ir samazināt jaunu aktīnisko keratožu atkārtošanos un, iespējams, mazināt plakanšūnu karcinomas risku.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Necepies! Izvēlies dzīvot! — https://www.spkc.gov.lv/lv/necepies-izvelies-dzivot
- Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Droša sauļošanās — https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/drosa_saulosanas_final_pdf1.pdf
- Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): Aktīniskās keratozes jeb saules keratozes — https://www.nhs.uk/conditions/actinic-keratoses/
- Britu Dermatologu asociācija: informācija pacientiem par aktīniskajām keratozēm — https://www.bad.org.uk/pils/actinic-keratoses
- DermNet: Aktīniskā keratoze — https://dermnetnz.org/topics/actinic-keratosis
- DermNet: Ādas plakanšūnu karcinoma — https://dermnetnz.org/topics/cutaneous-squamous-cell-carcinoma
- ASV Nacionālais vēža institūts (NCI): ādas vēža ārstēšana — informācija pacientiem — https://www.cancer.gov/types/skin/patient/skin-treatment-pdq
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): aktīniskā keratoze — pārskats un ārstēšana — https://www.aad.org/public/diseases/skin-cancer/actinic-keratosis-overview
- Cancer Research UK: nemelanomas ādas vēža riski un cēloņi, tostarp saules keratoze — https://www.cancerresearchuk.org/about-cancer/skin-cancer/risks-causes
- PubMed Central: aktīniskā keratoze un ādas plakanšūnu karcinoma — https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6819699/
- PubMed: lauka kancerizācijas terapijas aktīniskās keratozes ārstēšanā — https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/38351246/
Atruna
Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ādas plankumu un veidojumu pašnovērtēšana var būt kļūdaina, jo aktīniskā keratoze var līdzināties sausai ādai, ekzēmai, psoriāzei, sēnīšu infekcijai, bazaliomai, plakanšūnu karcinomai vai citām ādas izmaiņām. Ja pamanāt jaunu, raupju, zvīņainu, augošu, asiņojošu, sāpīgu, niezošu, mitrojošu, čūlojošu, krevelainu, nedzīstošu vai citādi aizdomīgu ādas vai lūpas plankumu, vērsieties pie dermatologa, dermatoonkologa vai cita atbilstoša speciālista. Nemēģiniet aizdomīgus plankumus dedzināt, kasīt, griezt, nokasīt vai ārstēt ar pašizvēlētiem līdzekļiem. Ja bojājums strauji palielinās, izteikti asiņo, čūlo, kļūst stipri sāpīgs, parādās infekcijas pazīmes, palielināti limfmezgli vai vispārēji simptomi, nepieciešama neatliekama medicīniska izvērtēšana.
