Aktīniskā keratoze jeb saules keratoze ir hroniska saules bojātas ādas izmaiņa, kas parasti izskatās vai jūtama kā raupjš, zvīņains, sauss vai smilšpapīram līdzīgs plankums. Tā visbiežāk rodas vietās, kur āda dzīves laikā saņēmusi daudz ultravioletā starojuma: uz sejas, deguna, pieres, ausīm, lūpām, galvas matainās daļas vai plikpaurības zonas, kakla, pleciem, apakšdelmiem un plaukstu virspusēm.
Aktīniskā keratoze nav lipīga infekcija. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Tā rodas, kad ultravioletais starojums no saules vai solārija gadiem ilgi bojā ādas šūnu DNS. Laika gaitā daļa ādas šūnu sāk uzvesties netipiski, un uz ādas veidojas priekšvēža izmaiņas.
Aktīniskā keratoze pati par sevi nav invazīvs ādas vēzis, bet to uzskata par ādas priekšvēža stāvokli. Tas nozīmē, ka daļa aktīnisko keratožu var progresēt līdz ādas plakanšūnu karcinomai. Ne katrs raupjš plankums pāriet vēzī, taču nav iespējams droši paredzēt, kurš bojājums saglabāsies mierīgs, kurš pazudīs un kurš kļūs bīstams. Tāpēc raupji, zvīņaini, sāpīgi, asiņojoši, mitrojoši, biezējoši vai nepārejoši plankumi jāparāda dermatologam.
Pacientam aktīniskā keratoze bieži šķiet “sausa āda”, “neliels raupjums”, “krevele”, “saules plankums”, “sarkans pleķis” vai “plankums, ko jūt ar pirkstu, bet grūti ieraudzīt”. Tieši šī iemesla dēļ aktīniskā keratoze bieži tiek ignorēta. Tomēr raupjš plankums uz saules bojātas ādas, īpaši uz sejas, auss, lūpas, galvas ādas vai plaukstu virspusēm, nav jāuztver tikai kā kosmētiska problēma.
Aktīniskā keratoze ir saules bojātas ādas priekšvēža izmaiņa. To sauc arī par saules keratozi, jo galvenais cēlonis ir ilgstoša ultravioletā starojuma iedarbība. Vārds “aktīnisks” nozīmē saistīts ar gaismas vai starojuma ietekmi, bet “keratoze” nozīmē ādas virsējā slāņa sabiezēšanu vai pārragošanos.
Aktīniskā keratoze rodas no keratinocītiem — šūnām, kas veido ādas virsējo slāni. Ja šajās šūnās uzkrājas UV starojuma radīti DNS bojājumi, šūnas var kļūt netipiskas un veidot raupju, zvīņainu plankumu.
Medicīniski aktīniskā keratoze ir cieši saistīta ar plakanšūnu karcinomu, jo abas rodas no keratinocītiem un abas ir saistītas ar ilgstošu UV bojājumu. Tomēr aktīniskā keratoze parasti vēl nav invazīvs vēzis — tā nav ieaugusi dziļāk ādā un nav izplatījusies. Tās nozīme ir tajā, ka tā norāda uz saules bojātu ādu un daļā gadījumu var būt ceļš uz plakanšūnu karcinomu.
Plašāku pārskatu par ādas audzējiem skatīt rakstā “Ādas vēzis”, bet par invazīvu audzēju — rakstā “Plakanšūnu karcinoma”.
Aktīniskā keratoze parasti netiek uzskatīta par invazīvu ādas vēzi. Tā ir priekšvēža izmaiņa jeb stāvoklis, kas var būt saistīts ar paaugstinātu ādas vēža risku. Tas nozīmē, ka aktīniskā keratoze vēl nav tas pats, kas plakanšūnu karcinoma, bet tā var būt tās priekšstadija.
Svarīgi ir nošķirt trīs situācijas.
Pacientam praktiski svarīgākais ir nevis pašam noteikt precīzu stadiju, bet saprast: raupjš, zvīņains, nepārejošs vai mainīgs plankums jāparāda dermatologam.
Aktīniskā keratoze nav invazīvs ļaundabīgs audzējs, taču tā nav arī pilnīgi nevainīga ādas izmaiņa. Tajā jau ir netipiskas ādas šūnas, kas radušās UV bojājumu ietekmē. Daļa šādu bojājumu var saglabāties, daļa var mazināties, bet daļa var progresēt līdz plakanšūnu karcinomai.
Tāpēc labākā pieeja ir nevis gaidīt, bet izvērtēt bojājumu pie dermatologa un izlemt, vai nepieciešama ārstēšana, novērošana vai plašākas saules bojātas ādas zonas ārstēšana.
Nē. Aktīniskā keratoze nav infekcija un nav lipīga. Tā neizplatās ar pieskārieniem, kopīgiem dvieļiem, baseinu, sadzīves priekšmetiem vai ciešu kontaktu. Tā rodas ādas šūnu bojājumu dēļ, galvenokārt ilgstoša ultravioletā starojuma ietekmē.
Jā, aktīniskā keratoze var progresēt līdz plakanšūnu karcinomai, bet tas nenotiek ar katru bojājumu. Daļa aktīnisko keratožu var saglabāties gadiem, daļa var mazināties, bet daļa var kļūt biezāka, sāpīga, asiņojoša vai čūlojoša un attīstīties par invazīvāku bojājumu.
Svarīga medicīniska problēma ir tā, ka nav iespējams droši paredzēt, kura konkrētā aktīniskā keratoze progresēs. Tāpēc aizdomīgi vai mainīgi bojājumi jāizvērtē dermatologam.
Dažos gadījumos aktīniskā keratoze var mazināties vai uz laiku kļūt mazāk pamanāma, īpaši ja samazinās UV iedarbība un āda tiek labāk aizsargāta. Tomēr tā var arī atgriezties, parādīties citā vietā vai progresēt. Tāpēc nav droši paļauties tikai uz to, ka “plankums pats pāries”.
Ja plankums ir uz lūpas, auss, sejas, galvas ādas vai plaukstu virspusēm, ja tas kļūst biezāks, sāp, asiņo, mitro vai veido kreveli, to vajadzētu pārbaudīt pie dermatologa.
Jā. Aktīniskā keratoze var atkārtoties pēc ārstēšanas, un var parādīties jauni bojājumi citās saules bojātās vietās. Tas notiek tāpēc, ka UV bojājumi bieži nav tikai vienā plankumā — tie ir uzkrājušies plašākā ādas laukā. Tāpēc pēc ārstēšanas svarīga ir saules aizsardzība, ādas pašpārbaude un dermatologa kontrole.
Aktīniskā keratoze ir priekšvēža izmaiņa, kas var būt saistīta ar plakanšūnu karcinomas risku. Tā bieži izskatās kā raupjš, zvīņains vai sauss plankums uz saules bojātas ādas.
Plakanšūnu karcinoma ir invazīvs ādas vēzis, kas var izskatīties kā biezs raupjš plankums, sarkans mezgls, nedzīstoša čūla, kreveļains vai asiņojošs bojājums. Tā var ieaugt dziļāk ādā un noteiktos gadījumos izplatīties limfmezglos.
Bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma ir cits nemelanomas ādas vēža veids. Tā biežāk izskatās kā perlamutra mezgliņš, nedzīstoša čūliņa, sārts plankums, rētai līdzīgs laukums vai atkārtoti asiņojošs veidojums.
Melanoma rodas no pigmenta šūnām un biežāk saistīta ar dzimumzīmes izmaiņām, neregulārām robežām, vairākām krāsām vai jaunu neparastu veidojumu. Melanoma nav tas pats, kas aktīniskā keratoze.
Pašam šos stāvokļus droši atšķirt var būt grūti, tāpēc aizdomīgi ādas veidojumi jāizvērtē dermatologam.
Aktīniskā keratoze visbiežāk izskatās vai jūtama kā raupjš, zvīņains, sauss, sārts, sarkans, ādas krāsas vai brūngans plankums. Dažkārt to vieglāk sajust ar pirkstu nekā ieraudzīt — virsma var atgādināt smilšpapīru.

Aktīniskā keratoze var izpausties kā:
Aktīniskā keratoze sākuma stadijā var būt ļoti neliela. Cilvēks var pamanīt tikai sajūtu, ka āda ir raupja vienā punktā, lai gan vizuāli plankums šķiet gandrīz nemanāms. Daļa bojājumu var būt redzama, bet daļa — tikai sataustāma. Tāpēc dermatologa apskatē svarīga ir ne tikai vizuāla ādas pārbaude, bet arī bojājuma virsmas un lokalizācijas izvērtēšana.
Aktīniskā keratoze var neradīt nekādas sajūtas, bet tā var arī niezēt, durstīt, sāpēt vai kļūt jutīga pieskaroties. Dažkārt tā var pārklāties ar kreveli vai asiņot, īpaši pēc kasīšanas, skūšanās vai traumēšanas.
Sāpes, asiņošana, mitrošana, čūlošana vai strauja sabiezēšana ir pazīmes, kuru gadījumā bojājumu nevajadzētu uzskatīt par vienkāršu sausu ādu. Šādos gadījumos nepieciešama dermatologa apskate, jo bojājums var būt kļuvis aizdomīgs uz plakanšūnu karcinomu.
Aktīnisko keratozi visbiežāk palīdz atpazīt šādas pazīmes.
Plankums var būt neliels, bet ar pirkstu labi jūtams kā raupjums uz saules bojātas ādas.
Ja “sausās ādas” laukums nepazūd ar parastu ādas kopšanu, tas jāizvērtē.
Aktīniskā keratoze ne vienmēr ir spilgti sarkana. Tā var būt arī ādas krāsā vai viegli brūngana.
Īpaši raksturīgas vietas ir seja, deguns, piere, ausis, galvas āda, lūpas, plaukstu virspuses un apakšdelmi.
Ja plankums kļūst biezāks, sāp, asiņo, mitro, čūlo vai strauji aug, tas jāparāda dermatologam.
Raupjš plankums var būt bīstams, ja tas mainās vai tam ir pazīmes, kas var liecināt par progresiju uz plakanšūnu karcinomu. Īpaši uzmanīgi jāvērtē plankumi, kas:

Ja ir šādas pazīmes, nevajadzētu ilgstoši gaidīt vai ārstēt plankumu kā parastu sausumu. Ja raupjš plankums kļūst par paceltu mezglu, čūlu, asiņojošu kreveli vai sāpīgu sabiezējumu, tas vairs nav jāuztver kā parasta aktīniskā keratoze — jāizslēdz plakanšūnu karcinoma.
Aktīniskā keratoze visbiežāk rodas vietās, kas dzīves laikā daudz saņēmušas saules starojumu. Tipiskas lokalizācijas ir:
Aktīniskā keratoze var rasties arī citās vietās, bet vietās, kur saule reti tiek klāt, tā ir mazāk raksturīga. Ja raupjš vai zvīņains plankums rodas neparastā vietā, tas joprojām jāizvērtē pēc pazīmēm, nevis jāpieņem, ka tas noteikti nav nozīmīgs.
Jā. Aktīniskā keratoze uz lūpas, īpaši uz apakšlūpas, var izpausties kā ilgstošs sausums, raupjums, plaisāšana, krevele, jutīgums vai bālgans/sārts laukums. Šo stāvokli bieži sauc par aktīnisko heilītu.
Aktīniskais heilīts ir saules bojājums lūpas zonā un var būt saistīts ar plakanšūnu karcinomas risku. Tāpēc ilgstoši raupja, plaisājoša, asiņojoša vai čūlojoša lūpa nav jāuztver tikai kā “sausums”, “vēja aprauta lūpa” vai kosmētiska problēma.
Īpaši jāuzmanās, ja apakšlūpa ilgstoši ir sausa, zvīņaina, plaisā, zaudē skaidru robežu ar apkārtējo ādu, veido kreveli vai periodiski asiņo. Šādos gadījumos nevajadzētu ilgstoši lietot tikai lūpu balzamu vai kosmētiskus līdzekļus — nepieciešama dermatologa vai cita atbilstoša speciālista apskate.
Jā. Aktīniskā keratoze var būt galvas matainajā daļā, īpaši cilvēkiem ar plānākiem matiem vai plikpaurību. Šī zona bieži tiek pakļauta saules iedarbībai, bet cilvēks pats to pārbauda retāk. Tāpēc raupjus plankumus uz galvas ādas bieži pamana vēlāk.
Galvas ādas apskatei var izmantot spoguli vai lūgt palīdzību tuviniekam. Ja ir vairāki raupji plankumi, kreveles vai sāpīgi laukumi, jāapmeklē dermatologs.
Aktīniskā keratoze rodas ilgstoša ultravioletā starojuma ietekmē. UV starojums bojā ādas šūnu DNS. Daļu bojājumu organisms spēj salabot, bet daļa laika gaitā uzkrājas. Ja bojājumi skar šūnu augšanas kontroles mehānismus, šūnas sāk uzvesties netipiski un veido raupju, zvīņainu plankumu.
Galvenie riska avoti ir:
Aktīniskā keratoze var rasties jebkuram cilvēkam, bet risks ir lielāks noteiktās grupās.
Paaugstināts risks ir cilvēkiem, kuriem ir:
Cilvēkiem ar tumšāku ādu aktīniskā keratoze ir retāka, bet tā joprojām var rasties, īpaši intensīvas UV iedarbības, imūnsupresijas vai citu riska faktoru gadījumā.
Lielākā daļa aktīnisko keratožu nav tieši iedzimtas. Tomēr cilvēks var pārmantot ādas tipu, jutību pret sauli un spēju viegli apdegt. Tas var palielināt risku, ka dzīves laikā UV bojājumi uzkrāsies ātrāk. Retākos gadījumos ģenētiski stāvokļi, kas padara ādu īpaši jutīgu pret UV bojājumiem, var būt saistīti ar lielāku aktīniskās keratozes un ādas vēža risku.
Aktīniskā keratoze nav infekcija, tāpēc tai nav inficēšanās mehānisma. Precīzāk ir runāt par attīstības mehānismu.
Vienkāršoti tas notiek šādi:

Aktīniskā keratoze parasti neveidojas vienas dienas laikā. Tā ir ilgstošu UV bojājumu rezultāts.
Gadiem ilga saules vai solārija ietekme bojā ādas šūnu DNS.
Āda kļūst raupjāka, plankumaināka, sausāka, ar pigmenta izmaiņām, sīkiem asinsvadiem un novecošanās pazīmēm.
Parādās neliels smilšpapīram līdzīgs plankums, kas var būt grūti saskatāms.
Plankums kļūst sārts, sarkans, ādas krāsas, brūngans, zvīņains vai krevelains.
Ja bojājums kļūst biezāks, sāp, asiņo, mitro, čūlo vai strauji aug, jāizslēdz plakanšūnu karcinoma.
Aktīniskā keratoze ir svarīga ne tikai kā atsevišķs plankums, bet kā signāls, ka āda ir saules bojāta. Jo vairāk aktīnisko keratožu un jo plašāks saules bojājums, jo lielāks var būt arī ādas plakanšūnu karcinomas risks.
Ne katra aktīniskā keratoze pāriet vēzī. Tomēr nav iespējams droši paredzēt, kura progresēs. Tāpēc dermatologs vērtē ne tikai vienu plankumu, bet arī visu ādas kopējo stāvokli: cik bojājumu ir, kur tie atrodas, vai tie mainās, vai pacients ir imūnsupresēts un vai iepriekš bijis ādas vēzis.
Lauka kancerizācija nozīmē, ka ilgstošs UV starojums ir bojājis ne tikai vienu redzamu plankumu, bet plašāku ādas laukumu. Šajā laukā var būt redzamas aktīniskās keratozes, bet daļa šūnu izmaiņu var būt mikroskopiskas un vēl neredzamas.
Pacientam to var izskaidrot vienkārši: ja uz pieres, galvas ādas, ausīm vai plaukstu virspusēm ir daudz raupju plankumu, problēma nav tikai vienā plankumā. Visa šī zona ir ilgstoši saules bojāta un var veidot jaunus bojājumus nākotnē.
Daļa bojājumu var būt redzama kā raupji plankumi, bet daļa šūnu izmaiņu var vēl nebūt saskatāma ar aci. Tāpēc dermatologs reizēm ārstē arī šķietami normālu ādu ap redzamajiem plankumiem, ja visa zona ir ilgstoši saules bojāta.
Tāpēc dažreiz ārstē ne tikai vienu plankumu, bet arī plašāku saules bojātas ādas zonu. To sauc par lauka terapiju. Ārsts izvēlas metodi pēc bojājumu skaita, vietas, ādas stāvokļa un pacienta riska.
Par bīstamākām pazīmēm var liecināt:
Šādas izmaiņas var nozīmēt, ka bojājums vairs nav tikai aktīniskā keratoze un jāizslēdz plakanšūnu karcinoma.
Aktīniskā keratoze galvenokārt ir saistīta ar plakanšūnu karcinomas risku, jo abi stāvokļi rodas no keratinocītiem. Tā nepāriet melanomā, jo melanoma rodas no citām šūnām — melanocītiem. Tā arī nav tipiska bazaliomas priekšstadija.
Tomēr cilvēkam ar aktīnisko keratozi bieži ir saules bojāta āda kopumā, un UV bojājumi ir riska faktors arī citiem ādas vēžiem. Tāpēc dermatologam jāvērtē visa āda, nevis tikai viens raupjš plankums.
Pie dermatologa jāvēršas, ja:
Dermatologs parasti sāk ar ādas apskati un pacienta riska faktoru izvērtēšanu. Ārsts novērtē plankuma izskatu, virsmu, raupjumu, krāsu, lokalizāciju, sāpes, asiņošanu, čūlošanu un izmaiņas laikā.
Bieži tiek izmantota dermatoskopija. Dermatoskopija ir ādas veidojuma apskate ar īpašu optisku ierīci — dermatoskopu. Tā palīdz redzēt struktūras, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci, un atšķirt aktīnisko keratozi no citiem ādas bojājumiem.

Saistītās tēmas skatīt rakstos “Dermatoskopija” un “Ādas veidojumu pārbaude”.
Biopsija nozīmē audu parauga paņemšanu izmeklēšanai mikroskopā. Aktīniskās keratozes gadījumā biopsija nav vajadzīga vienmēr. Tā var būt nepieciešama, ja ir pazīmes, kas rada aizdomas par plakanšūnu karcinomu vai citu ādas vēzi.
Biopsiju var ieteikt, ja plankums:
Histoloģiskā izmeklēšana ir audu pārbaude mikroskopā. Tā palīdz noteikt, vai bojājums ir aktīniskā keratoze, Bovena slimība, plakanšūnu karcinoma, bazalioma vai cita diagnoze. Histoloģija ir svarīga, ja klīniski nav iespējams droši saprast, cik dziļas un nopietnas ir izmaiņas.
Nē. Fotogrāfija var palīdzēt saprast, ka plankums izskatās aizdomīgs, bet tā neaizstāj dermatologa apskati, dermatoskopiju un, ja nepieciešams, biopsiju. Aktīnisko keratozi var sajaukt ar ekzēmu, psoriāzi, sēnīšu infekciju, bazaliomu, plakanšūnu karcinomu un citiem ādas stāvokļiem.
Aktīnisko keratozi var sajaukt ar:
Ja plankums nepāriet, aug, asiņo, sāp vai kļūst biezāks, nepieciešama dermatologa apskate.
Aktīniskās keratozes ārstēšana ir atkarīga no bojājumu skaita, izmēra, biezuma, lokalizācijas, pacienta riska un no tā, vai jāārstē viens plankums vai plašāks saules bojātas ādas lauks.

Galvenie ārstēšanas virzieni ir:
Mitrinošs krēms vai kosmētiska ādas kopšana var īslaicīgi mazināt sausumu un diskomfortu, bet tā neārstē netipiskās šūnu izmaiņas, ja plankums ir aktīniskā keratoze. Ja raupjums nepāriet vai atkārtojas vienā un tajā pašā vietā, vajadzīga dermatologa izvērtēšana.
Šajā rakstā netiek norādīti konkrēti recepšu medikamentu nosaukumi. Konkrētu terapiju nosaka ārsts pēc ādas stāvokļa, bojājumu riska un pacienta individuālās situācijas izvērtēšanas.
Bieži aktīnisko keratozi ieteicams ārstēt, jo tā var progresēt un norāda uz saules bojātas ādas laukumu. Ārstēšanas mērķi ir:
Tomēr ne katrs bojājums tiek ārstēts vienādi. Dažos gadījumos ārsts var ieteikt novērošanu, citos — viena plankuma ārstēšanu, bet vēl citos — visa lauka terapiju.
Vienu plankumu biežāk ārstē tad, ja aktīniskā keratoze ir atsevišķa, skaidri redzama un nav daudz līdzīgu bojājumu.
Plašāku zonu ārstē tad, ja ir daudz aktīnisko keratožu vai redzams saules bojātas ādas lauks. Šādā gadījumā problēma nav tikai vienā plankumā — netipiskas šūnu izmaiņas var būt arī apkārtējā ādā. Tāpēc ārsts var ieteikt terapiju, kas iedarbojas uz visu zonu.
Jā. Krioterapija jeb sasaldēšana ir viena no biežāk izmantotajām metodēm atsevišķu aktīnisko keratožu ārstēšanai. Pēc procedūras āda var kļūt sarkana, jutīga, veidot pūslīti, kreveli un pēc tam sadzīt. Krioterapija ir piemērota ne visiem bojājumiem, un tās piemērotību nosaka ārsts.
Jā. Fotodinamiskā terapija var būt piemērota noteiktām aktīniskās keratozes formām un plašākam saules bojātas ādas laukam. Šajā pieejā izmanto īpašu vielu un gaismu, lai bojātu netipiskās šūnas. Pēc ārstēšanas āda var būt apsārtusi, jutīga un lobīties. Metodi izvēlas ārsts.
Jā, noteiktos gadījumos aktīnisko keratozi ārstē ar ārsta nozīmētu lokālu recepšu terapiju. Šāda terapija var būt īpaši noderīga, ja bojājumu ir daudz vai jāārstē plašāks saules bojātas ādas lauks. Ārstēšanas laikā āda var kļūt sarkana, iekaisusi, jutīga vai lobīties — tas var būt sagaidāms ārstēšanas efekts, bet ārstēšana jāveic ārsta vadībā.
Atsevišķos gadījumos dermatologs var apsvērt lāzera vai ķīmiskā pīlinga tipa procedūras, īpaši plašākas saules bojātas ādas ārstēšanai. Tās nav piemērotas visiem pacientiem un visiem bojājumiem. Ja ir aizdomas par invazīvu vēzi, vispirms nepieciešama precīza diagnostika, nevis kosmētiska procedūra.
Pēc daļas ārstēšanas metožu var būt īslaicīgs apsārtums, krevele, lobīšanās, pigmenta izmaiņas vai jutīgums. Rētas risks parasti ir atkarīgs no metodes, bojājuma dziļuma, lokalizācijas, ādas īpatnībām un dzīšanas. Ja bojājums jāizgriež vai jāveic dziļāka procedūra, rētas risks var būt lielāks.
Dzīšanas laiks atkarīgs no ārstēšanas metodes. Pēc krioterapijas āda var sadzīt dažu nedēļu laikā. Pēc lokālas lauka terapijas apsārtums, jutīgums un lobīšanās var ilgt ilgāk. Pēc fotodinamiskās terapijas vai procedūrām dzīšanas laiks ir individuāls. Precīzus norādījumus par kopšanu sniedz ārstējošais ārsts.
Aktīnisko keratozi nevajadzētu ārstēt mājās ar pašizvēlētiem līdzekļiem, skābēm, dedzināšanu, kasīšanu vai internetā ieteiktiem preparātiem. Pašārstēšanās var aizkavēt diagnozi, īpaši ja bojājums patiesībā jau ir plakanšūnu karcinoma vai cits ādas vēzis.
Mājās var un vajag ievērot saules aizsardzību, pārbaudīt ādu un sekot ārsta norādījumiem, bet ārstēšanas metodi jānosaka dermatologam.
Aizdomīgu raupju vai zvīņainu plankumu nedrīkst:
Ja aktīnisko keratozi neārstē, tā var saglabāties, mazināties vai progresēt. Daļai pacientu var parādīties jauni bojājumi tajā pašā saules bojātajā zonā. Daļa bojājumu var pāriet plakanšūnu karcinomā.
Neārstēta aktīniskā keratoze ne vienmēr nozīmē, ka noteikti attīstīsies vēzis, bet tā palielina nepieciešamību pēc dermatologa izvērtējuma un kontroles.
No pašas aktīniskās keratozes nemirst. Tomēr tās nozīme ir tajā, ka tā var būt priekšvēža bojājums un norāda uz saules bojātu ādu. Ja bojājums progresē līdz invazīvai plakanšūnu karcinomai un netiek ārstēts, risks var kļūt daudz nopietnāks.
Prognoze parasti ir laba, ja bojājumi tiek laikus atpazīti, ārstēti un āda tiek pasargāta no turpmāka UV bojājuma. Tomēr aktīniskā keratoze var atkārtoties, un cilvēkam ar daudzām aktīniskām keratozēm ir lielāks ādas vēža risks. Tāpēc svarīga ir ne tikai viena plankuma ārstēšana, bet arī profilakse un kontrole.
Aktīniskās keratozes risku var samazināt, mazinot UV starojuma ietekmi uz ādu.

Svarīgākie profilakses principi:
Visdrošākā pieeja ir vairāku aizsardzības slāņu kombinācija: izvairīšanās no intensīvas saules, ēna, ādu nosedzošs apģērbs, cepure, saulesbrilles, SPF līdzeklis un solārija nelietošana. SPF viens pats nav pietiekams, ja cilvēks apzināti pagarina uzturēšanos saulē.
Jā, pareizi lietots SPF palīdz samazināt UV starojuma radītos ādas bojājumus. Tomēr SPF nav vienīgā aizsardzība un nav atļauja ilgāk uzturēties saulē. Vislabāk strādā kombinēta aizsardzība: ēna, apģērbs, cepure, saulesbrilles, SPF un solārija nelietošana.
Apzināta sauļošanās nav ieteicama. Aktīniskā keratoze nozīmē, ka āda jau ir saules bojāta. Tas nenozīmē, ka cilvēks nedrīkst iet ārā, bet jāizvairās no saules apdegumiem, solārija un ilgstošas intensīvas UV iedarbības.
Jā. Bērnu āda jāpasargā no saules apdegumiem, jo UV bojājumi uzkrājas dzīves laikā. Aktīniskā keratoze biežāk parādās vēlāk dzīvē, bet tās pamats bieži ir gadu gaitā uzkrāts UV bojājums. Bērniem jāizmanto ēna, apģērbs, cepure un vecumam piemēroti saules aizsarglīdzekļi.
Ādu vēlams pārbaudīt labā apgaismojumā, izmantojot spoguli vai lūdzot palīdzību tuviniekam.
Īpaši jāpārbauda:
Jāpievērš uzmanība plankumiem, kas ir raupji, zvīņaini, biezē, asiņo, sāp, mitro, čūlo vai nepāriet.
Pārbaudes biežumu nosaka dermatologs. Tas atkarīgs no bojājumu skaita, pacienta ādas tipa, UV bojājuma apjoma, imūnsistēmas stāvokļa, iepriekšēja ādas vēža un ārstēšanas rezultāta. Cilvēkiem ar daudzām aktīniskām keratozēm, imūnsupresiju vai iepriekš bijušu ādas vēzi kontrole parasti nepieciešama biežāk.
Medicīniski labi pamatots ir tas, ka aktīniskā keratoze ir saistīta ar kumulatīvu UV starojuma bojājumu. Labi pierādīts ir arī tas, ka aktīniskā keratoze ir saistīta ar plakanšūnu karcinomas risku, īpaši cilvēkiem ar daudzām aktīniskām keratozēm, plašu saules bojājumu, iepriekšēju ādas vēzi vai novājinātu imunitāti.
Pierādījumos balstīta pieeja ietver dermatologa apskati, dermatoskopiju, biopsiju aizdomīgos gadījumos, viena bojājuma ārstēšanu vai lauka terapiju, kā arī ilgtermiņa UV aizsardzību un kontroli.
Medicīna turpina pilnveidot riska novērtēšanu: kuri aktīniskās keratozes bojājumi ir visbīstamākie, kuriem pacientiem nepieciešama intensīvāka ārstēšana un kā vislabāk mazināt plakanšūnu karcinomas risku. Attīstās digitālā dermatoskopija, ādas fotografēšana, mākslīgā intelekta palīgrīki un personalizēta riska novērtēšana.
Tiek pētītas un pilnveidotas arī lauka terapijas pieejas, kas ārstē ne tikai atsevišķus plankumus, bet visu saules bojāto ādas zonu. Mērķis ir samazināt jaunu aktīnisko keratožu atkārtošanos un, iespējams, mazināt plakanšūnu karcinomas risku.
Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ādas plankumu un veidojumu pašnovērtēšana var būt kļūdaina, jo aktīniskā keratoze var līdzināties sausai ādai, ekzēmai, psoriāzei, sēnīšu infekcijai, bazaliomai, plakanšūnu karcinomai vai citām ādas izmaiņām. Ja pamanāt jaunu, raupju, zvīņainu, augošu, asiņojošu, sāpīgu, niezošu, mitrojošu, čūlojošu, krevelainu, nedzīstošu vai citādi aizdomīgu ādas vai lūpas plankumu, vērsieties pie dermatologa, dermatoonkologa vai cita atbilstoša speciālista. Nemēģiniet aizdomīgus plankumus dedzināt, kasīt, griezt, nokasīt vai ārstēt ar pašizvēlētiem līdzekļiem. Ja bojājums strauji palielinās, izteikti asiņo, čūlo, kļūst stipri sāpīgs, parādās infekcijas pazīmes, palielināti limfmezgli vai vispārēji simptomi, nepieciešama neatliekama medicīniska izvērtēšana.
Нет, как правило, это не инвазивный рак кожи, а предраковое изменение, которое может быть связано с риском плоскоклеточной карциномы.
Да. Актинический кератоз считается предраковым состоянием кожи.
Он часто выглядит или ощущается как шершавое, чешуйчатое, сухое или похожее на наждачную бумагу пятно.
Да. Особенно если оно расположено на повреждённой солнцем коже и не проходит.
Да, часть актинических кератозов может прогрессировать до плоскоклеточной карциномы.
Нет. Не каждый актинический кератоз становится раком, однако достоверно предсказать, какой из них прогрессирует, невозможно.
Если оно не проходит, становится толще, болит, кровоточит, мокнет, изъязвляется или расположено на губе, ухе, лице или коже головы.
На лице, носу, лбу, ушах, губах, коже головы, шее, предплечьях и тыльной стороне кистей.
Да. На губе его нередко называют актиническим хейлитом.
Это солнечное повреждение в области губы, как правило нижней, которое может проявляться шершавостью, сухостью, трещинами или корочками.
Основная причина — длительное воздействие УФ-излучения от солнца или солярия.
Да. УФ-излучение солярия может повреждать клетки кожи и увеличивать риск актинического кератоза и рака кожи.
С помощью осмотра дерматолога, дерматоскопии и при необходимости биопсии.
Если пятно быстро растёт, утолщается, болит, кровоточит, мокнет, изъязвляется, не улучшается после лечения или выглядит нетипично.
Лечение может включать криотерапию, фотодинамическую терапию, местную рецептурную терапию, процедуры или полевую терапию.
Да, в определённых случаях с помощью местной рецептурной терапии, назначенной врачом.
Нет, самолечение небезопасно. Метод лечения должен определить дерматолог.
Да. Он может рецидивировать или появляться в других повреждённых солнцем местах.
Снижайте воздействие УФ-излучения: избегайте солнечных ожогов, используйте SPF, головной убор, одежду и избегайте солярия.
Намеренное пребывание на солнце не рекомендуется. Кожу необходимо защищать от дальнейшего УФ-повреждения.
Нет. Это не инфекция, и он не заразен.
Да. Он нередко возникает одновременно в нескольких повреждённых солнцем местах.
Иногда да. Он может быть чувствительным, зудящим, болезненным или жгучим.
Да, однако кровотечение является тревожным признаком, при котором необходимо исключить плоскоклеточную карциному.
Нет. Нередко его лечат другими методами, однако в подозрительных случаях может потребоваться биопсия или иссечение.
Это означает, что УФ-повреждение присутствует на более широком участке кожи, а не только в одном видимом пятне.
Как правило, нет. Актинический кератоз главным образом связан с риском плоскоклеточной карциномы.
Это не типичная предшествующая стадия базалиомы, однако повреждённая УФ-излучением кожа повышает риск различных видов рака кожи.
Нет. Многие шершавые пятна не являются раком, однако непроходящие, болезненные, кровоточащие или изменяющиеся пятна должен оценить дерматолог.
Да. Частоту наблюдения определяет дерматолог с учётом количества поражений, факторов риска и результата лечения.
| Уровень квалификации | Клиенты клиники | Первый визит |
|---|---|---|
| Врач | 45 € | 55 € |
| Высококвалифицированный врач | 52.25 € | 55 € |
| Др. Мед. | 66.50 € | 70 € |
Дерматолог Гунита БуйксаЗадать вопрос Записаться на визит |
|
Дерматолог Илона ЗаблоцкаЗадать вопрос Записаться на визит |
|
Дерматолог Занда БогдановаЗадать вопрос Записаться на визит |
Дерматолог Др. Мед. доцент Мара Роне-КупфереЗадать вопрос Записаться на визит |
|
Дерматолог Др. Мед. Даце БуйлеЗадать вопрос Записаться на визит |







