Tūlīt, tūlīt pietuvosies sauļošanās sezona, ko pelēkuma nomāktie latvieši ļoti gaida. Šogad uz ārzemēm braukt ir riskanti, tāpēc vairāk izbaudīsim mūsu pašu saules stūrīti. Viss izklausās ļoti skaisti un romantiski, taču ne visiem ir tik draudzīgas attiecības ar sauli.
Dažādu izskaidrojamu un neizskaidrojamu iemeslu dēļ daži no mums tiešos saules staros nemaz nedrīkst atrasties. Nevis pievilcīgs, bronzas krāsas iedegums, bet saules apdegums var kļūt par šīs vasaras ieguvumu.
Gaišo ādu īpašnieki jau no bērnības ir iepazinuši saules apdegumus. Viņi zina, ka jābūt īpaši uzmanīgiem, atrodoties saulē. Tomēr ne tikai viņus var skart tiešo saules staru izraisītās problēmas. Arī pilnīgi vesels cilvēks var kļūt jūtīgs un no saules gūt ciešanas, nevis baudu. Tas notiek ķīmiskās fotosensibilizācijas gadījumā. Fotosensibilizācija nozīmē paaugstinātu jūtīgumu pret gaismu, ko izraisa noteiktas ķīmiskas vielas.
Saules fototoksiska iedarbība uz ādu var parādīties salīdzinoši ātri, pēc pāris minūtēm vai stundām. Šāds saules apdegums izpaužas ādas apsārtumā, čūlās vai pat bullās, kuras nopietnākajos gadījumos var atstāt pat paliekošas rētas uz ādas.
Fotosensibilizācijas veidi
Kas izraisa šo paaugstināto jūtīgumu pret sauli? Tie ir medikamenti vai daži vitamīniem īpaši piesātināti dabas produkti, arī ķermeņa kosmētika un dažas ēteriskās eļļas. Uzņemot iekšķīgi vai ārīgi vienu vai vairākas no vairāk kā 100 dažādām vielām, var provocēt saules apdegumu.
Fototoksicitāte un fotoalerģija
Pastāv 2 ķīmisko fotosensibilizāciju veidi: fototoksicitāte un fotoalerģija. Fotosensibilizācijas gadījumā saules apdeguma izsitumi visbiežāk parādās uz mūsu atklātajām ķermeņa vietām - sejas, kakla, dekoltē, rokām vai kājām, taču tas neizslēdz gadījumus, kad tie uzmetas arī uz ādas, kas no saules ir noslēpta.
Fototoksicitātes gadījumā attīstās sāpes, apsārtums vai dažreiz ir novērojami brūni vai zilgani pelēcīgas nokrāsas ādas rajoni, kur tā ir bijusi pakļauta saulei. Atšķirībā no parastā saules apdeguma, šīs izpausmes uz ādas parādās pēc noteiktu medikamentu uzņemšanas:
- tetraciklīnu grupas antibiotikas;
- diurētiskie līdzekļi - urīndzenošie medikamenti;
- nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram ibuprofēns, paracetamols u.c.;
- retinoīdi - tie līdzekļi un medikamenti, kas paātrina ādas šūnu dalīšanos un atjaunošanos, ārstē pinnes;
- antihipertensīvie medikamenti - tie, kurus lieto paaugstināta asinsspiediena gadījumā;
- psihotropie medikamenti - pimēram, antidepresanti;
- holesterīna līmeni samazinošie medikamenti;
- vai pēc ķīmisku substanču uzklāšanas uz ādas - smaržas, odekolons, darvas preparāti, ēteriskās eļļas). Arī daži augi (laims, citrons, selerija, pētersīļi, latvānis, asinszāle) padara ādu jutīgāku uz saules gaismas ietekmi, jo satur fotokumarīnus.
Visas fototoksiskās reakcijas parādās tikai uz ādas laukumiem, kuri ir pakļauti saules ietekmei. Parasti saules apdegumi parādās jau pāris stundas pēc uzturēšanās saulē.
Fotoalerģija ir IV tipa vēlīnā alerģiskā reakcija, kas izraisa ādas apsārtumu, zvīņošanos, niezi un dažreiz pūšļus. Šo saules apdeguma reakciju mēdz izraisīt skūšanās losjoni, saules aizsargkrēmi un citi ārēji uzklājami kosmētikas līdzekļi. Fotoalerģiskas reakcijas var izpausties arī uz ādas, kura nav bijusi pakļauta tiešiem saules stariem. Izsitumi parādās vēlāk nekā fototoksicitātes gadījumā - 24 līdz 72 stundas pēc atrašanās saulē.
Šī ir nedaudz sarežģītāka reakcija, jo organisms iesaista arī imūnsistēmu. Ķermenis kļūdaini sāk domāt, ka saule un medikamentu kombinācija ir viņa drauds, tādēļ sāk pret to aizsargāties, radot saules apdegumam līdzīgus izsitumus.
Jāpiebilst, ka reizēm šīs reakcijas mēdz pāriet viena otrā vai pat eksistēt vienlaikus. Jebkurā gadījumā - vislabākais profilakses un ārstēšanās līdzeklis ir izsargāšanās no tiešiem saules stariem. Kas vēl jāievēro, pastāstīšu raksta beigās.
Kā īsti notiek šī organisma reakcija?
Saules apdeguma izraisīts apsārtums uz ādas veidojas no asinsvadu paplašināšanās. Kad tas notiek, no asinsvadiem izdalās bioloģiski aktīvas vielas, kas veido iekaisuma procesu - parādās pietūkums, dedzinoša vai sūrstoša sajūta, kas var pāriet sāpēs. Šis rajons paliek siltāks, ja salīdzina ar neskarto ādu. Procesa rezultātā viens ādas slānis atdalās no otra un veidojas pūšļi - izsitumi, čūlas vai bullas.
Kā zināt, ka izsitumi ir radušies medikamentu vai kosmētisko līdzekļu dēļ?
Ja nesen esi bijis saulē, uz ādas ir parādījies apsārtums, kas pakāpeniski veido sūrstošu sajūtu, tas varētu būt fototoksicitātes vai fotoalerģijas gadījums. Ja saulē esi bijis īpaši ilgi un apsārtums ir tieši tajās vietās, kuras sauļoji, tas var būt arī vienkāršs saules apdegums. Taču, ja apsārtušie laukumi ir nelieli, un jūti dedzināšanu, tad tas varētu būt saistīts ar fotosensibilizāciju.
Tautā runā, ka var noteikt, vai izsitumu izraisījusi fotoalerģija vai fototosicitāte. Ar pirkstu vajag spēcīgi uzspiest uz apsārtušā laukuma. Ja tas paliek bāls, tad tā ir fotoalerģija. Tātad visticamāk vainojamas kādas ārēji uzklātas ķīmiskās vielas.
Ja nekas nemainās - tad fototoksicitāte. Tātad pie vainas varētu būt medikamenti vai tas, ko tu apēd. Tomēr kā speciālists es to neiesaku, jo uz to nevar 100% paļauties. Šādos gadījumos labāk vērsties pie pieredzējuša dermatologa.
Ko darīt, ja parādās saules apdegums, ko izraisījusi fotosensibilizācija?
- Izvairīties no turpmākas uzturēšanās saulē;
- Atcelt medikamentu, kurš ir bijis atbildīgs par fotosensibilizāciju (ja tas ir iespējams). Pāris dienas pēc medikamenta atcelšanas saulē tomēr nevajadzētu uzturēties;
- padomāt arī par ķermeņa kosmētiku. Nedrīkst lietot ķīmiskus, sliktas kvalitātes līdzekļus. Arī nedestilētas ēteriskās eļļas gaismas ietekmē var radīt saules apdegumus;
- Lietot sauļošanās krēmu ar SPF aizsargfaktoru vismaz 50, kuru uzsmērēt uz ādas pirms došanās saulē. Vislabāk pirkt anti-alerģisku krēmu aptiekā. Pretējā gadījumā var izveidoties melnais loks - fotosensibilizāciju kāds ķīmisks sauļošanās krēms tikai pastiprinās;
- Vilkt gaišās krāsas apģērbu ar garām piedurknēm, vislabāk - kokvilnas. Izvairīties no vilnas un sintētikas izstrādājumiem, kā arī nēsāt cepuri, kura nepieļauj saules staru nonākšanu uz sejas.
Dermatologs rezidents Dace Buile
Lugović-Mihić, L. (2017). Drug-Induced Photosensitivity – a Continuing Diagnostic Challenge. ACTA CLINICA CROATICA, 277–283. doi:10.20471/acc.2017.56.02.11
Komentāri
Autorizēties, lai komentētu