Par abām mikoplazmozi ierosinošajām baktērijām pagaidām ir zināms visai maz, tāpēc grūti arī ir izskaidrojama un prognozējama to ierosinātās slimības gaita. Novērots, ka mikoplazmoze ne vien pasliktina iekaisuma stāvokli citu uroģenitālo infekcijas slimību (gonorejas, trihomoniāzes u.c.) gadījumos, bet turpina uzturēt hronisku iekaisumu arī pēc minēto slimību izārstēšanas. Kaut arī mikoplazmozei raksturīgie iekaisumi ir mazāk izteikti nekā, piemēram, gonorejai, ilgtermiņā tie var radīt tādas visnotaļ smagas sekas kā:
Tāpēc ir sevišķi svarīgi mikoplazmozi diagnosticēt gadījumos, kad pēc gonorejas vai citu uroģenitālo infekciju izārstēšanas simptomi turpina neizzust. Mikoplazmozi ierosinošās baktērijas nav iespējams novērot mikroskopā, taču laboratorijas apstākļos to klātbūtne ir konstatējama, baktērijas pavairojot speciālās barotnēs.
Mikoplazmozes ārstēšana ar antibiotikām ir apgrūtināta baktēriju netipiskās uzbūves un paveidu daudzveidības dēļ. Liela daļa antibiotiku spēj tikai apturēt baktēriju vairošanos, bet nespēj tās iznīcināt pavisam. Tomēr, veicot precīzus zāļu jutības testus, atrast risinājumu ir iespējams. Kaut arī sarežģīti, bet mikoplazmozi var izārstēt, ja vien tā nav paspējusi radīt neatgriezeniskas sekas, piemēram, olvadu vai sēklvadu aizlipumus.
Līdzīgi kā citu uroģenitālo infekciju gadījumos, arī mikoplazmozes ārstēšanā jāsaprot, ka ārstēšanas mērķis ir ne tikai likvidēt baktērijas, bet arī atjaunot organisma dabiskās aizsargspējas pret tām. Šim mērķim var noderēt:
Katrā no gadījumiem šis jautājums risināms individuāli - konsultācijā ar dermatovenerologu.
Iespējamie mikoplazmozes simptomi:
Veneroloģe Rezidente Gunita BuiksaUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |