Mūzikas medicīniskās rezonanses terapijas (MMRT) ietekme uz psoriāzes un atopiskā dermatīta pacientu slimības rādītājiem

 Kopsavilkums
            Šis pētījums tika izstrādāts Dzintras Zariņas RSU maģistra darba ietvaros. Maģistra darba vadītājs – Jānis Ķīsis Dr. med., asoc. prof. RSU Infektoloģijas un dermatoloģijas katedra.

           Pētījuma praktiskā darba pirmā daļa, iepazīstoties ar MMRT metodi, tika veikta dermatoloģijas klīnikā Frīdensburgā, Vācijā. Praktiskā darba otra daļa tika veikta Latvijā. Aprakstītā pētījuma rezultāti parādīja, ka izpētes grupas slimības rādītāji un stresa psihofizioloģiskie rādītāji, salīdzinot ar kontroles grupu, ir samazinājušies. Paaugstinājies Laimes skalu līmenis, kas ir atbalsta un komforta emociju kvalitāte. Tādējādi, ļaujot secināt, ka MMRT spēj atvieglot psoriāzes un atopiskā dermatīta izpausmi, uzlabot emocionālo stāvokli un var būt kā papildus terapija dermatoloģijas pacientu ārstēšanā.

Latvijā pirmo reizi veikts pētījums mūzikas medicīniskajā rezonanses terapijā (MMRT) un analizēta tās ietekme uz slimības un stresa fizioloģiskajām izpausmēm un emocionālo stāvokli psoriāzes un atopiskā dermatīta pacientiem.

           Ievads
Pētījuma teorētiskais pamatojums pārliecina, ka emocionāliem faktoriem ir liela loma daudzu hronisku ādas slimību attīstībā un norisē. Psoriāze (turpmāk tekstā Ps) un atopiskais dermatīts (turpmāk tekstā AD) ir ādas slimības, kur blakus ģenētiskajiem faktoriem, stress tiek uzskatīts kā priekšnoteikums šo slimību sākumam un uzturēšanai. Skaņas sajūtas neiroloģiskais ceļš ļauj mūzikai ietekmēt tās smadzeņu struktūras, kas atbild par emocionālo izturēšanos – limbisko sistēmu, kas apvieno somatiskās un veģetatīvās reakcijas un ietekmē organisma imūnās norises.

Mūzikas klausīšanās, ļauj izjust psihofizioloģisku relaksāciju, pazemina simpātiskās veģetatīvās nervu sistēmas (VNS) aktivitāti, un aktivē parasimpātisko VNS, tādējādi ietekmējot hormonālo aktivitāti, kas sekmē ķermeņa imūnos un reģeneratīvos procesus. Cilvēka ķermeņa iekšējās elektromagnētiskās norises ir nesaraujamā saistībā ar organisma ķīmiskajām norisēm. Stresu izraisoša faktora ietekmē tiek izjaukts šo norišu līdzsvars. Skaņa – garenviļņu svārstīšanās mehānisku vibrāciju forma var ietekmēt ķermeni caur svārstību frekveņču rezonansi, tādējādi sniedzot atbalstu organismam aktivēt savus iekšējos aizsardzības mehānismus un pašdziedināšanās resursus.

           Pētījumā, izpētes grupas rezultāti pēc MMRT uzrādīja, statistiski nozīmīgas PASI, SCORAD indeksa un kortizola līmeņa asinīs izmaiņas. Izpētes izlasē mainījusies visu emociju izteiktība.
           Konstatēts, ka 40–80% pacientu, kas apmeklē dermatologa konsultāciju, ir pieredzējuši nozīmīgas psiholoģiskas vai psihiatriskas problēmas (Walker C., 2005), un ir pierādīts, ka šo slimību terapijā efektīvas ir psiholoģiskas intervences (Tausk F., Elenkov I., Moynihan J., 2001). Emocionālā atbilde uz stresu ir VNS simpātiskā zara aktivitātes paaugstināšanās, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos, sirds ritma paātrināšanos un virkni hormonālo izmaiņu, kas nomāc imūnās sistēmas darbību. Kā Ps, tā AD gadījumā, cilvēks blakus fiziskajām ciešanām, izjūt spēcīgu psihoemocionālo diskomfortu. Mokoša nieze un redzami izkropļots ādas izskats noved pie straujas dzīves kvalitātes pazemināšanās. (Bahmer A.J., Kuhl J., Bahmer F.A., 2007). Sociālā atbalsta līmenis un slimības kupēšanas metodes ieņem ļoti svarīgu lomu šo pacientu dzīvē (Walker, 2005).

           Mūzika var ietekmēt ķermeni un prātu gan tiešā veidā, pateicoties skaņas ietekmei uz šūnām un orgāniem, gan netiešā veidā, izraisot emocijas, kas savukārt ietekmē neskaitāmus procesus ķermenī (Olpin M., Hesson M., 2009). Ir zināms, ka skaņa – garenviļņu svārstīšanās mehānisku vibrāciju formā – var ietekmēt ķermeni tāpat kā elektromagnētiskā stimulācija (Mayor D.F., 2007). Tādējādi mūzikas terapijā rezonanse, vibrācija ir par pamatu somatiskai receptīvai metodei – kas ir mūzikas pielietošana dažādos veidos, lai ievibrētu pacienta ķermeni daudzveidīgās frekvencēs vai frekvenču paternos, ar mērķi, izveidot līdzsvaru starp stimulu un pacientu, jo skaņa, kā enerģijas veids ar viļņa dabu, kam piemīt savi, specifiski paterni, ceļojot vidē un aptverot indivīdu var mainīt tā enerģijas paternus, bet sasniedzot ausi var fizioloģiski rezultēties iztēlē un šādi veicināt relaksāciju un mazināt trauksmi (Bruscia K.,1998, kā minēts Wigram T., Pedersen I.N., Bonde L.O., 2004). Savukārt, skaņas sajūtas neiroloģiskais ceļš ļauj mūzikai iespaidot tās smadzeņu struktūras, kas atbild par emocionālo izturēšanos – limbisko sistēmu. Limbiskajā sistēmā apvienojas somatiskās un veģetatīvās reakcijas; tiek saskaņota veģetatīvā un endokrīnā regulācija, regulēta garozas šūnu aktivitāte, kas ietekmē organisma imūnās reakcijas. Mūzikas klausīšanās, ļaujot izjust psihofizioloģisku relaksāciju, pazemina VNS aktivitāti, aktivējot parasimpātisko VNS un tādējādi ietekmē hormonālo aktivitāti, kas sekmē ķermeņa imūnos un reģeneratīvos procesus, (Harvey, kā minēts Krout R.E., 2007)

           Mūzikas medicīniskā rezonanses terapijas (MMRT) balstās uz rezonanses principiem. Rezonansi rada harmonijas, kas ietvertas noteiktās muzikālās struktūrās un rada rezonansi cilvēka ķermenī. (Olpin, Hesson, 2009). MMRT funkcija ir, darboties kā faktoram slimības simptomu mazināšanā, mazinot stresa psihofizioloģiskās izpausmes (Lazaroff I., Shimshoni R., 2000). MMRT terapeitiskā iedarbība balstīta mūzikas skanējumā, kas caur svārstību un ritma saslēgšanās (entrainment) spējas fenomenu,  psihofizioloģiskas relaksācijas laikā harmonizē cilvēka organisma dažādos svārstību ritmus visos tā līmeņos (šūnu, audu, orgānu, orgānu sistēmu, organisma), bet caur smadzeņu procesiem – mainītas apziņas stāvokļa fenomenu (altered state of consciousness)  – ļauj atbrīvoties zemapziņā esošajai informācijai, kas rezultējas iztēlē un tiek apzināta, bet izteikta pašrefleksijā maina savu emocionālo spriedzi un kvalitāti. (Crowe B. J., 2004).

Pētījuma mērķis: pārbaudīt, vai pēc MMRT samazinās pacientu slimības rādītāji, stresa fizioloģisko izpausmju rādītāji un uzlabojas emocionālais stāvoklis.

Pētījuma jautājums: vai pēc MMRT mainās slimības rādītāji, stresa fizioloģisko izpausmju rādītāji un emocionālais stāvoklis Ps un AD pacientiem
Pētījuma metode: Pētījumā tika pielietota kvantitatīvi aprakstošā pētniecības metode. Pētījumā piedalījās 30 Ps un AD pacienti – 15 izpētes un 15 kontroles grupā. Tika veiktas 30 MMRT sesijas. Lai iegūtu datus par pētījuma dalībnieku slimības izpausmju dinamiku un viņu emocionālo stāvokli, pirms un pēc piedalīšanās MMRT, tika izmantota: Ps slimības smaguma pakāpes novērtēšana pēc PASI; AD slimības smaguma pakāpes novērtēšana pēc SCORAD; Fizioloģiskie mērījumi: asinsspiediena mērījumi, pulsa mērījumi, asins analīzes kortizola līmeņa noteikšanai; Emociju aptauja „EQ 26.5“ T. Vošs (Wosch, 2002) un daļēji strukturēta intervija.
Instrumentārijs: ārsta – dermatologa veikts vispārējs pacienta slimības smaguma pakāpes novērtējums pēc PASI un SCORAD; fizioloģiskie mērījumi – asinsspiediens, sirds ritms, kortizola līmenis asinīs; emociju aptaujas „EQ – 26.5“ 1. un 2. anketa T.Vošs (Wosch); daļēji strukturētā in-tervija (DSI); mūzikas analīzes strukturālais modelis (SMMA) (Grocke D., Wigram T.);

Datu analīze: dati tika apstrādāti ar statistisko datu apstrādes paketi ( SPSS 15 – Statistical Package for the Social Science). Datu analīzei pielietota aprakstošā un secinošā statistika.

Aktualitāte

Psiholoģiskā stresa loma ādas saslimšanu patoģenēzē
           Ādu var uzskatīt par sazināšanās orgānu, kuram ir nozīmīga loma indivīda attīstībā un socializācijā visā dzīves garumā (Reitamo S., Luger T.A., Steinhoff M., 2008). Vesela āda pati par sevi kalpo kā barjera un imūnais orgāns, kas uztver dažādus ārējās vides kaitīgos aģentus (Petra C., Slominski A., et al., 2006). To, kā vides stimulu iedarbība rezultēsies ādā, nosaka katra cilvēka individuālie neiroendokrinoloģiskie mehānismi, kas darbojas kā tilts starp prātu un ķermeni, kurus ierosina psihiskie procesi. Šīs cieši saistītās sistēmas savstarpēji sazinās neiropeptīdu, citokīnu, glikokortikoīdu un citu efektormolekulu valodā. Apkārtējās vides stimuli tiek konvertēti bioķīmiskā informācijā. (Poot F., Sampogna F., Onnis L., 2006)

           Psiholoģiskā stresa laikā ādas homeostatiskā caurlaidības barjera un aizsardzibas funkcija ir traucēta. (Elias P.M., 2005) Stresa ietekmē paaugstinās ne tikai adrenalīna un kortizola līmenis, bet nervgaļu un pašu šūnu atbrīvoto neiropeptīdu dēļ veidojas arī neirogēns iekaisums (Ķīsis J., Zvejniece R., 2010). Tādējādi var tikt ierosinātas vai saasinātas ādas slimības, tai skaitā AD un Ps. Slimību norises gaitā, neiroimūnā sistēma ir destabilizēta. (Arck P.C., Slominski A., Theoharides T.C., at al., 2006).

           Tradicionālais izskaidrojums, psiholoģiskā stresa specifiskajai patogēnajai lomai ādas patoloģijās pamatojas uz imūnā līdzsvara izmaiņām, kas rodas aktivējoties divām stresa asīm:
          1)  hipotalāma – hipofīzes – adrenālai (HPA) asij, kas paaugstina kortizola līmeni.
          2) simpātiskās nervu sistēmas aktivācijai, izsaucot adrenalīna līmeņa paaugstināšanos.
Šodien, pierādīta trešās, perifērās stresa ass pastāvēšana.

          A.Slominskis un J. Worcmans (Wortsman), secināja, ka ādai ir sava neiroendokrīnā sistēma, kas cieši ieguļ sistēmiskajā neiroendokrīnajā asī, iespējams, ar nolūku koordinēt perifērās atbildes uz stresu, lai saglabātu ādas un vispārējo homeostāzi, pārkārtojot adaptācijas mehānismus caur ātro (neirālo) vai lēno (humorālo) ceļu, darbojoties lokālā vai sistēmiskā līmenī, un izvirzīja hipotēzi, ka stresa atbildes sistēmas struktūras – centrālajā nervu sistēmā (CNS) un ādā –dublējas. (Slominski, 2007)

S.Pavlovičs (Pavlovic, 2008) ar kolēģiem, trešās, perifērās stresa ass pastāvēšanu, pierādīja eksperimentāli. Viņi ziņo, ka stress ietekmē ādas homeostāzi caur perifērajām neiropeptīderģiskajām nervu šķiedrām, kas sekretējot neiropeptīdus, tādus kā P viela, aktivē tuklās šūnas un saasina neirogēno iekaisumu, kas tādējādi saasina ādas slimības. Šie pierādījumi ļauj fokusēt uzmanību uz trešo, perifēro stresa asi, ko varētu terapeitiski ietekmēt. (Hendrix S., 2008)

Psoriāze (L40) 
          Psoriāze ir viena no biežāk sastopamajām hroniskām ādas slimībām. Tā tiek uzskatīta par iekšējo izmaiņu ārēju ādas izpausmi. Tā ir saistīta ar ar metabolo sindromu, kura izpauzmes ir diabēts, lipīdu profila pārmaiņas, aptaukošanās, koronārā slimība, seksuāla disfunkcija. Nopietnākā Ps komplikācija ir psoriātiskais artrīts. (Gouldin J.M., Price C.L., et al., 2010) Industriāli attīstītajās valstīs no šīs slimības cieš 1,5 – 2%, bet visā pasaulē kopumā apmēram 3 – 5% iedzīvotāju. Izplatības pieaugums pēdējās divās dekādēs ir sasniedzis 3.15% (Chandran V., Raychaudhuri S.P., 2010). Arī Latvijā Ps ir viena no izplatītākajām hroniskām ādas slimībām un tā varētu skart 23 000 – 60 000 iedzīvotāju.

          Ps provocējošie faktori ir ādas traumas, psihoemocionāls stress, dažu medikamentu lietošana, alkoholisms, infekcijas slimības, kas var ietekmēt gan slimības izpausmes, gan gaitu (Azarjana K., 2003).

          Psoriāzes ārstēšanā par sekmīgu un vēlamu atzīts plašs psiholoģisko intervenču spektrs. Slimnieku stāvoklis ievērojami uzlabojies pēc meditācijas, relaksācijas un hipnozes seansiem.(Tausk F., Elenkov I., Moynihan J., 2007)

Atopiskais dermatīts (neirodermīts) (L20)
          Atopiskais dermatīts (AD) ir hroniska ādas iekaisuma slimība, kam raksturīgs ādas sausums, nieze un sārti izsitumi ar paaugstinātu transepidermālo ūdens zudumu. Saslimstība ar AD aizvien pieaug un nozīmīgāka kļūst dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Pasaulē ar AD slimo 10-20% bērnu un 1-3% pieaugušo (Buggiani G., Ricceri F., Lotti T., 2008, kā minēts Ķīsis, Zvejniece 2010). Industriāli attīstītajās valstīs saslimstība, salīdzinoši ar agrārajām valstīm pēdējo 30 gadu laikā ir pieaugusi no divām līdz pat trim reizēm. Latvijā, pēc dermatologu aprēķina, ar AD slimo vairāk kā 125 000 iedzīvotāju, kas ir apmēram 5% (Materia Medica 2002, kā minēts Ķīsis, Zvejniece 2010).

          AD ilustrē attiecības starp ģenētisko, vides un psihosociālo faktoru trauslo līdzsvaru un ādas slimības attīstību. Ir atklāts, ka stresori pasliktina transepidermālā ūdens zuduma atjaunošanos, kas kaitē ādas barjeras funkcijai, kas savukārt rada paaugstinātu uzņēmību pret ādas alergēniem, vīrusiem un baktērijām, kas ir potenciālie atopijas uzliesmojuma veicinātāji. (Tausk, Elenkov, Moyninan, 2007)

          Ir secināts, ka pēc dažāda veida psiholoģiskajām intervencēm: aromaterapijas, autogēnā treniņa, īsas dinamiskās psihoterapijas, kognitīvi biheivjorālās terapijas AD slimniekiem vērojami nozīmīgi uzlabošanās efekti – samazinājušies slimības smaguma pakāpes un niezes intensitātes rādītāji. (Chida Y., Steptoe A., Hirakawa N., et al., 2007)

Emocionālais stāvoklis
          Emocionālam stāvoklim raksturīgas noteiktas emocionālas norises un to izpausmes pakāpes. Afekti – laime, skumjas, dusmas, bailes ir saistītas ar imūno reakciju vairumu (Kulbergs J., 2001). Kad pieredzam emocijas, mijiedarbojas miljoniem molekulu, kas veido receptorus uz nervu šūnu virsmas. Receptoru, kas ir šūnu maņu orgāni, uzdevums ir sajust ķīmiskās molekulas un atpazīt tos kā ligandus – konkrētu viela, kas saistās ar noteiktu receptoru. Tajā mirklī, kad ligands saistās ar savu receptoru, informācija, ko tas nes, iekļūst šūnā. (Ryan M., 2007) Starp ķīmisko ligandu veidiem (neirotransmiteri, steroīdi, peptīdi), 95% no visiem ir peptīdi, kas ir visuresoši un spēlē nozīmīgu lomu gandrīz ikvienā dzīvības procesā. Pierādīts, ka katrs un ikviens peptīds, faktiski rodas daudzās ķermeņa daļās. Šo peptīdu receptori ir atrasti imūnajā, endokrīnajā un centrālajā nervu sistēmā. (Ryan, 2007) Imūnajām šūnām ir ne tikai receptori neirotransmiteru atpazīšanai, bet tās arī pašas šos neirotransmiterus producē. (Rider M., 1997)

          Apskatot sakarības starp emociju apspiešanu un imūnās sistēmas neiropeptīdu aktivitāti, stresu var raksturot kā informācijas pārslodzi – stāvokli, kurā prāts un ķermenis ir tik ļoti apgrūtināti ar neapstrādātu sensoro pievadi, apspiestas traumas vai emocijas formā, kurai nav atļauts brīvi izpausties, ka lielākie autonomie procesi, kas tiek regulēti ar peptīdu plūsmu, sabrūk līdz pāris vienkāršām atgriezeniskās saites cilpām, izjaucot normālu atjaunošanās procesu un veicinot slimības rašanos. (Crowe, 2004) Jau H. Seljē (1970) pierādīja nervu un imūnās sistēmas nesaraujamo saistību un slimības izraisošo stresa hormonu pastāvēšanu, ko sekretē virsnieru dziedzeris un kuru izdali caur adrenālo kaskādi ierosina mentāla aktivitāte. Šo horrmonu iedarbība stresa rezultātā kļūst prolongēta un līdz ar to toksiska imūnajai sistēmai. Stress ir iemesls tam, lai hipotalāms producētu kortikotropīnu atbrīvojošo faktoru (CRF), kurš stimulē hipofīzi atbrīvot adrenokortikotropo hormonu (ACTH), kas aktivē virsnieru dziedzeri producēt virkni hormonus, tādus kā kortizols un kortikosteroīdi. (Rider, 1997)

          Organisma norišu funkcijām piemīt cikliska determinētība, mikro (molekulu, šūnu) un makro (audu, orgānu, orgānu sistēmu) līmeņos. Katrai aktivitātei seko relaksēts stāvoklis, kurā tiek atgūta iztērētā enerģija. (Rider, 1997) Lai organisma adaptācijas spējas ilgstoši saglabātos iepriekšējā līmenī, spriedzes reakcijām cikliski jānomainās ar relaksācijas reakcijām, kuru fizioloģiskās norises ir vērstas pretēji spriedzes reakcijai (Sandomirskij M., 2007). Relaksācijas stāvoklim ir praktiska nozīme kopējā psihoemocionālā stāvokļa un ķermeņa orgānu funkcionālā stāvokļa normalizēšanā, un relaksācijas reakcijas ir apskatāmas, kā universāls mehānisms psihiskās spriedzes mazināšanā. (Sandomirskij, 2007)

Mūzikas medicīniskās rezonanses terapija (MMRT) ir receptīva mūzikas terapijas metode, kuru lieto ar mērķi atvieglot un uzlabot dažādu pacientu veselības stāvokli caur psihofizioloģisku relaksāciju. [1]

P. Hubners (Huebner), vācu akadēmiskās mūzikas komponists un muzikologs, veicis muzikoloģiskus pētījumus mikromūzikas laboratorijās, ar mērķi izmantot mūzikas harmonijas likumus medicīniskiem nolūkiem, nonākot pie secinājuma, ka katram skaņas tonim ir sava daudzveidīga iekšēja dabīga strukturāla attīstība, kas sākas ar pirmo skaņas impulsu, aug un attīstās laikā un telpā kā komplekss tonālais paterns, un kādā noteiktā laika sprīdī sairst un izzūd.

[1] MMRT priekšvēsture balstās uz pavisam nesenā pagātnē Rietumu kultūras tradīcijās pārstāvēto uzskatu, ka mūzika un veselība (fizioloģiskā, psiholoģiskā) ir cieši saistītas. Šīs tradīcijas saistītas ar grieķu medicīnas zinātni un Pitagora vārdu, ar viņa atziņām, ka mūzika pastāv fiziskā līmenī. Psiholoģiskā līmenī notis un mūzika ir svārstību fenomens, ko interpretē cilvēka prāts. Šodien, katras nots svārstību ātrums ir arī precīzi izmērāms. (Wigram, Pedersen, Bonde, 2002) Pētījumi radioelektronikā pierāda, ka cilvēki sajūt skaņu ar visu savu ķermeni, un mūzika var darboties kā vibrējošo frekvenču pārslēdzēja, kas atrodas ārpus rezonanses. Tādējādi, mūzika un skaņa tiek pielietota, kā auditorais un vibrācijas stimuls, kas tiek pārraidīts uz ķermeni, lai sasniegtu fiziskus un psiholoģiskus terapeitiskos mērķus. (Eagle1996, kā minēts Wigram & Dileo 1997) Fiziskā funkcionēšana tiek ietekmēta caur savstarpējās saslēgšanās (entrainment) procesu, ko nodrošina vibroakustiskais efekts un ķermeņa struktūru rezonēšana (Berendt, 1983, kā minēts Crowe 2004). Savstarpējās saslēgšanās procesu var ierosināt gan skaņas toņa frekvence, gan ritms, pamatojoties uz ārējā ritmiskuma atbilstību mūsu ķermeņa un smadzeņu dabiskajiem ritmiem (Berendt, 1983 kā minēts Crowe 2004).

Skaņas toņu iekšējo dinamisko attīstību, kas vienoti kopējā harmoniskā muzikālā interakcijā laikā un telpā, viņš nodēvējis par mūzikas mikrokosmu, un likumsakarības, kas apvieno atsevišķu toņu skanējumu kopējā harmoniskā muzikālā audumā, par mūzikas mikrokosma harmonijas likumiem. Tehniskās iekārtas šo iekšējo skaņas toņa un skaņas strukturālo attīstību var padarīt redzamu un dzirdamu. Ir iespējams izfiltrēt katra individuālā toņa iekšējo attīstību un novērot to. P. Hubners norāda, ka objektīvam mūzikas medicīniskam pielietojumam jābalstās rezonanses spējā starp mūzikas mikrokosma un bioloģiskās dzīves dabīgajiem harmoniskajiem procesiem. Tās uzdevums ir aktivēt bioloģiskās dzīves harmoniskos procesus, izmantojot mūzikas mikrokosma harmonijas likumus (Hubner P., 2000). Šo pētījumu rezultātā, 1987. gadā, tika radīta MMRT mūzika, kuras funkcija ir darboties kā faktoram, slimības simptomu mazināšanā, caur stresa psihofizioloģisko izpausmju mazināšanu vai atvieglošanu pacientiem, tai skaitā dermatoloģijas pacientiem (Lazaroff I., Shimshoni R., 2000).

MMRT ietekme uz emocionālo stāvokli
          Ir zināms, ka pat visvienkāršākais mūzikas uztveres akts izsauc limbiskās sistēmas atbildi un uz signālu reaģē visas klausītāja bioloģiskās sistēmas (Roederer J. G., 2008). Mūzika izraisa gan pamata emocijas, gan plaša spektra kompleksu emocionālo gammu, un mehānismi, ar kuriem tiek ierosinātas šīs emocijas, nav unikāli un nespecifiski, bet gan attiecas uz jebkuru cilvēka emocionālo atbildi (Juslin P. & Vastfjall D., 2008). D.Uliks (Ulich) norāda, ka katrai personai piemīt savs individuāls (uz-personu centrēts) veids, kā viņu aizkustina mūzika, kas ietekmē psihofizioloģisko (ķermenis un prāts) līmeni (Wosch T., 2007). Emocijas ir iepriekš neapzināta pieredzes procesa gala rezultāts, un terapeitiskais process, šai gadījumā tiek aprakstīts kā „sastapšanās ar sevi“, īpaši ar savu „emocionālo pusi“ (Wosch, 2003).

          No ķermeņa un prāta vienotības skatu punkta šis process notiek divos uztveres līmeņos: ķermeniskā mūzikas uztvere – vienā līmenī, un domu, noskaņojuma, emociju uztvere – citā līmenī. Šie divi līmeņi terapeitiskā procesa laikā apvienojas. Pie terapeitiskajām izmaiņām ved attiecību (kas ir atšķirīgas katrai personai) identificēšana – kā ķermeņa un prāta vienotības mirklis, kas ir emociju pamata raksturojums, un kas tiek apzināti saprasts. (Wosch, 2007) Emocionālā stāvokļa apzināšanās un pašrefleksija parasti transformē pārdzīvojumus un emocijas (Izards K., 1991)

Ja stress, izraisot kortizola pieaugumu, traucē smadzenēm saistīt emocionālās kvalitātes ar verbāli kodētām zināšanām, tad  transs, un terapeitiskais transs, kurā pacients atrodas mūzikas relaksācijas sesijas laikā, ietekmē emocionālo pieredzi un atmiņas, ļaujot tām pāriet uz verbālu terapeitisku sarunu saistībā ar dzīves jautājumiem. Šāds kvalitatīvs stāvoklis ļauj mobilizēt cilvēka iekšējos resursus (Decker – Voigt H.- H., 2007 in Frohne Hagemann 2007) Šajā stāvoklī emocijas ir vairāk pieejamas, saprotamas un vieglāk transformējamas. Informācija starp apziņu un zemapziņu plūst brīvāk, palielinot intuīcijas, atklāsmes un pašdziedināšanās spējas. Integrēta apziņa nodrošina psihodinamisko izaugsmi, sociālo un psiholoģisko adaptāciju. (Wise, 2002, kā minēts Crowe 2004)

Mūzika mijiedarbojas ar neiroendokrīno un imūno sistēmu, kas ir stresa izraisītās bioloģiskās atbildes centrālās komponentes (Bitmann, 2005, kā minēts Krout 2007). Psihofizioloģiskās relaksācijas laikā, pazeminās simpātiskās VNS aktivitāte, aktivizējas parasimpātiskā VNS un tādējādi tiek ietekmēta hormonālā aktivitāte, kas sekmē ķermeņa imūnos un reģeneratīvos procesus. (Harvey, 1987, kā minēts Krout 2007)        Brīdī, kad smadzenes vada muzikālos impulsus, atbrīvojas neirotransmiteri (Altenmuller, 2004, kā minēts Krout 2007). Izdaloties nozīmīgai peptīdu kategorijai – endogēnajem opioīdiem un morfīniem, tiek veicināta relaksācija. Tādiem opioīdiem kā endorfīni un enkefalīni ir nozīmīga loma sāpju modulēšanā, stresa mazināšanā un nomierinošu izjūtu veicināšanā (Lemonich 2003, kā minēts Krout 2007).

MMRT process
I.Lazarovs un R.Šimšoni Vācijā, Frīdensburgas dermatoloģijas klīnikā (Schloss Friedensburg) MMRT metodi, kā mūzikas relaksācijas tehniku izmanto dažādu hronisku ādas slimību, tai skaitā psoriāzes un atopiskā dermatīta, pacientu grupu ietvarā.

Relaksācijas, kā metodes būtība mūzikas terapijā ir terapeita klātbūtne, kas nodrošina trauksmes, satraukuma neesamību (Decker – Voigt 2007, in Frohne Hagemann 2007). Terapeita loma galvenokārt ir atbalstoša. Sesiju ietvarā vizualizācija definējama, kā relatīvi statisks iztēles redzējums, kas tiek lietots, lai padziļinātu prāta relaksētu stāvokli. Vizualizācijas piemēri ietver sevī lūkošanos saulrietā, ūdenskritumā, putna lidojumā, ziedā u.t.t. (Grocke D., Wigram T., 2007)

          Pētījuma ietvarā Ps un AD pacientu grupas MMRT tika veidotas kā slēgtas (dalībnieku sastāvs nemainīgs), īslaicīgas (pastāvēšanas laiks 10 – 15 dienas) un direktīvas (katrai sesijai tika dots vadītāja konkrēts vizualizācijas uzdevums). Terapeitiskā vide tika veidota droša, atbalstoša, labvēlīga. Katrai grupai tika ieplānotas 30 MMRT sesijas. Vadoties pēc izvērtēšanas sesijās „EQ 26.5“ 1. anketas iegūtajiem vērtējumiem, grupai tika izveidota P. Hubnera mūzikas klausīšanās programma. MMRT process bija strukturēts un balstījās terapijas plānā, kas tika veidots, pamatojoties uz B. L.Vīleres (Wheeler), C.L. Šultisas (Shultis) un D.W. Polenas (Polen) (2005) teorētiskajām nostādnēm.

Katra mūzikas terapijas sesija ilga 90 minūtes un tai bija organizējoša relaksācijas sesijas struktūra, kas sastāvēja no piecām daļām:

1. Sagatavošanās daļa (25 minūtes): grupas dalībnieku īsa pašrefleksija par savu emocionālo un fizisko pašsajūtu un iekārstošanās ērtā guļus stāvoklī.
2. Indukcija (5 minūtes): mūzikas terapeits verbāli fokusē pacienta uzmanību uz elpošanu, uz pakāpenisku muskuļu atslābināšanu, uz vizualizāciju.
3. Mūzikas atskaņošana (30 minūtes): indukcijas tekstam izskanot, tiek ieslēgts P. Hubnera MMRT mūzikas ieraksts klusinātā skaļumā, kas pakāpeniski tiek palielināts, regulēts un uzturēts komfortablā līmenī, bet tuvojoties klausīšanās noslēgumam, pakāpeniski noklusināts.
4. Atgriezšanās daļa (5 minūtes): mūzikas terapeits, verbalizējot, klusinātā, saudzīgā balss tonī, aicina grupas dalībniekus atgriezties nomoda apziņas stāvoklī.
5. Noslēguma daļa (25 minūtes): verbāla pieredzes apstrāde – grupas dalībnieku pašrefleksija par gūto pieredzi un tās integrēšana ikdienas dzīves uztverē un „rolling back“ tilta nodrošināšana no drošās terapeitiskās vides uz „ārpasauli“.

Pētījuma metode

Pētījuma dalībnieki un procedūra
          Eksperimentālajā pētījumā piedalījās 30 Ps un AD pacienti (11 vīr. un 19 siev.) vecumā no 17 – 82 g. ar speciālista apstiprinātu psoriāzes (L40) (nPs=16) un atopiskā dermatīta (L20) (nAD =14) diagnozi un hronisku slimības norises gaitu, kas ārstējās Vācijas dermatoloģijas klīnikas Schloss Friedensburg, un Latvijas psoriāzes un atopiskā dermatīta pacienti, kas ārstējās ambulatori pie ārstiem dermatologiem. Pieejamo pētījuma izlasi veidoja: izpētes grupa (Ip) (n=15), kurā sie-vietes (ns=11) un vīrieši (nv=4), un kuru veidoja 4 apakšgrupas (n=3, n=3, n=4; n=5), kas piedalījās MMRT, un kontroles grupa (Kp) (n=15), kurā sievietes (n=8) un vīrieši (n=7), kas nepiedalījās MMRT.

Pētījumā tika iekļauti dalībnieki, kas atbilda visiem izvirzītajiem iekļaušanas kritērijiem:

1. pēc eksperta vērtējuma apstiprināta Ps un AD diagnoze;
2. sākotnējais PASI indekss ir >/= 5,  SCORAD ir  >/=10; [2]
3. pacients terapijā pēdējā mēneša laikā nav lietojis un nelieto kortikosteroīdus un neveic parakortikālas darbības, kas ietekmē virsnieru garozu, nelieto bioloģisko terapiju;
4. neatrodas hipertoniskajā krīzē vai kādā citā akūtas saslimšanas fāzē, kas var apdraudēt pašu vai apkārtējos;
5. nav smagas psihiatriskas saslimšanas anamnēzē;
6. pacientam piemīt uzmanība un mūzikas uztveres spējas;
7. pacients nav profesionāls mūziķis un viņa klausīšanās pieredze ir atbilstoša MMRT mūzikai;
8. pacients ir vecāks par 17 gadiem. Pētījuma dalībnieku vidū netika iekļauti pacienti, kas neatbilda kādam no iekļaušanas    kritērijiem.

[2] PASI (Psoriasis Area and Severrity Index), indekss norāda Ps slmības smaguma pakāpi. PASI  0 – 9,9 = viegla slimības forma. SCORAD ( Scoring Atopic Dermatitis) indekss norāa AD slimības smaguma pakāpi: SCORAD < 15 = viegla slimības forma

           Laika posmā 2009. gada jūlijs-septembris, Vācijā, Frīdensburgas klīnikā (Schloss Friedensburg), tika izveidota izpētes grupa (Ig) (n=17), kas sadalījās 2 apakšgrupās (n=8; n=9). Objektīvu apstākļu dēļ (izrakstīšanās no klīnikas) no pētījuma izstājās 11 cilvēki. Pētījuma pilnu sesiju kursu pabeidza 6 dalībnieki (n=3; n=3). Šo pētījuma dalībnieku datu rezultāti tika apkopoti un iekļauti Ig rezultātu analīzē.

           Lai turpinātu Vācijā aizsākto pētījumu un aprobētu apgūto MMRT metodi Latvijā, laika posmā 2009. gada oktobris – decembris, tika izveidotas divas MMRT Ig (n=5; n=4) un divas Kg (n=6; n=9), kuras MMRT nepiedalījās. Tādējādi, kopējo pieejamo pētījuma izlasi veidoja: izpētes grupa (Ig) (n=15), kuru veidoja 8 Ps pacienti (nPs=8; sievietes-6; vīrieši-2), un 7 AD pacienti (nAd = 7; sievietes-5; vīrieši-2), un kontrolgrupa (Kg) (n=15); kuru veidoja 8 Ps pacienti (nPs=8; sievietes-3; vīrieši-5) un AD pacienti (nAD = 7; sievietes-5; vīrieši-2).

           Dalībnieki tika informēti par mūzikas terapijas procesu, ierobežojumiem un risku, konfidencialitāti un tās ierobežojumiem, par savu izglītību un tiesībām pārtraukt dalību pētījumā, par dokumentācijas saturu. Tika saņemta rakstiska pacientu piekrišana piedalīties pētījumā.

           Pētījumā tika izmantota viena no empīriskā un normālā sadalījuma atbilstības pārbaudes analītiskajām metodēm – Kolmogorova Smirnova tests. Vispirms tika pārbaudīts vai izpētes grupas (Ig) (n=15) un kontrolgrupas (Ig) (n=15), pētāmo pazīmju empīriskais sadalījums atbilst normālajam sadalījumam, ja Kolmogorova Smirnova Z kritērija p lielumi ir augstāki par 0,05 (ZIgPs=0,938, pIgPs=0,343; ZKgPs=0,657, pKgPs=0,752; ZIgAD=0,643, pIgAD=0,803; ZKgAD=0,355, pKgAD=1,000). Pēc tam tika salīdzināti t kritēriji neatkarīgās izlasēs un izvirzīta nulles hipotēze par abu izlašu līdzību.

1.tabula – Ig un Kg Ps pacientu PASI rezultātu un Ig un Kg AD pacientu SCORAD rezultātu t kritērijs

           Pirmā mērījuma rezultātā, kurš tika iegūts no izpētes grupas (Ig) (n=15; nPs=8, nAD=7) un kontroles grupas (Kg) (n=15; nPs=8; nAD=7), neuzrādījās statistiski nozīmīgas atšķirības, jo pēc t kritēriju aprēķināšanas signifikance vai divpusējās nozīmības līmenis ir lielāks par 0,05. Tas nozīmē, ka nulles hipotēze apstiprinās un var secināt, ka atšķirība starp Ig (n=15) un Kg (n=15) nav statistiski nozīmīgas.

Lai atbildētu uz pētījumā izvirzītajiem jautājumiem, pētījuma gaitā tika veikti šādi mērījumi: PASI un SCORAD indeksa noteikšana, kortizola līmeņa noteikšana asinīs, asinsspiediena (ad) un pulsa (p) mērījumi, emociju kvalitāšu mērījumi. Visi mērījumi tika veikti vairākas reizes (PASI, SCORAD 2x – pirms 1. pēc 30. sesijas; kortizola līmenis asinīs 2x – pirms 1. un pēc 30. Sesijas. Abos gadījumos, asins paraugi tika ņemti vienā un tai pašā laikā – vakarā, kas atbilst kortizola ekspresijas diennakts ritma zemākajam punktam; ad un pulss 12 x – pirms un pēc 1., 2., 15., 16., 29., 30. sesijas; emociju aptauja „EQ 26.5“ 2. ank. aptauja 6 x – pirms un pēc 1., 15., 30. sesijas).

Pētījumā tika pielietota kvantitatīvi aprakstošā pētniecības metode. Iegūtie dati tika apstrādāti ar statistisko datu apstrādes paketi SPSS 15 (statistical Package for the Social Science).

Instrumentārijs
Lai iegūtu datus par pētījuma dalībnieku slimības izpausmju dinamiku un viņu emocionālo stāvokli pirms un pēc piedalīšanās MMRT, tika izmantotas:

1. Daļēji strukturēta intervija (DSI)

DSI tika veikta ar mērķi ievākt pacientu anamnēzi, noskaidrot fizisko un emocionālo pašsajūtu, izvērtēt piemērotību MMRT un izvirzīt, savstarpēji saskaņotu MT mērķi. Pēc 30. MMRT sesijas – ar mērķi noskaidrot pacientu subjektīvo pašnovērtējumu savas fiziskās un emocionālās pašsajūtas izmaiņās MMRT rezultātā un MT mērķa sasniegšanā.

2. Emociju aptauja „EQ 26.5“ Wošs (2002)

Emociju aptaujas EQ 26.5 (Wosch, 2002) balstīta uz empīrisko pētījumu datiem, un tās pamatā ir emociju kvalitāšu sistēma, kas aptver piecas pamatemocijas, tāpat arī atbilstoši līdzīgo emocionālo pieredžu maksimālās variācijas, ko izmanto MT klīnisko improvizāciju emocionālā mikroprocesa pētījumos (Wosch, 2007). Sistēma sastāv no piecām emociju kvalitāšu grupām:

Nolūka – pieķeršanās emociju kvalitātes (mīlestība, interese, lepnums, ilgas, līdzjūtība);

Trauksmes – nepatikas emociju kvalitātes (nedrošība, trauksme, bailes, pārsteigums);

Dusmu – nepatikas emociju kvalitātes (dusmas, īgnums, niknums, nicinājums, naids);

Skumju – nepatikas emociju kvalitātes (skumjas, nomāktība, grūtsirdība, kauna izjūta, vainas izjūta, tukšuma izjūta, vientulības izjūta);

Laimes – atbalsta, komforta emociju kvalitātes (prieks, bauda, laime, apmierinājums, atvieglojums). (Wosch, 2007) [3]

3. Mūzikas analīzes strukturālais modelis (Structural Model of Music Analysis (SMMA)) (Grocke 1999 & Wigram 2004) [4]
4. Fizioloģiskie mērījumi: Asinsspiediena mērījumi. Pulsa mērījumi. Asins analīzes kortizola līmeņa noteikšanai asinīs.

Asinsspiediena, sirds ritma un kortizola līmeņa izmaiņas (paaugstināšanās) organismā saistītas ar simpātiskās nervu sistēmas aktivāciju stresa reakciju laikā. Līdz ar to šie organisma fizioloģiskie rādītāji tiek izmantoti pētījumā, lai noteiktu, vai MMRT rezultātā rādītāji pazemināsies. Asinsspiediena mērījumu iegūšanai tika izmantots firmas Rudolf Riester GmbH Co KG klasiskais asinsspiediena mērītājs ar manžeti un manometru, kura maksimālās kļūdas pielaide +/- 3 mmHg. Sirds ritms tika noteikts mērot pulsa ātrumu vienā minūtē. Kortizola līmeņa noteikšanai asinīs tika ņemti asins paraugi, ko veica sertificētas medmāsas, un kas tika atbilstoši pēc visiem uzglabāšanas un piegādes noteikumiem nogādāti E. Gulbja laboratorijā Rīgā, to tālākai apstrādei un rezultātu iegūšanai.

5. Ps slimības smaguma pakāpes novērtēšana pēc PASI [5]
6. AD slimības smaguma pakāpes novērtēšana pēc SCORAD [5]

[3] EQ 26.5 publicēta grāmatā „Microanalysis in Music Therapy“ (Wosch, Wigram, 2007).

[4] SMMA izveidots, izmantošanai gan klīniskajā praksē, gan pētījumos (Grocke, 1999). Tā oriģinālais nolūks ir salīdzināt atšķirīgu mūzikas skaņdarbu izlašu strukturālās īpašības, to līdzības un atšķirības. Modelis tiek arī izmantots, lai izvērtētu ierakstītās mūzikas skaņdarba piemērotību klīniskajam MT darbam (Wigram, 2004). Šai pētījumā tiek izvērtēta atsevišķu P. Hubnera mūzikas skaņdarbu atbilstība pacientu grupas emocionālajai noskaņai, lai noteiktu, kuru P. Hubnera mūzikas skaņdarbu izmantot MMRT sesijās.Tas ir muzikālo elementu modelis, kas sniedz strukturālu informāciju par mūziku un dod iespēju, salīdzinot vairākus skaņdarbus, noteikt, vai tajos pastāv līdzība stilā un struktūrā. Katra komponente ir novērtēta ar terminu. SMMA ietver 15 kategorijas, kas kopumā aptver 63 dažādas komponentes, tādas kā piemēram, forma, faktūra, ritma raksturojumi, taktsmērs, tonālais raksturojums, melodija, harmonija u.t.t.   (Wosch, Wigram 2007).

[5] Ps smaguma pakāpes novērtēšanai tika izmantots PASI (Psoriasis Area and Severrity Index), kas ir kvantitatīvs mērīšanas instruments, kuru sastāda ādas bojājuma plašuma klīnisko pazīmju – deskvamācijas, eritēmas, infiltrācijas – izteiktības novērtējums ar indeksu, ko aprēķina pēc formulas un nosaka psoriāzes smaguma pakāpi: PASI 0 – 9,9 = viegla slimības forma, PASI 10 – 20 = vidēji smaga forma, PASI > 20 = smaga forma.

AD smaguma pakāpes vērtēšanai tika izmantots SCORAD ( Scoring Atopic Dermatitis) indekss, kas nosaka slimības smaguma pakāpi: SCORAD < 15 = viegla slimības forma, SCORAD 15 – 40 = vidēji smaga forma, SCORAD >40 = smaga forma

Pētījuma rezultāti

           Pēc pētījumā veikto mērījumu vērtējumu rezultātiem tika pārbaudīta empīriskā sadalījuma atbilstība normālajam sadalījumam, izmantojot Kolmogorova Smirnova Z kritēriju. Mērījumu vērtējumu rezultātu empīriskais sadalījums Ig un Kg izlases mērījumos atbilst normālajam sadalījumam, jo Kolmogorova Smirnova Z kritērija p lielumi ir augstāki par 0,05.

PASI mērijumu rezultātu analīze
           PASI indekss parāda pacienta Ps slimības smaguma pakāpi. Ig un Kg izlases respondentiem vienlaicīgi pirms un pēc MMRT sesijām tika noteikts PASI indekss.

1.attēls. Ig un Kg PASI vērtējumu attēlojums pirms un pēc MMRT sesijām, kur E-1 ir Ig 1. mērījums, K-1 ir Kg 1. mērījums, kurE-2 ir Ig 2. mērījums, K-2 ir Kg 2. mērījums

           Summārās Ig un Kg izlases PASI rezultātu atšķirības redzamas 1. attēlā. Pēc t kritērija aprēķina tika konstatēts, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp Ig izlases PASI vērtējumu pirms un pēc MMRT sesijām (t = 2,689, p = 0,018) un statistiski nozīmīgi atšķiras Kg un Ig izlases PASI vērtējumi pēc MMRT sesijām (t = -2,747, p = 0,016). Tā kā aritmētiskā vidējā lielums Ig pēc otrā PASI vērtējuma ir zemāks par aritmētiskā vidējo Ig pirms MMRT sesijām, var rezumēt, ka MMRT sesiju rezultātā ir pazeminājies PASI indekss. Salīdzinot PASI vērtējuma izmaiņas starp Ig un Kg izlasēm pēc aritmētiskā vidējā, var konstatēt, ka Ig slimnieku stāvokļa uzlabojums ir neapšaubāms, jo pirms MMRT sesijām aritmētiskā vidējais parāda smagāku Ig dalībnieku slimības stāvokli, nekā Kg izlasē. Pēc MMRT sesijām Ig dalībnieku slimības stāvoklis ir pēc PASI vērtējuma vieglāks, nekā Kg izlases dalībniekiem.

Salīdzinot aritmētisko vidējo lielumus, varēja redzēt, ka Ig respondentiem tas ir zemāks pēc MMRT sesijām. Kg respondentiem aritmētiskā vidējā lielums nav izteikti mainījies, bet otrajā vērtējumā tas ir pat nedaudz augstāks (M Ig1 = 10,112, M Ig2 = 4,012; M Kg1 = 6,650, M Kg2 = 6,738). ( skat.mag. darba19. piel.)

SCORAD mērījumu rezultātu analīze
           SCORAD indekss parāda pacienta AD slimības smaguma pakāpi. Ig, pirms un pēc MMRT, un Kg respondentiem, tika noteikts SCORAD indekss.

2.attēls  Ig un Kg SCORAD vērtējumu attēlojums pirms un pēc MMRT

2.attēlā pārskatāmi var redzēt SCORAD indeksa izmaiņas Ig un Kg izlasē, kur Ig izlases otrā vērtējuma līkne ir izteikti zemākā līmenī, nekā pārējās līknes.

Pēc t kritērija aprēķina, kas nosaka rezultātu atšķirību, var konstatēt, ka pirms MMRT starp Ig un Kg SCORAD vērtējumiem statistiski nozīmīgas atšķirības nepastāv (t = 1,475, p = 0,166), bet pēc MMRT ir vērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības SCORAD vērtējumos (t = -3,468, p = 0,005).

           Pēc aritmētiskā vidējā lielumiem zemāks SCORAD vērtējums otrajā mērījumā ir Ig pārstāvjiem (M Ig2 = 18,929, M Kg2 = 38,286). Salīdzinot Ig SCORAD vērtējumus pirms un pēc MMRT arī var konstatēt statistiski nozīmīgu atšķirību (t = 3,322, p = 0,006), un pēc aritmētiskā vidējā lielumiem var redzēt, ka SCORAD vērtējums pēc MMRT ir pazeminājies (M Ig1 = 52,071, M Ig2 = 18,929).

Kg SCORAD vērtējumos pirms un pēc MMRT sesijām statistiski nozīmīgas atšķirības nav vērojamas. (skat. mag. darba 12. pielikumā)

Kopumā var rezumēt, ka pēc MMRT sesijām Ig izlases respondentiem ir statistiski nozīmīgi pazeminājies SCORAD indekss.

Kortizola mērījumu rezultātu analīze
           Kortizola līmenis asinīs lielā mērā nosaka Ps un AD pacientu slimības pakāpi. Ig, pirms MMRT sesijām un pēc tām, un vienlaicīgi Kg respondentiem, tika noteikts kortizola līmenis asinīs.

3.attēls. Visas Ig kortizola līmeņa asinīs mērījumu rezultāti pirms un pēc MMRT	4.attēls. Visas Kg kortizola līmeņa asinīs mērījumu rezultāti pirms un pēc MMRT

           Ig mērījumos ir novērojamas statistiski nozīmīgas izmaiņas starp pirmo un otro (pirms un pēc MMRT) kortizola līmeņa mērījumu (t = 2,726, p = 0,012).

Šīs izmaiņas visas Ig izlases pārstāvjiem pārskatāmi var redzēt 3. un 4. attēlā. Ar tumšas krāsas kvadrātiņu ir apzīmēts mērījums pirms MMRT sesijām un ar gaišo krāsu — pēc sesijām. Kā var redzēt kortizola līmeņa paaugstinājums visas Ig izlases respondentiem parādās tikai divos gadījumos un vienā gadījumā tas nav izteikti mainījies. Kg izlases respondentiem kortizola līmenis pārsvarā ir paaugstinājies, tikai trijos gadījumos tas ir krities.

           Pēc vidējo aritmētisko salīdzināšanas, starp pirmo un otro mērījumu (pirms un pēc MMRT) Ig respondentiem ir vērojamas redzamas izmaiņas kortizola līmenī asinīs (M Igvisi1 = 296,154, M Igvisi2 = 155,000; MIgps1 = 266,429, M Igps2 = 142,857; M Igad1 = 330,833, M Igad2 = 169,167)

           Savukārt, kortizola līmeņa rezultātu aritmētisko vidējo lielumi Kg pārstāvjiem nozīmīgi nav mainījušies un otrajā mērījumā ir pat augstāki. (skat. mag.darba 11.pielikumā)

           Kopumā, Ig psoriāzes un AD izlases respondentiem kortizola līmenis asinīs ir izteikti krities, un tikai vienā gadījumā katrā izlasē kortizola līmenis ir paaugstinājies.

Emociju aptaujas rezultātu analīze
           Ig dalībniekiem pirms un pēc 1., 16. un 30. sesijas tika noteikts emocionālais stāvoklis, izmantojot modificēto emociju aptauju „EQ 26.5“ 2. anketu (Wosch, 2002). Aptauja ietver 5 emociju kvalitāšu grupu pamatemociju vērtēšanu. Aritmētisko vidējo rezultāti un standartnovirze pirms un pēc MMRT sesijām liecina par Nolūka – pieķeršanās, Trauksmes — nepatikas, Dusmu — nepatikas, Skumju — nepatikas un Laimes — atbalsta, komforta emociju kvalitāšu grupu līmeņa izmaiņām, kas uzrādītas 2. tabulā.

2.tabula
Ig emociju mērījumu vidējie lielumi

(M1=mērījuma pirms MMRT aritmētiskais vidējais;S1= mērījuma pirms MMRT standartnovirze; M2= mērījuma pēc MMRTaritmētiskais vidējais;S2= mērījuma pēc MMRTstandartnovirze)

           Pēc MMRT sesijām visā izlasē visu emociju izteiktība ir mainījusies, ir vērojamas Trauksmes — nepatikas un Dusmu — nepatikas emociju pazemināšanās, kas ir redzams 5. un 6. Attēlā. Ar tumšo kvadrātiņu apzīmēta emocijas izteiktība pirms sesijas, ar gaišo – pēc sesijas.

5.attēls. Trauksmes — nepatikas līmenis pirms un pēc MMRT sesijām.	6.attēls. Dusmu — nepatikas līmenis pirms un pēc MMRT sesijām.

Uzrādās Nolūka — pieķeršanās un Laimes — atbalsta, komforta līmeņa paaugstinājums. Emociju līmeņa atšķirību var redzēt 7. un 8. attēlā.

7.attēls. Nolūka — pieķeršanās līmenis pirms un pēc MMRT sesijām.	8.attēls. Laimes — atbalsta, komforta līmenis pirms un pēc MMRT sesijām.

Statistiski nozīmīgi parādās atšķirības Laimes – atbalsta, komforta līmenī pirms un pēc MMRT Ig (visi) un Ig (Ps). (3. tabula)

3.tabula
Ig Laimes emociju mērījumu rādītāji

Pārējo Ig emociju izteiktība Pēc MMRT sesijām ir mainījusies, ko uzrāda aritmētiskie vidējie, bet ne statistiski nozīmīgi.

Diskusija un rezultātu interpretācija
           Pētījuma rezultāti saskan ar zinātniskajā literatūrā aprakstītajām teorētiskajām nostādnēm. Var uzskatīt, ka eksperimentālā pētījuma rezultātā pētījumā izvirzītais jautājums, vai MMRT ietekmē pacienta slimības rādītājus dinamikā ir ieguvis apstiprinājumu. Pēc eksperimenta veikšanas ar MMRT metodi, tika veikts ārstu vērtējums, nosakot PASI un SCORAD indeksu kas tika salīdzināts ar ārstu vērtējuma SCORAD un PASI indeksu pirms eksperimenta veikšanas divās izlasēs – izpētes (Ig) un kontroles (Kg).

           Ig rezultātiem pirms un pēc eksperimenta veikšanas ir vērojama statistiski nozīmīga atšķirība kas nozīmē, ka iegūtie rezultāti ir ņemami vērā. Tas saskan ar F. Tausk, I. Elenkov J. Moynihan (2007) pētījumos gūtajām atziņām par ādas īpašo jūtīgumu pret akūtu un hronisku psiholoģisko stresu, kuru mazinot ar psiholoģisko intervenču palīdzību iespējams panākt slimības izpausmju rādītāju samazināšanos un ar I. Lazaroff, R. Shimshoni (2000) pētījumā secināto, ka ar MMRT mazinot stresa psihofizioloģiskās izpausmes, tiek pozītīvi ietekmēti organisma imūnie reģenerējošie procesi un tādējādi, mazinātas AD un Ps slimības rādītāju izpausmes.

           Var atzīmēt, ka slimības smaguma pakāpes novērtējuma līmenis AD slimniekiem ir izteiktāk pazeminājies kā Ps slimniekiem. Ar iegūto rezultātu var sasaistīt šādus teorētiskos atzinumus: J. Linnet, C. Psych, G.B. Jemec (2001) savā pētījumā secinājuši, ka AD pacientu ādas stāvokļa un niezes intensitātes rādītāji korelē ar trauksmes līmeņa rādītājiem, un pēc psihodinamiskās psihoterapijas kursa, mazinoties trauksmes līmenim uzlabojās ādas stāvoklis un mazinājās nieze (pēc SCORAD). Savukārt, A. J. Bahmer, J. Kuhl, F. A. Bahmer (2007) pētot personības sistēmu mijiedarbību (Personality System Interaction (PSI)), Ps un AD pacientiem, atrada, ka Ps pacientiem ir nespecifiski augsts skumju un apātijas līmenis un zems optimisma un spontanitātes līmenis, kas saskan ar hipotēzi par Ps un depresijas savstarpējo saistību. Mēs to skaidrojam šādi: Iespējams, ka Ps pacientu psihoemocionālais fons, kas sasaucas ar depresijas izpausmēm nosaka lēnāku imūno reģenerējošo procesu gaitu, salīdzinājumā ar AD pacientiem. Tādējādi iespējams, ka ilglaicīgāks MMRT kurss veicinātu Ps pacientu ādas stāvokļa lielāku uzlabošanos. Savukārt Kg rādītāji pētījuma laikā nemainījās. Pēc PASI un SCORAD rezultātu eksperimentālā sadalījuma pārbaudes atbilstībai normālajam sadalījumam tika konstatēts, ka atbilstība pastāv. Var rezumēt, ka iegūtie dati apliecina, ka, izmantojot MMRT var panākt AD un Ps slimības pakāpes mazināšanos.

           Atbildot uz pētījuma jautājumu, vai MMRT ietekmē pacientu stresa izpausmju fizioloģiskos rādītājus: kortizola līmeni asinīs, sirds ritmu un asinsspiedienu, konstatējam, ka kortizola līmenis Ig dalībniekiem ir statistiski nozīmīgi pazeminājies, bet Kg dalībniekiem kortizola līmenis asinīs nav nozīmīgi mainījies, bet pat nedaudz paaugstinājies. Šie rezultāti atbilst A. Slominski, J. Wortsman et al. (2000) teorētiskajām atziņām, ka atbilde uz hronisku, ilgstošu stresu ir HPA aktivācija, kas ierosina humorālo norišu ķēdi; CRH→POMC→ACTH→Cortisol [6], kā pretiekaisuma faktoru kas neitralizē stresa efektus un darbojas kā buferis, lai novērstu audu bojājumus un stabilizētu un atjaunotu organisma vispārējo homeostāzi.

           Tādējādi, iepējams, ka kortizola līmeņa pazemināšanās norāda uz stresa efektu mazināšanos, kas savukārt norāda uz organisma vispārējās homeostāzes atjaunošanās procesiem. Tas nozīmē, ka MMRT, kā psiholoģiskās intervences veids, ar psihofizioloģisko relaksāciju spēj pozitīvi ietekmēt organisma imūnos reģenerējošos procesus un veicināt veselības stāvokļa uzlabošanos, ko atspoguļo kortizola līmeņa pazemināšanās. Ps pacientiem kortizola līmenis ir pazeminājies vairāk kā AD pacientiem un uzrāda statistisku nozīmību, savukārt AD slimniekiem kortizola līmeņa pazemināšanās nav statistiski nozīmīga. Tādējādi, Ps pacientiem vērojama lielāka kortizola līmeņa pazemināšanās, bet mazāks PASI indeksa (slimības izpausmju rādītāja) samazinājums. Savukārt AD pacientiem ir mazāks kortizola līmeņa pazeminājums (nesasniedz statistisku nozīmību), bet lielāks SCORAD indeksa samazinājums.

[6] HPA – hipotalāma hipofīzes ass
CRH – kortikotropīnu atbrīvojošais hormons
POMC – proopiomelanokortīns
ACTH – adrenokortikotropais hormons

Tā kā pētījumā mērīts kortizola līmenis asinīs, kura izmaiņas saistāmas ar HPA ass aktivācijas ierosināto sistēmisko humorālo norišu ķēdi, tad iespējams šeit vērojama divu ādas stresa atbildes mehānismu – centrālā un lokālā atšķirīga iesaistīšanās pakāpe katras slimības – AD un psoriāzes slimības gadījumā. A. Slominskis, J. Worcmans, T. Lugers ar kolēģiem (2000) ir snieguši stingras norādes, ka ādas un CNS atbildes uz stresu var būt pilnīgi atdalītas.

           Ādai ir raksturīga spēja producēt POMC, un CRH peptīdus, kā arī ekspresēt atbilstošus receptorus tāpat kā sistēmiskā līmeņa gadījumā. Tādējādi, āda izpaužas, kā HPA ass ekvivalents, kas var darboties lokāli kā ādas aizsargsistēma, veicot lokālās atbildes uz stresu koordinēšanu un izpildīšanu. Peptīdu produkcija ādā un to ietekme uz ādas funkcijām var tikt regulēta neatkarīgi no to sistēmiskā dubultnieka. Iespējams, ka AD pacientu slimības izpausmju rādītāju lielais uzlabojums attiecībā pret kortizola līmeņa statistiski nenozīmīgo pazemināšanos, saistāms ar lokālā mehānisma prevalēšanu pār sistēmisko. Iespējams, ka slimības rādītāju pozitīvās izmaiņas lokālā līmenī, kas neuzrādās sistēmiskā līmeņa stresa marķierī (kortizola līmenī asinīs) ir izraisījusi mūzikas skaņas fiziskā ietekme caur skaņu viļņa svārstību frekvencēm. Ņemot vērā kortizola līmeņa eksperimentālā sadalījuma atbilstību normālajam sadalījumam, var secināt, ka iegūtie rezultāti apstiprina, ka MMRT izmantošanas rezultātā Ps un AD pacientiem pazeminās kortizola līmenis, no kā var spriest, ka pazeminās arī stresa psihofizioloģiskās ietekmes līmenis.

           Emocijas aptaujas EQ 26,5 (Wosch, 2002) modificētā anketa Nr 2, iekļauj piecu pamatemociju vērtējumu apgalvojumus („izjūtu mīļumu, mīlestību“, „izjūtu nedrošību“, „izjūtu dusmas“, „izjūtu skumjas“, izjūtu prieku“) kas raksturo 5 emociju kvalitāšu grupas: Nolūka – pieķeršanās, Nemiera – nepatikas, Dusmu – nepatikas, Skumju – nepatikas un Laimes – atbalsta, komforta.

           Pēc MMRT sesijām visā Ig visu emociju izteiktība ir mainījusies, un ir vērojama Nemiera -nepatikas un Dusmu – nepatikas līmeņa pazemināšanās, un Nolūka – pieķeršanās un Laimes – atbalsta, komforta līmeņa paaugstinājums. Skumju – nepatikas līmeņa izmaiņās nevar noteikt kopējo tendenci (pēc 1. sesijas nav vērojamas izmaiņas, pēc 16. sesijas ir Skumju līmeņa pazemināšanās, bet pēc 30., pēdējās sesijas Skumju līmenis ir atkal paaugstināts, kas varētu norādīt uz dalībnieku attieksmi pret MMRT sesiju izbeigšanos). Statistiski nozīmīgas ir Laimes līmeņa izmaiņas.

           Šie rezultāti saskan ar T.Voša (Wosch)  un H. Gembris teorētiskajiems atzinumiem, ka emocionālā pieredze, ko klausītājs gūst mūzikas klausīšanās laikā ir ļoti individuāla un J.A. Slobodas secinājumos, ka mūzika var kalpot kā „maiņas aģents“, lai mainītu noskaņojumu, garastāvokli (Gembris H., 1996, Sloboda J.A., 1992, kā minēts Wosch 2003). Tādējādi, var izteikt atzinumu, ka „EQ 26.5 „ emociju aptaujas rezultātu atspoguļojumā parādās MMRT mūzikas pozitīvā ietekme uz pacientu emocionālo stāvokli, jo katra pētījuma dalībnieka individuālā emocionālā pieredze summējas kopējā ainā, kas uzrāda kopējās Ig – trauksmes, diskomforta, nepatikas izjūtu mazināšanos un labsajūtas, patikas, laimes izjūtu paaugstināšanos. Interesants ir šajā pētījumā novērojamais, gandrīz nemainīgais dusmu līmenis Ps pacientiem. Pēc W. Maklaita, emociju procesa teorijas dusmu stadija ir emocionālā procesa „darbības slieksnis“, ko Wosch, savukārt, nodēvējis par „objekt – attiecību slieksni“ (Mahcleidt W., 1994 kā minēts Wosch 2007). Tādējādi, iespējams, ka tas var norādīt uz MMRT sesijās Ps pacientiem intensīvāk noritošu iekšējo emocionālās pieredzes procesu, kas straujāk virzīts uz emocionālām izmaiņām un psihofizioloģisko integratīvo procesu rezultātā atspoguļojas lielākā kortizola līmeņa kritumā, salīdzinoši ar AD pacientiem. Tā kā Ig emociju aptaujas skalu rezultātu empīriskie sadalījumi atbilst normālajam sadalījumam un konstatējot statistiski nozīmīgas izmaiņas visos aptaujas skalu rezultātos, var konstatēt, ka MMRT sesijas ietekmē pacientu emocionālo stāvokli.

Noslēgums un secinājumi

Kopumā, MMRT metode pēc pārbaudītiem rādītājiem (PASI, SCORAD, kortizola līmenis asinīs, asinsspiediens, pulss, emocionālais stāvoklis), labvēlīgi ietekmē pacientus, jo pazeminās  slimības smaguma pakāpes rādītāji, stresa līmenis un vērojama emocionālā stāvokļa uzlabošanās.

Pēc pētījumā iegūto rezultātu analīzes tika secināts, ka:

1. MMRT ietekmē Ps pacientu slimības rādītājus dinamikā, kas parādās klīnisko izpausmju izmaiņās, uzrādot statistiski nozīmīgas atšķirības starp pirmo (pirms MMRT uzsākšanas) un otro (pēc MMRT) Ig PASI vērtējumu (t = 2,689, p = 0,018). Konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības starp Ig, kas piedalījās MMRT un Kg, kas nepiedalījās MMRT PASI vērtējumiem (t = -2,747, p = 0,016).
2. MMRT ietekmē AD pacientu slimības rādītājus dinamikā, kas parādās klīnisko izpausmju izmaiņās, uzrādot statistiski nozīmīgas atšķirības starp pirmo (pirms MMRT uzsākšanas) un otro (pēc MMRT)Ig SCORAD vērtējumu (t = 3,322, p = 0,006). Konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības starp Ig, kas piedalījās MMRT un Kg, kas nepiedalījās MMRT SCORAD vērtējumiem (t = -3,468, p = 0,005)
3. MMRT ietekmē Ps un AD pacientu stresa fizioloģisko izpausmju rādītājus, jo pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp Ig kortizola līmeņa pirmo (pirms MMRT uzsākšanas) un otro (pēc MMRT) mērījumu (t = 2,726, p = 0,012). Konstatēts, ka kortizola līmenis asinīs ir pazeminājies.
4. MMRT ietekmē Ig pacientu emocionālo stāvokli, jo Ig MMRT rezultātā ir konstatēta statistiski nozīmīga Laimes līmeņa paaugstināšanās visā izlasē (t = 3,726, p = 0,001) un Ig Ps izlasē (t = -2,376, p = 0,032).

Ig visu emociju izteiktība Pēc MMRT sesijām ir mainījusies, ko uzrāda aritmētiskie vidējie, bet ne statistiski nozīmīgi.

Iespējams, ka ir vērojama korelāciju pastāvēšana starp fizioloģiskajiem stresa rādītājiem, noteiktām emociju kvalitātēm  un slimības smaguma pakāpes rādītājiem saistībā ar konkrētu diagnozi.

Kaut arī veiktajam pētījumam pastāv ierobežojumi, mēs uzskatām, ka pētījuma rezultāti uzrāda vērā ņemamu tendenci, kas apliecina MMRT pozitīvo ietekmi uz Ps un AD pacientu veselības stāvokli. Lai to apstiprinātu empīriski fakti nepieciešami turpmāki pētījumi.

Pētījuma perspektīva
Pamatojoties pētījuma gaitā apskatītās zinātniskās literatūras paustajās jaunākajās atziņās un pētījuma praktiskā darba pieredzē uzkrātajā izpētes materiālā, esam nonākuši pie slēdziena, ka paveras plašs darba lauks visaptverošiem multidimensionāliem pētījumiem par mūzikas un skaņas izmantošanu terapeitiskiem mērķiem šīm pacientu grupām. Nākotnes pētījumu rezultāti varētu sniegt jaunu redzējumu par Mūzikas terapiju kā efektīgu, ne-medikamentozu un ne-invazīvu holistiskā pieejā  balstītu integratīvu terapeitisku  metodi Ps un AD pacientu slimības stāvokļa atvieglošanā.

Izmantotās literatūras avoti

1. Arck P.C., Slominski A.,Theoharides T.C., Peters E.M., Paus R. Neuroimmunology of Stress: Skin Takes Center Stage. J.Invest. Dermatol. 2006;126:1697-1704.[PubMed] [Elektroniskais resusrss]
2. Azarjana K. Par psoriāzi un tās nagu formu // Doctus, 2003. N 10
3. Bahmer A. J., Kuhl J., Bahmer F. A. How Do Personality System Interact in Patients With Psoriasis, Atopic Dermatitis and Urticaria? // Acta Derm Venereol. – 2007. Vol. 87, P. 317-324
4. Buggiani G.,Ricceri F.,Lotti T.Atopic dermatitis // Dermatol Ther. – 2008. Mar.- Apr. 21(2), P. 96 – 100
5. Bruscia K.E. Defining Music Therapy. Gilsum NH; Barcelona Publishers, 1998.
6. Buggiani G., Ricceri F., Lotti T. Atopic Dermatitis // Journal Dermatol Ther., 2008. Mar-Apr, Vol. 21, N 2. – P. 96-100 .[PubMed] [Elektroniskais resusrss]
7. Crowe B.J. Music and Soul Making: Toward a New Theory of Music Therapy. USA: Scarecrow Press Inc., 2004.- 437 p.
8. Chandran V., Raychaudhuri S.P. Geoepidemiology and enviromental factors of psoriasis and psoriatic arthritis // J Autoimmun. 2010 May; 34 (3) [Epub 2009 Dec]
9. Chida Y., Steptoe A., Hirakawa N., Sudo N., Kubo C. The Effects of Psychological Intervention on Atopic Dermatitis: A Systematic Review and Meta – Analysis // Int Arch Allergy Immunology, 2007.; 144: P. 1.-9.
10. Decker – Voigt H. – H. Methodology of Music Therapy and Depth Relaxation (DRMT) in Frohne – Hagemann I. (Ed.). Receptive Music Therapy: Theory and Practice. – Wiesbaden: Dr. Ludvig Reichert Verlag, 2007. P. 239 – 251
11. Elias P.M. Stratum Corneum Defensive Functions: an Integrated View // J.Invest. Dermatol, 2005.- Vol.125. P. 183 – 200 [PubMed]
12. Frohne – Hagemann I. (Ed.). Receptive Music Therapy: Theory and Practice. – Wiesbaden: Dr. Ludvig Reichert Verlag, 2007. – 332 p.
13. Grocke D., Wigram T. Receptive Methods in Music Therapy: Techniques and Clinical Applications for Music Therapy Clinicians, Educators and Students. London: Jessica Kingsley Publishers, 2007.- 271 p.
14. Gouldin J.M., Price C.L., Defty C.L., Hulangamuwa C.S., Bader E., Ahmed I. Erectile dysfunction in patients with psoriasis: increased prevalence, an unmet need, and a chance to intervence // Br J Dermatol, 2010 Sep 28. [Epub ahead of print]
15. Hendrix S.Neuroimmune Communication in Skin: Far from Peripheral. Journal of Investigative Dermatolgy, 2008.-Vol.128, P. 260-261.[EBSCO HOST]
16. Hubner P. Natures Laws of Harmony in the Microcosm of Music. AAR Ed. International MRTM, 2000. http://www.medizinischeresonanztherapiemusik.de [Elektroniskais resurss]
17. Изард К.Э. Психология эмоций. – Москва, Санкт – Петербург: Питер Пресс, 2008. 460 цтр.
18. Juslin P., Västfjäll D. Emotional Responses to Music: the Need to Consider Underlying Uppsala: Department of Psychology Uppsala University // Behav Brain Sci. – 2008.
19. Kulbergs J. Dinamiskā psihiatrija. – Rīga: Jumava, 2001. – 495 lpp
20. Ķīsis J., Zvejniece R., Ādas barjerfunkcija un alerģijas risks // Latvijas ārsts. – 2010. – N 1.
21. Lazaroff I., Shimshoni R.Effects of Medical Resonance Therapy Music on Patients with Psoriasis and Neurodermatitis –A Pilot Study // Integrative Physiological and Behavioral Science. – 2000. – Vol. 35, N3.- P.189 – 198.
22. Linnet J., Psych C., Jemec G.B.E. Anxiety Level and Severity of Skin Condition Predicts Outcomes of Psychotherapy in Atopic Dermatitis Patients // International Journal of Dermatology. – 2001. – 40, – P. 632 – 636.
23. Materia Medica // 2002. Nr. 4. 7.-8. Lpp.
24. Mayor D.F. Electroacupuncture: a practical manual and resource: London, Elsevier Ltd, 2007. – P.381
25. Olpin M., Hesson M.Stress Management for Life: a research – based experiential approach: USA, Cengage Learning Inc., 2009.- P. 386
26. Petra C., Slominski A., Theoharis C. Theoharides, Eva M., Peters J., Paus R. Neuroimmunology of Stress: Skin Takes Center Stage // PubMed Central: J Invest Dermatol. – 2006. – Vol. 126, N 8 – P. 1697 -1704 [Elektroniskais resusrss] http://www.ncbi.nlm.nih.gov:80/pmc/articles/PMC2232898/?tool
27. Poot F., Sampogna F.,Onnis L. Basic Knowledge in Psychodermatology. Brussel: European Academu of Dermatology,
28. - P. 234.
29. Ryan M.The Science of Mind Body Medicine. CA, San Pedro, Real Stress – Relief. Com, 2007. [interneta resurss] http://www.real-stress-relief.com/images/stress_limbicsystem.jpg
30. Reitamo S., Luger T.A., Steinhoff M. (ed.by). Textbook of Atopic Dermatitis: Informa UK Ltd., 2008.- 273 p.
31. Rider M. The Rhytmic Language of Health and Disease. Gilsum: Barcelona Publishers, 2005. – 204 p.
32. Roederer J.G. The Physics and Psychophysics of Music. Mc Master University, Canada; 2008. – 226 p.
33. Сандомирский М. Психосоматика и телесная психотерапия: Практическое руководство. – Москва: Независимая фирма «Класс», 2007. – 588 стр.
34. Slominski A. A Nervous Breakdown in the Skin: Stress and the Epidermal Barrier // J Clin Invest. – 2007. – Vol. 117, N 11. – P. 3166–3169.
35. Slominski A., Wortsman J., Luger T., Paus R., Solomon S. Corticotropin Releasing Hormone and Proopiomelanocortin Involvement in the Cutaneous Response to Stress // Physiological Reviews. – 2000. – Vol. 80, N 3. [Elektroniskais resurss]: www.physrev.physiology.org. – Izdruka 2010. gada augustā
36. Tausk F., Elenkov I., Moynihan J. Psychoneuroimmunology. Blackwell Publishing Inc.// Dermatologic Therapy Vol 21. – P. 22 – 31
37. Tausk F.A. Stress and the Skinn // (Reprinted) ARCH Dermatol.- 2001. – Vol. 137, N 1. [Elektroniskais resurss]: archdermatol.com downloaded from at Bayerische Staatsbibliothek, on August 26, 2010
38. Wheeler B.L., Shultis C.L., Polen D.W. Clinical Training Guide for the Student Music Therapist. – Gilsum: Barcelona Publishers, 2005. – 213 p.
39. Wigram T., Pedersen I.N., Bonde L.O. A Comprehensive Guide to Music Therapy: Theory, Clinical Practice, Research and Training. – London, UK and Philadelphia, US: Jessica Kingsley Publishers, 2004. – 384 p.
40. Wosch T. Special Perspectives of Music Therapy in its Basics of Emotion Psychology and Music Psychology // Nordic Journal of Music Therapy. – 2003. – January, .[Elektroniskais resurss] file:///E:/emocijas/Emocijas nordic journal of music therapy.html, Izprintēts 27.augustā, 2010.
41. Wosch T., Wigram T. Microanalysis in Music Therapy: Methods, Techniques and Applications for Clinicians, Researchers, Educators and Students. – London, UK and Philadelphia, US: Jessica Kingsley Publishers, 2007. – 328 p.

Summary

           Study “Effect of Medical Resonance Therapy Music (MRTM) on psoriasis (Ps) and atopic dermatitis (AD) patients’ disease parameters and their emotional state” is conducted within the Master’s thesis of RSU (Riga Stradins University). The study consists of theoretical and practical parts. First part of the practical work is carried out in the Dermatology Clinic – Schlos Friedensburg, Germany, getting introduced to MRTM method. Second part of the work was conducted in Latvia.

Theoretical foundation. Emotional factors play an important role in many chronic skin diseases and their development. Psoriasis (further Ps) and atopic dermatitis (further AD) are skin diseases, where next to genetic factors, stress is considered as a prerequisite for the onset and maintenance of disease. Sound sense of neurological pathway allows the music to affect the brain structures responsible for emotional behavior – limbic system, which integrates somatic and autonomic reactions and affects the body’s immune processes. Listening to music lets feel the psychophysiological relaxation, reduces the activity of VNS, activates the parasympathetic VNS and thus affect the hormonal activity that contributes to the body immune and regenerative processes. Human body’s internal electromagnetic processes are integrally connected with the body’s chemical processes. Stressful event disrupts this balance. Sound – longitudinal oscillation of mechanical vibrations – can affect the body via resonance oscillation frequency, thereby helping the body to activate its internal protection mechanisms and selfhealing resources.

Methods. The study included 30 patients with Ps and AD – 15 in study group and 15 in control group. 30 MRTM sessions were conducted. Quantitative descriptive research method was used. In order to obtain data, following methods were used: Psoriasis disease severity assessment using the PASI; AD disease severity assessment using the SCORAD; Physiological measurements – blood pressure measurements, pulse measurements, measurements of cortisol level in the blood; Emotion survey “EQ 26.5” Wosch (2002). Semi-structured interview (DSI).

Results. The study group after MRTM showed statistically significant differences in disease severity index (PASI, SCORAD) and cortisol levels in the blood. After MMRT sessions throughout the entire study sample emotion expressiveness has changed, reduction of Anxiety and Anger scale levels and increase of Happiness scale levels.

Conclusions. Research results show that disease indicators and stress psychopyhsiolgical performance of the study group has decreased compared with the control group. There are increased levels of Happiness scales, which are qualities of affection, support and comfort. Thus it can be concluded that MRTM can ease Ps and AD expression, to improve the emotional state and may be used as adjunctive therapy for dermatology patients.