Saslimšanu ar kandidamikozi, respektīvi, slimību ierosinošo sēnīšu pārmērīgu savairošanos var izraisīt:
- Organisma aizsargspēju (imūnsistēmas) novājināšanās.
- Infekcijas slimības;
- Saindēšanās;
- Dziedzeru (endokrīnās sistēmas) slimības;
- Ilgstoša medikamentu (antibiotiku, koritkosteroīdu, citostatisko līdzekļu u.c.) lietošana.
- Gļotādas traumas (mehāniskas vai ķīmiskas) dzimumakta laikā;
- Hormonālās pārmaiņas, ko izraisa grūtniecība;
- Papildu sēnīšu infekcijas saņemšana. Tā var notikt galvenokārt dzimumakta ceļā ar jau saslimušu cilvēku. Visbiežāk šādi inficējas vīrieši no sievietēm. Saņemot infekciju, slimības simptomi sāk parādīties vidēji 3-5 dienu laikā, taču tas ir atkarīgs arī no organisma spējām infekcijai pretoties.
Slimības pirmie simptomi un tālākā attīstības gaita sievietēm un vīriešiem atšķiras:
- Sievietēm raugveida sēnīte izraisa ārējo dzimumorgānu un maksts iekaisumu. Slimība sākas ar dedzināšanas sajūtu, niezi un daudziem biezpienveida aplikumiem, zem kuriem ātri veidojas gļotādas bojājumi (erozijas). Iekaisums skar arī dzemdes kaklu, urīnizvadkanālu un pat urīnpūsli, kā rezultātā urinēšana kļūst bieža un sāpīga. Noskaidrots, ka ar kandidamikozi slimas sievietes 5 reizes biežāk kļūst neauglīgas nekā veselās sievietes.
- Vīriešiem slimības gaita un skartie orgāni ir atkarīgi no saslimšanas iemesla:
- Ja slimība sākusies pēc kontakta ar slimu partneri, sākas dzimumlocekļa galviņas un priekšādas iekšējās virsmas iekaisums (balanopostīts). Tas rada dedzināšanas sajūtu un niezi, iekaisušās vietas ir sarkanas, klātas ar bālganu aplikumu, zem kura āda bojājas un viegli asiņo. Šāds iekaisums var būt izkliedēts vai perēkļveidīgs. Iekaisuma dēļ var sākties priekšādas sašaurinājums (fimoze) vai uztūkums (parafimoze), kas traumē dzimumlocekļa galviņu. Šādas komplikācijas gadījumā iespējama pat galviņas pilnīga atmiršana.
- Ja slimība sākusies iekšēju cēloņu dēļ, rodas urīnizvadkanāla iekaisums (uretrīts). Tas rada sāpes urinācijas laikā un bālganus izdalījumus no urīnizvadkanāla. Var iekaist arī priekšdziedzeris vai urīnpūslis, bet tas parasti notiek tad, ja ir vēl kāda cita uroģenitālā infekcija.
Neārstēta kandidamikoze ietekmē arī citu orgānu darbību un novājina visu organismu kopumā. Rodas izmaiņas mutes, kuņģa un zarnu trakta gļotādā. Iespējams ir gastrīts un bieža caureja, kā rezultātā rodas:
- Hronisks vitamīnu trūkums;
- Organismam derīgo mikrofloras baktēriju trūkums;
- Gļotu dziedzeru darbības traucējumi;
- Imūnsistēmas šūnu trūkums.
Raugveida sēnīšu infekciju mūsdienu medicīnai ir viegli gan diagnosticēt, gan arī izārstēt. Sēnītes ir labi pamanāmas uztriepju mikroskopiskajās analīzēs. Tomēr svarīgi ir noskaidrot, vai slimību nepavada arī citas uroģenitālās infekcijas.
Pret kandidamikozi mūsdienās ir pieejams daudz efektīvu medikamentu, kurus var lietot gan iekšķīgi, gan vaginālo tablešu, svecīšu vai skalojumu veidā. Slimnieki to bieži dara paši, nekonsultējoties ar ārstu. Tomēr lielākoties šādas patstāvīgās ārstēšanās efekts ir īslaicīgs, jo slimības rašanās un attīstība var būt atkarīga no ļoti daudzveidīgiem faktoriem. Kandidamikozes saslimšanas gadījumā būtu tomēr labi konsultēties ar ārstu trīs sekojošu iemeslu dēļ:
- Ārsts palīdzēs noskaidrot slimības cēloņus – tie var būt saistīti ar dzīvesveidu, uztura specifiku, nervu sistēmas stāvokli u.c.
- Nepieciešams precizēt un ārstēt arī visas citas klātesošās infekcijas, turklāt, ne tikai dzimumorgānu gļotādā, bet arī pārējā organismā;
- Kandidamikozi nevar izārstēt tikai ar pretsēnīšu līdzekļiem vien. Papildus ir nepieciešama:
- Vitamīnterapija (īpaši B2 vitamīns);
- Normālas mikrofloras atjaunošana;
- Gļotādas aizsargreakciju atjaunošana;
- Imunitāti stabilizējoši līdzekļi.
Ārstēšanas ilgums ir individuāls un atkarīgs no paša pacienta apņēmības un vēlēšanās izārstēties.
Iespējamie kandidamikozes simptomi:
- Nieze un dedzinoša sajūta dzimumorgānu apvidū
- Bāli biezpiendveida izdalījumi dzimumorgānu apvidū