Nesenā informācija no Ķīnas mediķiem un aprūpētājiem, kas ilgstoši atradušies kontaktā ar iespējamiem un reāliem COVID-19 pacientiem, strādājot pirmajās frontes līnijās, apstiprina, ka 97% apsekotajiem radies izteikts ādas kairinājums un ādas bojājumi. Šī tēma aktuāla ne vien medicīnas aprūpes darbiniekiem, bet ikvienam, kura ikdienas pienākumi prasa izmantot aplicējamus aizsarglīdzekļus – maskas, sejas vairogus vai respiratorus, kā arī pastiprināti lietot dezinfekcijas līdzekļus.
Pētījumos novērotie dermatoloģiskie apdraudējumi
Tiešsaistes izmeklējumi un medicīnas personāla aizpildītās anketas jau laika posmā no 2020. gada janvāra līdz februārim atklāja, ka COVID-19 laikā medicīnas personāls, kura darba pienākumi prasa pastiprinātu aizsarglīdzekļu lietojumu, pakļauti dažādiem dermatoloģiskajiem riskiem. Ilgstošie profilakses pasākumi izraisījuši teju visiem aprūpes darbiniekiem slimīgas ādas izmaiņas tiešās saskares vietās ar izmantotajām maskām un respiratoriem.
Visbiežāk skartās vietas ietvēra deguna tiltu, rokas, vaigus un pieri. 70% gadījumu ādas izmaiņu sākumu parasti iezīmēja sausums, kā arī stīvuma un vilkšanas sajūta. 62% gadījumu tika novērota tam līdzi nākoša ādas lobīšanās. Lielākus ādas bojājumus piedzīvoja tie veselības aprūpes darbinieki, kas ilgstoši valkāja tādas medicīnas ierīces kā aizsargbrilles un N95 maskas. Savukārt pagarināto sejas vairogu nēsāšana nebija nozīmīgs, ādas bojājumus izraisošs riska faktors. Tāpat arī tika konstatēta iepriekšējo hronisko ādas slimību – tādu kā psoriāze, atopisks, dermatīts – saasināšanās.
Kā rūpēties par ādu COVID-19 laikā
Dermatoloģiskie apdraudējumi COVID-19 laikā saistās tieši ar ilgstošu aizsarglīdzekļu nēsāšanas un lietošanas izraisītu ādas kairinājuma risku. Pastiprināts dezinfekcijas līdzekļu izmantojums ne vien vājina imunitāti, bet var izraisīt ādas iekaisumu. Tāpat arī pārmērīga ādas pārmazgāšana var veicināt sekojošu ādas lobīšanos. Ādas mitrinātāju nelietošana var veicināt ādas saplaisāšanu, kā arī kontaktalerģijas attīstību.
Ņemot vērā iespējamos riskus, gan veselības aprūpes darbiniekiem, gan visiem aizsarglīdzekļu lietotājiem jādomā par kairināto vietu profilaktisku aprūpi un ādas aizsargbarjeras atjaunošanu. Tādēļ būtiski pastiprinātu uzmanību pievērst ādas kopšanai, izmantojot nepieciešamos ādu mitrinošos līdzekļus.
Komentāri
Autorizēties, lai komentētu