No rīta nav spēka pamosties, jo aiz loga vēl pavisam tumšs. Dienas laikā trūkst enerģijas, garastāvoklis noslīd zem nulles - tev ir sajūta, ka tagad sāksies depresija. Kas noticis? Visticamāk, ka kaut kas nav kārtībā ar tavu iekšējo bioloģisko pulksteni jeb cirkādes ritmu.
Tavs bioloģiskais pulkstenis jeb cirkādes ritms, kas saistīts ar dienas un nakts maiņu, mēra laiku tā, lai nervu sistēma varētu apmierināt organisma prasības atbilstoši apkārtējās vides apstākļiem. Respektīvi, lai cilvēkam nerastos veselības traucējumi, tai skaitā ādas slimības, katrai viņa fizioloģiskajai darbībai ir paredzēts tam vispiemērotākais laiks.
Piemēram, cilvēkam vislabāk celties pirms pl. 6.00. Tad pl. 6.00 var uzņemt pirmo enerģiju, kas nepieciešama pirmajai dienas pusei. No pl. 10.00-12.00 organisms ir visproduktīvākais ražīgam intelektuālajam darbam, vislabāk iet gulēt pl. 22., utt. Šādu veselīgu dienas iedalījumu rada gaismas un tumsas attiecības dabā.
Gaismu mēs uzņemam vispirms caur ādu, tāpēc tas ir pirmais orgāns, kur būs redzamas problēmas jeb ādas slimības, ja tās pietrūks. Gaisma un tumsa regulē hormonālo līmeni, ķermeņa temperatūru un metabolismu.
Bioloģiskais pulkstenis un āda
Ādā ir bioloģiskā pulksteņa gēni, kas attiecīgi spēlē lomu tā regulācijā. Ādas iekšējais ūdens patēriņš, ādas virskārtas šūnu vairošanās, asins plūsma un temperatūra – šo visu parametru veiktspēja var tikt grozīta, ja kaut kā esam izmainījuši arī savu dienas ritējumu. Ja šīs izmaiņas ir lielas un neveselīgas, tās var pāraugt arī dažādās ādas slimībās.
Epidermā, ādas virsējā kārtā – raga slānī notiek diennakts ritma izmaiņas, piemērām, ādas caurlaidība jeb spēja uzņemt nepieciešamās vielas ir augstāka ir vakarā nekā no rīta. Ja cilvēkam ir miega traucējumi, no tā nereti cieš arī āda un jau ieperinājušās ādas slimības.
Ja jūs jau ciešat no kādas ādas slimības, tad zināt, ka vismokošākā nieze vai pat sāpes ir tieši vakarpusē un naktī. Ja lietojat kādu ārstējošu krēmu vai medikamentus, tad tieši tāpēc dermatologi tos parasti iesaka lietot tieši vakarpusē.
Temperatūra
Bioloģiskais pulkstenis kontrolē arī ādas un ķermeņa temperatūru. Tāpat ir arī dabā. Ķermeņa temperatūra augstāka ir dienas, nevis nakts stundās. Līdz ar to arī ādas temperatūra sasniedz maksimumu pēcpusdienā un pazeminās naktī. Gluži kā gaisa temperatūra ārā.
Piemēram, ādas slimība psoriāze jeb zvīņēde, kad uz ādas parādās sarkanbalti zvīņveida izsitumi, tiek asociēta ar problēmām, kas saistītas tieši ar termoregulāciju. Tā var izraisīt apgrūtinātu aizmigšanu un diennakts ritma traucējumus, kas diemžēl var izveidot nebeidzamo ciklu – cilvēks sāpošo un niezošo izsitumu dēļ nevar aizmigt, un, savukārt, šīs neizgulēšanās rezultātā ādas slimība saasinās vēl vairāk.
Protams, nevar aizmirst par aukstuma tiešo iespaidu uz ādu. Arī temperatūras straujas svārstības var izraisīt ādas slimības vai bojājumus. Klasiskais aukstuma radītais ādas bojājums ir apsaldējums. Apsaldējumi var attīstīties jebkurā ādas rajonā, kur temperatūra sasniedz 0°C. Apsaldējumi var rasties arī tad, ja temperatūra ir augstāka, bet āda pakļauta mitrumam vai stipram vējam.
Aukstuma radītā asinsvadu sašaurināšanās un ledus kristāliņu formēšanās ādas šūnās izraisa to atūdeņošanos un bojāeju. Āda, kas cietusi no pārmērīga aukstuma, kļūst bāla, cieta un nejūtīga. Visbiežāk tiek skarts deguns, ausis, vaigi un pirksti. Pārmaiņas ādā redzamas tikai pēc tam, kad apsaldētā ķermeņa daļa ir sasildīta. Pēc pārciesta apsaldējuma āda kļūst jūtīgāka pret aukstumu. Tā var kļūt plāna, zilgansārta un viegli ievainojama.
Ziemas depresija un oksidatīvais stress var veicināt arī ādas slimību alopecia areata jeb plikpaurības attīstību. Tai raksturīgi labi norobežoti bezmatu perēkļi galvas ādā. Procesā mēdz iesaistīties arī nagi, kas kļūst nespīdīgi un iegūst garenisku rievojumu. Nags ir ar bedrītēm, un naga brīvā mala – izrobota. Turklāt palēlinās arī tā augšana.
Tādēļ ir svarīgi mazināt radušos ādas slimības simptomus, lai atkal būtu iespējams atgriezties pie veselīga bioloģiskā pulksteņa noteiktā dienas ritma, kas pastiprinās iespējas uz veiksmīgu atveseļošanos.
Tumsas ietekme uz ādas slimībām
Arī mātei dabai ir savs bioloģiskais pulkstenis, kuru regulē saules lēkts un saules riets. Melatonīns pasiprināti izdalās ne tikai naktīs, bet turklāt arī ziemās. Tumšajā ziemas periodā samazinās labā garastāvokļahormona – serotonīna sekrēcija, bet palielinās melatonīna – miega hormona izdalīšanās.
Miega traucējumus, kas rada vai pastiprina ādas slimības, var radīt arī melatonīna trūkums organismā. Kādā pētījumā tika atklāts, ka, piemēram, psoriāzes pacientiem bija ievērojami samazināts melatonīna līmenis orgarnismā. Citā pētījumā tika pierādīts, ka šīs pašas ādas slimības palielināta sastopamība tika novērota cilvēkiem, kuri strādāja tieši nakts maiņās.
Ja melatonīna daudzums ir palielināts, tas darbojas kā pretviela apkārtējās vides radītajiem šūnu bojātājiem, proti oksidatīvajam stresam. Respektīvi, tas strādā kā imunitāti pastiprinošs faktors arī pret ādas slimībām. Tas mums palīdz pielāgoties ziemas nomācošajai tumsai un nelabvēlīgajiem laikapstākļiem.
Ir Izpētīts, ka melatonīns samazina UV starojuma nelabvēlīgo ietekmi uz ādas šūnām un samazina arī ādas vēža attīstības risku. Melatonīna līmenim pieaugot, uzlabojas matu augšana, rētu dzīšana, asinsvadu veidošanās un attīstība. Tas tāpēc, ka dabīgi tas izstrādājas tieši naktīs. Ne velti saka, ka bērni un mati visātrāk aug tieši naktīs.
Savukārt, melatonīna sekrēcijas izsīkums var izraisīt ziemas depresiju, miega traucējumus, pārēšanos, kā rezultātā samazinās arī ādas aizsargspējas. Uz šādas ādas palielinās dažādu baktēriju un vīrusu kopumi, kas veicina organisma jūtīgumu un ir iemesls ādas slimībām, piemēram, psoriāzesattīstībai.
Gaismas ietekme
Samazinātās dienas gaismas un D3 vitamīna trūkuma iespaidā samazinās organisma šūnu imunitāte un dabīgo antibiotiku (LL-37 un HBD-2) līmenis. Rezultātā samazinās arī ādas aizsargspējas pret telpu alergēniem, kas, savukārt, veicina, piemēram, atopiskā dermatīta jeb ekzēmas attīstību. Ādas slimības izraisītās niezes dēļ, sakasītajās ādas vietās turklāt bieži pievienojas vēl sekundāra infekcija.
Kā dzīvot saskaņā ar savu un dabas bioloģisko pulksteni?
Lai palīdzētu savam organismam pielāgoties ziemas laikam, saglabāt stipru veselību, labu pašsajūtu un pasargāt sevi no dažādām ādas slimībām, būtu ieteicams papildus uzņemt tādus mikroelementus un minerālus, kā cinku, selēnu un varu.No vitamīniem ieteicams lietot D; C; E vitamīnus, Beta karotīnu un koenzīmu Q10, kas neitralizē oksidatīvā stresa radītos kaitīgos radikāļus jeb ādas šūnu bojātājus.
Uzturā iesaka iekļaut ar C vitamīnu bagātus produktus: citrusaugļus, kivi un papriku. Savukārt, labs imunitātes stiprinātājs un aizsargs pret ādas slimībām ir plūškoka augļu sīrups un smiltsērkšķu ogu morss. Saldie kartupeļi, burkāni un zaļie lapu dārzeņi nodrošina ar dabīgajiem karotinoīdiem jeb imūnsistēmas uzlabotājiem. Selēna pārtikas avoti ir Brazīlijas rieksti, gaļa un zivis. Cinku var uzņemt ar pupiņām, ķirbju sēklām, spinātiem, riekstiem un jūras veltēm.
Protams, ka neiztikt bez fiziskajām aktivitātēm, kaut vai pastaigas, dienas gaišajā laikā, svaigā gaisā. Naturālajai gaismai un svaigam gaisam ir liela nozīme ādas un kopējās veselības labsajūtai. Savukārt, fiziskās aktivitātes paaugstina asinsspiedienu, kā rezultātā aktīvāk sāk strādāt visi orgāni un organisma šūnas. Tādējādi no organisma tiek izvadīti ādas slimību pastiprinošie brīvie radikāļi.
Lai nerastos jaunas vai nesaasinātos jau esošās ādas slimības, ir labi jāizguļas. Arī ādas šūnām ir jāatpūšas un jāatjaunojas. Un tas mūsu organismā notiek tieši naktī. Jādodas gulēt laikus, vislabāk – pl. 22.00. Pirms gulētiešanas nevajadzētu skatīties zilajā ekrānā, jo, kā zināms, tas nelabvēlīgi ietekmē miega kvalitāti.
Ja nepieciešams lietot kādus medikamentus vai krēmus ādas stāvokļa uzlabošanai, tos vislabāk lietot pirms gulētiešanas vai tā kā noteicis dermatologs. Katrām zālēm ir savs laiks, kad tās iedarbojas vislabāk.
Bieži vien par ādu kā vislielāko orgānu atceramies tikai tad, kad radušās kādas ārējas problēmas. Ir jāatceras, ka āda ir kā caurstaigājama siena, caur kuru slimības var vai nu mūsu ķermenī ienākt vai tieši pretēji – izejot uz āru, tās, savukārt, uzrādīt.
Dr. Alise Huskivadze
Komentāri
Autorizēties, lai komentētu